Iedzīvotāji tiekas ar Valsts prezidentu

Tautā mīlēts un cienīts prezidents, tostarp Alūksnes novadā – tā var teikt pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar Alūksnes novada iedzīvotājiem, uz ko ierādās gan bērni, gan vidējā paaudze, gan seniori ne vien no Alūksnes pilsētas, bet arī novada pagastiem. Iedzīvotāji labprāt uzdeva prezidentam sasāpējušos jautājumus un izmantoja iespēju nofotografēties.

Zīmīgi, ka pirmo jautājumu Valsts prezidentam uzdeva 11 gadus vecais Kārlis Ritenis, turot rokās Latvijas valsts karodziņu. Viņš jautāja, cik, prezidenta prāt, liels ir apdraudējums no Krievijas puses. “Šobrīd apdraudējuma iespējamība no Krievijas, tādā klasiskā izpratnē, ir ļoti, ļoti maza. Tomēr tas, ka nav militārā apdraudējuma, nenozīmē, ka nav jāgatavojas. Tieši otrādi – jābūt gataviem,” atbildēja E. Rinkēvičs un norādīja, ka satrauc hibrīdkara iespējamība un jābūt gataviem neparastām situācijām, kā piemēru minot Latvijas teritorijā nokritušo dronu. “Tā nav tieša militāra uzbrukuma situācija, bet tas parāda, ka ir lietas, kas mums visiem, sevišķi atbildīgajiem par aizsardzību un bruņotajiem spēkiem, jāņem vērā. Teiktu, ka baidīties par Krievijas uzbrukumu šobrīd nav pamata, bet būt pilnīgi mierīgi arī nevaram,” norādīja E. Rinkēvičs.

Turpinot tēmu, Ilgvars Jurjāns interesējās, kad Alūksnē būs bumbu patvertne, jo Alūksnē vēsturiski tāda nekad nav bijusi. “Es jau vairākkārt arī publiski esmu teicis – neesmu pārāk priecīgs par to, cik pagaidām lēnu mūsu Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām strādā pie šī. Vispirms jāapzina, kas mums jau ir. Jaunu bumbu patvertņu būvniecība ir ļoti dārga. Turklāt Ukrainas pieredze rāda, ka esošo iespēju apzināšana un piemērošana ir tas, uz ko vairāk jāstrādā. Jaunas tāpat vien nebūvēsim, bet jāpielāgo tas, kas jau ir, un jāparedz tādas jaunajos sabiedrisko ēku projektos,” skaidroja prezidents.

Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers prezidentam skaidroja, ka jautājumu par bumbu patvertnēm no iedzīvotājiem saņem bieži. “Šobrīd tieši plānojam trešās grupas būvi un šis ir tas brīdis, kad varētu lemt par to, vai pazemē ierīkojam patvertni vai nē. Vien normatīvs patvertnēm joprojām nav izstrādāts. Būtu svarīgi, lai valsts spēj atbalstīt Austrumu pierobežas pašvaldības brīžos, kad tiek izstrādāti šādi projekti,” papildināja Dz. Adlers. Prezidents dalījās piedzīvotajā, sakot, ka pats Ukrainā sešas ar pusi stundas pavadīja daudzdzīvokļu mājā pielāgotā bumbu patvertnē pagrabā. “Vienlaikus jāsaprot, ka ar vienu patvertni Alūksnei nebūs līdzēts. Jūsu ir daudz, vajadzīgas vairākas,” pauda prezidents.

Aktualizē drona gadījumu

Annas pagasta iedzīvotājs Normunds Lipāns atgriezās pie jautājuma par nokritušo dronu. Televīzijā klausoties aizsardzības ministra Andra Sprūda un armijas vadības runāto, viņam radusies sajūta, ka neviens ne par ko neatbild. Prezidents atzina, ka drona gadījums izkristalizējis vairākas nepilnības, tostarp informācijas sniegšanu iedzīvotājiem. Šobrīd notiek incidenta izmeklēšana, un 9. oktobrī notiks atkārtotas sarunas par notikušo, kad arī runās par atbildīgajiem. Prezidents arī norādīja, ka ne visu var atklāt nevis tādēļ, ka slēptu kādas neizdarības, bet lai par to neuzzinātu potenciālais pretinieks. “Es kā Valsts prezidents negribētu pieļaut, ka nepamatoti sākam noniecināt visu Bruņoto spēku karavīru un dienestu darbu. Parasti “vēlas noraut galvas” un tad domāt risinājumu. Nav manā stilā pa priekšu izbļaustīties un tad konstatēt, ka tur bija vēl kāds vainīgais,” norādīja E. Rinkēvičs.

