Jaunas vēlēšanu zīmes, jauni balsu skaitīšanas skeneri un mainīti iecirkņu darba laiki – ir galvenās izmaiņas, kas jāzina katram vēlētājam, pirms doties pie vēlēšanu urnām izvēlēties jauno pašvaldības domes deputātu sastāvu nākamā gada vasarā. Jaunums būs arī izbraukuma iecirkņi un dalītie iecirkņi, kas nozīmē, ka viens iecirknis strādās divās vai vairākās adresēs.
Lai informētu pašvaldību vēlēšanu komisijas par visiem jaunumiem, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēl šogad rīko piecus izglītojošos seminārus dažādās vietās Latvijā. Tāds notika arī Gulbenē, kur piedalījās Alūksnes novada vēlēšanu komisijas pārstāvji. Jāuzsver, ka šīs nebija vēlēšanu komisijas mācības, bet tikai informatīva tikšanās. Komisiju locekļu mācības vēl notiks.
Iepriekšējās vēlēšanās balsis ar skenera palīdzību skaitīja vien lielākajos iecirkņos, bet nākamā gada pašvaldību vēlēšanas būs pirmās, kad pilnīgi visos iecirkņos, arī mazajos, balsis skaitīs, izmantojot skeneri. Šīs izmaksas gan negulsies uz pašvaldību pleciem, kā tas bijis iepriekš, bet visiem skenerus iegādāsies valsts. CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte skaidro, ka šāda vēlēšanu zīmes modeļa maiņa nepieciešama, lai nodrošinātu automātisku balsu skaitīšanu turpmākajās vēlēšanās, kā arī tautas nobalsošanās. Respektīvi, vienāda veida balsošanas zīmes tiks izmantotas gan 2025. gadā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, gan 2026. gada Saeimas vēlēšanās, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2029. gadā. “Lai arī ir daudz jaunumu, nemainīga ir vēlēšanu būtība – vēlētājiem izteikt savu gribu. Vēlēšanas dažādās pasaules vietās ir dažādas, un mums Latvijā tās ir unikālas ar vēlētāja iespēju izteikt gribu par katru kandidātu. Šī iespēja tiek saglabāta,” skaidro K. Saulīte.
Zaļš un sarkans
Līdz šim bija pierasts, ka kandidātus, kurus konkrētais balsotājs īpaši atbalsta, varēja atzīmēt ar “+” zīmi, bet nevēlamos – vienkārši izsvītrot. Atbilstoši jaunajam vēlēšanu zīmes modelim, līdzās katra kandidāta vārdam būs divi dažādu krāsu lauciņi, un vēlētājs varēs aizkrāsot vienu – zaļi krāsoto lauciņu, ja īpaši atbalstīs kādu kandidātu, vai arī aizkrāsot otru – sarkani krāsoto lauciņu, ja konkrētais kandidāts šķitīs nepieņemams. “Līdzīgi kā luksoforā – ja ir zaļš, eju uz priekšu, bet ja sarkans, stāvu. Cilvēki, kuri neredz krāsas, varēs iekrāsot “par” vai “pret” lauciņus, kas būs rakstīts ar burtiem. Analizējot aizpildītās vēlēšanu zīmes, secinājām, ka cilvēkiem joprojām juka, kas ir jādara, lai arī sistēma darbojās 30 gadus,” skaidro K. Saulīte. Vēlētājiem gan nav jāsatraucas pirms laika – jauno vēlēšanu zīmju aizpildīšanas instrukcija būs pieejama katrā vēlēšanu iecirknī, katrā vēlēšanu nodalījumā.
Visos iecirkņos būs vienāds darba laiks un vēlētājs varēs nobalsot jebkurā dienā vēlēšanu nedēļā. Vēlēšanu diena, kā ierasts, būs sestdiena, kad iecirkņi būs atvērti no 8.00 līdz 20.00. Iepriekš nobalsot varēs visas nedēļas dienas – no pirmdienas līdz piektdienai. Izmaiņa – dienās, kad iecirkņi ir vaļā, cilvēks varēs izdarīt izvēli. Iepriekš iecirkņi bija vaļā, bet vēlēt nevarēja, kas vēlētājos radīja neapmierinātību. Nedaudz citādākas šīs vēlēšanas būs arī vēlētājiem ārvalstīs (diaspora), kuri varēs balsot par jebkuru vēlēšanu apgabalu. Vienīgi to varēs izdarīt, paša izprintētu vēlēšanu zīmi nosūtot pa pastu. Vēlētājam būs jāpiesakās balsošanai “Latvija.lv”, jāizdrukā vēlēšanu zīme un apliecinājums, kas savukārt jāievieto aploksnē un pa pastu jānosūta attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.
