Gaujienā kopiena atjauno “Egļukalna” estrādi

Kopienā ir spēks un, kopā darot, var paveikt nozīmīgus darbus – labs piemērs tam ir Gaujienas pagasts, kur ar pašu iedzīvotāju darbu sakopta “Egļukalna” estrādes apkārtne, skatuvē ieklāts jauns segums un sakārtotas estrādes iekštelpas. Pagasta vadītāja Inguna Avota ir lepna ar pagasta iedzīvotājiem, kuriem rūp, kādā vidē viņi dzīvo, un, ja kaut kas tomēr nepatīk, paši ir gatavi to mainīt.

Pirms diviem gadiem, 2022. gada pavasarī, pagasta iedzīvotāji tikās forumā, kur viens no jautājumiem bija arī satraukums par “Egļukalna” estrādes likteni – tobrīd tā bija sliktā stāvoklī un pasākumi tur vairs nenotika. Estrāde labā vietā un skaista, tomēr nevajadzīga un vairs neizmantota. “Gaujienieši ir aktīvi un uzreiz pēc foruma tikās estrādes sakopšanas talkā. Atsaucība un ieinteresētība bija pārsteidzoši liela. Toreiz Gaujienā tikko bija sākuši dzīvot ukraiņi, kuri arī iesaistījās darbos un cienāja ar pašu gatavotiem gardumiem. Sakopām estrādes teritoriju, aizvācām atkritumus, iestādījām eglītes,” atminas I. Avota. Kopīgi strādājot, arī radusies ideja, ka vajadzētu atjaunot skatuves daļas segumu. Jo tieši estrādes grīdas dēļ pasākumi tur vairs nenotika.

Estrādei būt!

Tomēr estrādes grīdas nomainīšana izrādījās daudz sarežģītāka, kā sākumā šķita. “Bijām izdomājuši atbilstoši tehnoloģijai, paši sabērsim nepieciešamās šķembu un smilts kārtas, pieblietēsim un ieklāsim bruģi. Varēja pieteikties Smiltenes novada pašvaldības finansējumam iedzīvotāju iniciatīvām, un arī gaujienieši saņēma piecus tūkstošus eiro estrādes atjaunošanai projektā ““Estrādei Gaujienā būt!”. Estrādes grīdas atjaunošana Gaujienas pagasta estrādē “Egļukalni””. Sākām plānot darāmo, un izrādījās, ka darbi jāievada būvniecības sistēmā un jāīsteno vienkāršota pārbūve ar visām no tā izrietošajām sekām. Vajadzēja piesaistīt būvuzraugu, kam, pašsaprotami, bija jāmaksā, un par atlikušo naudu izveidojām pamatni bruģa ieklāšanai. Bruģi atvēlēja pašvaldība, kas bija palicis lieks no darbiem citviet novadā – devām otro dzīvi,” stāsta I. Avota. Mērķis un apņemšanās bija, tādēļ visi bijuši vienisprātis, ka jāizdara tik, cik tobrīd var izdarīt, nevis nedarīt nemaz.

Iesaistās palīgi

Pamatni bruģa ieklāšanai sagatavoja projekta ietvaros, starpslāni uzbēra Smiltenes tehnikuma audzēkņi. “Paldies Smiltenes tehnikuma puišiem, direktoram Rolandam Aģim un skolotājam Aivaram Birkenšteinam, kuri, pilnveidojot mācību procesa norisi, atbrauca uz Gaujienu. Tā kā finanses bija izsīkušas, tomēr optimistisko noskaņu bruģi ieklāt pašu spēkiem nezaudējām. Nezinu, vai mums tas būtu izdevies, bet talkai pieteicās četri gaujienieši – Zorislavs Paeglis, Ruslans Ponaida, Gunārs Rebainis un Fēlikss Bukoveckis, kuri pagastā ikdienā nedzīvo, bet bija ieradušies Gaujienā brīvdienās. Viņi ir profesionāļi dažādos būvniecības darbos, tāpēc šī palīdzība bija ļoti vērtīga. Viņi izdarīja lauvas tiesas darbu. Mēs, pārējie talcinieki, tik vien spējām pienest bruģi, jo darba tempi bija ļoti strauji. Visu segumu gan vienā dienā ieklāt fiziski nepaspējām,” stāsta I. Avota.

Iesāktie bruģēšanas darbi pabeigti vēlāk, četrotnes atvaļinājumā. I. Avota stāsta, ka vēl pirms tam iesaistīja divus pasākuma “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” Ojāra Vācieša Gaujienas skolas audzēkņus. I. Avota pateicas visiem Gaujienas iedzīvotājiem, kuri piedalījās estrādes bruģa ieklāšanas darbos, lai pabeigtu Smiltenes novada iedzīvotāju līdzdalības projektu. “Vislielākais paldies par ātro un profesionālo darbu jau pieminētajam četriniekam, kas veltīja savu brīvo laiku Gaujienas estrādes darbos,” teic I. Avota.