Edvīns Svars lūdza prezidentu nosaukt top trīs jautājumus, kurus īpaši pieskata un kontrolē valdības darbā. “Pirmais un galvenais jautājums, pie kā šobrīd strādāju, – viss, kas skar valsts drošības stiprināšanu. Sekoju līdzi žoga būvniecībai uz Baltkrievijas un Krievijas robežas. Tomēr negribas, lai rodas maldīgs priekšstats, ka uzbūvēsim žogu un viss būs kārtībā. Jādomā, kā stiprināt Robežsardzi, kur ir diezgan liels personāla deficīts. Arī taupības apstākļos esmu par to, ka Iekšlietu sistēmas darbiniekiem atalgojums ir jāpalielina,” atbildēja Valsts prezidents. Otra prioritāte ir izglītība, trešā – investoru piesaistīšana.

Brauc prezidents – salabo ceļu

Sanākušo aplausus izpelnījās Aivara Bogdanova teiktais. Viņš dzīvo Umernieku stacijā, un, tā kā vizītes laikā prezidents devās ar Bānīti uz šo staciju, pašvaldība salaboja ceļu, par ko ilgi bija sūdzējies. Ciemos brauc prezidents – ceļš salabots. “Vilšanās vien, ka nevajadzēja izmantot labierīcības, jo tualeti pagājušajā gadā nojauca. Ja prezidents būtu prasījis, varbūt uzreiz arī tualeti uzceltu,” retoriski teica A. Bogdanovs. Prezidents neslēpa – tā nav vienīgā un pirmā reize, kad cilvēki pateicas par viņa viesošanos, jo uzreiz ceļš salabots. Prezidents arī atklāja, ka apsver iespēju piedalīties maijā velo sacensībās “Bānīša kauss “Apsteidz tvaiku””.

A. Bogdanovs akcentēja arī skolu tīkla reformu Alūksnes novadā, kad vienlaikus slēdza vairākas skolas. “Alūksnes novadā slēdza vairāk kā citur Latvijā. Tas ir sāpīgi. Sabiedrība neko nevarēja izdarīt. Tagad Latvijā attopas, ka tā nevajadzēja darīt. Visur citur to apturēja, bet Alūksnē “ceļa rullis norullēja”. Jautājums – vai pašvaldību deputātus varētu atsaukt? Viņi ir ievēli uz četriem gadiem un atcelt viņus nevar,” norādīja A. Bogdanovs.

Prezidents atzina, ka par skolu tīkla sakārtošanu ir daudz runāts, tomēr neesot tā, ka procesu apturēja pavisam. “Situācijas visur nebija vienādas, skolu slēgt nevar, tikai skatoties datu tabulās. Bija gadījumi, kad slēgšana nebija pārdomāta un izdiskutēti visi jautājumi,” pauda E. Rinkēvičs un piebilda, ka nevienu skolu pašvaldības neslēdza aiz laba prāta un, ja vien būtu iespēja, skolas saglabātu. “Atsaukt deputātus nevar, bet iedzīvotāji var vērtēt viņu darbu un nākamreiz, ejot uz vēlēšanām, atcerēties, kas notika iepriekšējos četros gados. Atsaukšana ir koks ar diviem galiem. Jāsaprot, ka lēmumi, kas jāpieņem, var būt skarbi un ne visus apmierinoši, tādēļ deputāti nedrīkst baidīties tos pieņemt. Vai jāievieš deputātu atcelšanas sistēma? Par to var diskutēt, bet šobrīd uz to atbildēt nevaru,” norādīja prezidents.