Balsot izbraukumā
Jauna iespēja būs izbraukuma balsošana. Plānots, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi brauc uz mazāk apdzīvotām vietām, kur nav efektīvi izveidot atsevišķu vēlēšanu iecirkni, tādā veidā vēlētājiem dodot iespēju balsot tuvāk viņu atrašanās vietai. Vērts zināt, ka izbraukuma iecirknis nebūs tas pats, kas vēlēšanu komisijas došanās pie cilvēka uz mājām vai iestādē, ja viņš veselības stāvokļa dēļ nespēj aizdoties uz iecirkni. K. Saulīte mobilo iecirkņu darbības principu salīdzina ar autoveikalu – tas konkrētā laikā izbrauks uz konkrētām vietām, kur cilvēki varēs izdarīt savu izvēli. “No vēlēšanu komisijām saņēmām signālus, ka ir vietas, kur nevar izveidot vēlēšanu iecirkņus, un, ja to nav, tad tuvumā nav arī citu iecirkņu, kur nobalsot. Šī būs iespēja būt tuvāk cilvēkiem. Nevis brauks pakaļ, bet iecirknis ieradīsies iespējami tuvu vēlētājam. Mērķis nav ko slēgt, bet meklējam vēlētājiem labākos risinājumus,” teic K. Saulīte un skaidro, ka izbraukuma vēlēšanām gan nebūs speciāli aprīkotu vēlēšanu busiņu, jo finansējuma tādu izveidei nav. Kurās vietās tieši šādi izbraukumi varētu būt, šobrīd nav zināms. Vēlēšanu iecirkņiem ar mazu vēlētāju skaitu rasts vēl kāds risinājums – varēs veidot dalītos iecirkņus, kas nozīmē, ka nosaukums būs viens, bet tas apkalpos vairākas vietas jeb adreses.
Ko darīt ar mazajiem iecirkņiem?
Eva Upīte, CVK administrācijas vadītāja, skaidro, ka Centrālā vēlēšanu komisija izvērtējusi visu vēlēšanu iecirkņu datus – cik vēlētāji ieradušies iecirknī un kādos laikos. Piemēram, vēlēšanu iecirkņi nestrādās piektdienu vakaros, jo dati rāda, ka vēlētāju bija ļoti maz. CVK apkopojis sarakstu ar iecirkņiem, kur pēdējās vēlēšanās, Eiropas Parlamenta, vēlētāju skaits bija mazāks kā 100. Alūksnes novadā tādi ir trīs – Kalncempju, Mārkalnes un Pededzes pagastos. Smiltenes novada iecirkņos Apē, Vidagā, Trapenē un Gaujienā ierodas vairāk kā 100 vēlētāji. “Ir iecirkņi, kur stundā vēlēšanu komisijas viens loceklis neapkalpo pat vienu vēlētāju. Tas nozīmē, ka aktivitāte ir ļoti, ļoti maza. Nesaku, ka šie iecirkņi jāslēdz, bet jādomā, kā darīt efektīvāk. Iespējams, jāveido dalītais iecirknis vai izbraukuma iecirknis. Vēlēšanu procesu analizē arī uzraugošās iestādes, un ir jādomā par finanšu resursu efektīvu izlietojumu. Valsts kontrole jau ir izvēlējusies dažus iecirkņus, lai padziļināti pārbaudītu, cik skrupulozi savukārt mēs esam izvērtējuši iecirkņu darbu,” norāda E. Upīte un atgādina, ka galvenais ir sasniegt katru vēlētāju.
Vēlēšanu komisiju pārstāvji akcentēja vēl kādu problēmu – reģionos un pierobežā ir grūti nokomplektēt komisijas sastāvu. Viens no iemesliem – vēlēšanu darbā arvien vairāk izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Ne visi prot ar tām apieties, tādēļ darbam vēlēšanu komisijā nepiesakās. Sanākušo prāt, izvirzot prasību, ka pilnīgi visos iecirkņos balsis jāskaita tikai un vienīgi ar skeneri, pretendentu skaits varētu sarukt vēl vairāk. “Viss jaunais un nezināmais biedē. Darbs vēlēšanu komisijā tomēr ir liela atbildība,” pauda vēlēšanu komisijas loceklis. K. Saulīte atgādināja, ka šogad pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām kā jauna prasība bija izvirzīta elektroniskā paraksta nepieciešamība vēlēšanu komisiju locekļiem. Lai arī sākotnēji bija pretestība, rezultātā teju visiem locekļiem paraksts bija. Pierobežā aktuāla problēma – komisijā nevar strādāt, ja nerunā latviešu valodā, un diemžēl skaudrā realitāte – valsts valodu nezina.
Skeneri – visos iecirkņos
Bažas vēlēšanu komisiju locekļiem ir arī par to, vai varēs katram vēlēšanu iecirknim nodrošināt divus datorus. Līdz šim pietika tikai ar vienu. CVK rosināja veidot sadarbības, piemēram, vēlēšanu dienā izmantot skolas datorus. Nav arī liegta iespēja strādāt ar savu privāto datoru. E. Upīte skaidroja, ka šo opciju dažos vēlēšanu iecirkņos jau izmantoja un cilvēki strādāja ar saviem privātajiem datoriem, zinot, kā tas strādā un kādus atjauninājumus var prasīt. Aktualizēja arī jautājumu par balsu skaitīšanas skeneriem, ko pašvaldības vēlēšanu komisijām iegādājušās iepriekš. Nākamā gada vēlēšanās tos izmantot vairs nevarēs un visi strādās ar vienādiem. Alūksnes novada pašvaldība ir viena no tām, kas ik gadu raitai balsu skaitīšanai iegādājās skenerus. Tagad tos izmantot nevarēs. Iemesls – drošība. “Iepriekš katrs skenerus pirka individuāli un bija problēma, ka tie bija 20 veidu. Pielāgot programmas, lai der visiem, bija sarežģīti. Valsts nāk pretī un nopērk visiem. Skeneri ir vajadzīgi arī procesa caurspīdīgumam. Ieskenētās zīmes var redzēt gan pašvaldības vēlēšanu komisija, gan Centrālā vēlēšanu komisija. Pazūd jebkuras šaubas, ka var nepareizi saskaitīt. Drīzāk jājautā – kādēļ skaita ar rokām, ja ir skeneris? Tas met šaubu ēnu,” skaidroja E.Upīte.
Reklāma