Izdara labāko, ko varēja

“Jāatzīst, ka paši mēs to tomēr neizdarītu. Ir jābūt zināšanām un prasmēm, bet, ja tas nekad nav darīts, labs rezultāts nebūtu. Ja izskatās vienkārši – būs sarežģīti, skan Mērfija likums, un tieši tā šoreiz arī bija. Iespējams, tieši birokrātijas dēļ reizēm kādas idejas nemaz nesāk īstenot, jo cilvēki nobīstas. Mēs nenobijāmies, sākām un tikai tad sapratām, cik tas būs sarežģīti, bet atpakaļ ceļa nebija – jāiet uz priekšu. Protams, tagad ir prieks, ka nenobijāmies un izdarījām,” saka I. Avota.

Gluži kā pirmajos sakopšanas darbos, arī bruģēšanas talkā iedzīvotāji iesaistījušies un bijuši gatavi strādāt fiziski. “Nevaru to savādāk nosaukt, kā par lielu atbalstu Gaujienai. Paši darīja, lai būtu skaista un sakopta vieta. Kopā esam strādājuši divus ar pusi gadus, un tagad visi ir priecīgi par rezultātu. Visi palīdzēja, kā vien varēja. Piemēram, arī bruģi līdz Gaujienai atveda Ginta Graudiņa uzņēmuma šoferis – pa ceļam, vienkārši brauca ar kravas transportu un atveda, cik tobrīd varēja. Tā nebija viena reize, bet vairākas,” stāsta I. Avota. Saņemti gan arī skeptiski viedokļi, piemēram, bruģis neesot piemērots estrādes skatuvei, jo nevarēs padejot. “Izdarījām labāko, ko varējām ar tiem resursiem, kas bija pieejami.

Atradām veidu, kā sakārtot estrādi, kura vairākus gadus vienkārši auga zālē. Dejotāji ir raduši dejot dažādos apstākļos, un domāju, ka bruģa dēļ vien koncertēt neviens neatteiks,” saka I. Avota.

Pagastu skar reforma

Šoruden gaujienieši tikās vēlreiz – šoreiz kopīgi sakārtoja un iztīrīja estrādes iekštelpas. “Telpas tur ir plašas, un nākotnē varam diskutēt, kā labāk tās izmantot. Ir ne vien tehniskās telpas, ģērbtuves māksliniekiem, bet arī plašāka telpa viesībām, kur kādreiz varbūt varētu būt pat kafejnīca. Saskatu “Egļukalna” estrādei potenciālu, tā ir laba vieta dažādiem pasākumiem, ne tikai ballēm un koncertiem, bet arī jauniešu aktivitātēm,” saka I. Avota. Gaujieniešiem ir plāni, ko estrādē vajadzētu uzlabot turpmāk. “Esam iesnieguši projektu solu virsmu atjaunošanai. Vai finansējumu saņemsim, šobrīd vēl nav zināms. Tas būtu kā punkts uz “i”, un estrāde būtu pilnībā sakārtota. Es ticu, ka mums tas izdosies!” ir pārliecināta I. Avota. Kad atjaunotajā estrādē notiks pirmais pasākums, šobrīd vēl nav zināms, bet I. Avota nebaidās teikt, ka tas būs nākamā gada pavasarī.

Pagasta vadītāja ir pārliecināta, ka kopiena, kurai rūp savs pagasts jeb vieta, kur dzīvo, darot kopā, var paveikt nozīmīgas lietas un Gaujienā ir izveidojusies strādāt griboša un idejām bagāta iedzīvotāju padome. Nākamgad Gaujienas pagastu skars reforma, kas nozīmē, ka diviem pagastiem, Gaujienas un Trapenes, būs viens vadītājs. I. Avota neslēpj bažas, ka pārmaiņu dēļ varētu zust labi iesāktais, bet varbūt gluži otrādi – turpināsies ar jaunu sparu. “Pēdējos trīs gados Gaujienā ir padarīts ļoti daudz un tas noticis, pateicoties pagasta pārvaldes un iedzīvotāju sadarbībai. Piemēram, izveidots aktīvs jauniešu centrs, Gaujienas pils tika atvērta gan nometnēm, gan ekskursijām, sakārtota āra tualete centrā pie autobusa pieturas, izremontēta “Muižkungu” ēka, kurā ierīkota mūsdienīga apkure, iztīrīts Anniņu dīķis, nojauktas divas degradētas ēkas un sakārtota teritorija, vēsturiskām ēkām uzliktas notekas, sakārtots ceļa posms Zvārtava – Sili. Ir gandarījums, ka īsā laikā esam spējuši izdarīt daudz, turklāt ar ierobežotām finansēm,” saka I. Avota.

Pirmo “Egļukalna” estrādes būvniecības projektu īstenoja 1987. gadā. 2010. gadā tika veikti estrādes rekonstrukcijas darbi, tajā skaitā nomainītas arī grīdas. Neveiksmīgas materiāla izvēles un tā apstrādes rezultātā 2017. gadā uz estrādes tika nodancota pēdējā balle, kur grīda jau bija izpuvusi un salūzusi. Kopš 2017. gada estrādē nekādi pasākumi nenotika.

AVOTS: LĪDZDALĪBAS BUDŽETA PROJEKTU KONKURSA PIETEIKUMS