Jāīsina komandķēdes

Māru Griguli interesēja prezidenta viedoklis par politiskās atbildības likvidēšanu. “Politisko atbildību likvidēt nevajag, tā ir daļa no procesa. Vēlētājam ir iespēja konkrētajam cilvēkam vai politiskajam spēkam nedot savu atbalstu, otrs – prasīt atkāpšanos, lai nebūtu konkrētajā amatā. Ģenerālprokuratūras uzdevums ir izvērtēt katra atbildību. Ir gadījumi, kad ģenerālprokuratūra ir aicinājusi noteikt sodus, bet tiesas ir cilvēkus attaisnojušas,” skaidroja prezidents. Elīnai Pētersonei no Ilzenes pagasta interesēja prezidenta viedoklis par iedzīvotāju padomju spēku un ietekmi lēmumu pieņemšanā novadā. “Viss pašu iedzīvotāju rokās. Ja iedzīvotāji ir aktīvi un izsaka priekšlikumus, ir konkrētas idejas, sadzirdēs,” norādīja E. Rinkēvičs.

Arī Aivars Gelbrots vērsa uzmanību valsts drošībai. Viņš modelēja situāciju, kā notiek informācijas nodošana, ja parasts robežsargs pamana, piemēram, lidojot debesīs desmit svešus helikopterus. Kurš kuram tālāk zvana un cik zvani jāveic, līdz ziņa nonāk līdz prezidentam. Ķēde ir tik gara, ka pa to laiku desantnieki ieņēmuši valsti. “Nevaru ļoti daudzas detaļas atklāt, tomēr gadījums ar dronu pilnīgi noteikti liek mainīt veselu rindu lietu un uzlabot sadarbību. Par to, ja lido desmit vai piecdesmit helikopteri, maksimāli ātri jānoziņo uz Rīgu. Tas izskatās pēc iebrukuma, un atraidīšana jāorganizē nevis vietējam robežsargam kontrolpunktā, bet tas ir valsts un visas alianses jautājums,” norādīja prezidents un piekrita, ka komandķēdes ir jāsamazina.

Alūksnei papildus nedos

Savukārt alūksniete Daina Stafecka uzdeva jautājumu jaunās paaudzes vārdā – vai varētu samazināt kredītprocentus, kas ir pamatīgs slogs ģimenēm. Nespējot tos samaksāt, iedzīvotāji spiesti doties peļņā uz ārzemēm. “Eiropas Centrālā banka ir uzlikusi pretinflācijas pasākumus, kas dod cerību, ka kredītprocenti samazināsies un cilvēki to jutīs. Tas ir ne vienas Latvijas lēmums vien. Vai prezidents var ietekmēt kredītprocentus? Nē, nekādi nevar,” atbildēja E. Rinkēvičs.

Arvis Šteiners interesējās, vai Alūksnes novads, kur ir divas NATO bāzes, Strautiņos un Alūksnē, varētu saņemt kādu papildu atbalstu? Piemēram, aizsardzības jomai atvēl 3 % no iekšzemes kopprodukta un daļa no naudas noderētu arī Alūksnei. “Man nav citu variantu, kā pavisam godīgi atbildēt – nē. Daudz nevaru atklāt, jo to liedz valsts noslēpums, bet mums, mācoties no Ukrainas, ir daudz vairāk jāinvestē pretgaisa aizsardzībā, kas ir ļoti, ļoti dārgi,” norādīja prezidents. Savu redzējumu par valsts drošību pauda arī Jānis Podnieks, kurš norādīja, ka mūsējiem jādodas uz Ukrainu un jāmācās, kādi ir droni, turklāt tos varētu ražot tepat, Alūksnes novadā.

Jāteic gan, ka iedzīvotāji bija aktīvi un visiem nebija iespējas uzdot prezidentam savu jautājumu. Laika ierobežojuma dēļ vairākas paceltās rokas savu kārtu nesagaidīja un jautājums neizskanēja.

Foto: Iedzīvotāji tiekas ar Valsts prezidentu