Gatavojas garšu svētkiem

Mājas kafejnīcu diena kļuvusi par iecienītu tradīciju un apliecinājumu katra novada īpašajam šarmam, un tā ir iecienīta arī mūspusē. 23. augustā pasākums piekto reizi norisināsies Alūksnes novadā. Vietējie saimnieki aicinās viesus savos mājas pagalmos, lai piedāvātu pašu gatavotās maltītes, tādā veidā iepazīstinot visus ar savu īpašo stāstu. Lai jau laicīgi gatavotos garšu svētkiem, Alūksnes Tūrisma informācijas centra speciālistes savās telpās aicināja bijušos un topošos Mājas kafejnīcu dalībniekus uz iedvesmas vakaru, kur varēja uzzināt vairāk par to, ko var darīt savā mājas kafejnīcā, kā to organizēt, kādi ir saimnieku pienākumi, kam jāpievērš uzmanība. Svarīgākie bija pieredzes stāsti, no kuriem mācīties un iedvesmoties.

Šogad Bānīša zemē

Mājas kafejnīcas ir diena, notikums, ko var rīkot privātpersonas vai kāds uzņēmums, speciāli sagatavojot savu ēdināšanas piedzīvojumu ar pievienoto vērtību. “Mājas kafejnīcu saimnieki var būt vietējie iedzīvotāji, kuri atver savas mājas durvis, savas sētas vārtus. Tie var būt arī uzņēmumi, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, piemēram, zemnieku vai bišu saimniecības. Drīkst piedalīties arī esoši ēdināšanas uzņēmumi, ar noteikumu, ka tas būs speciāls piedāvājums, kuru sagatavos tieši Mājas kafejnīcu dienai – tas nav ikdienas piedāvājums, ko uzņēmums iekļauj savā ikdienas ēdienkartē,” klātesošos informēja Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece Dace Bumbiere – Augule, kura ir arī Alūksnes novada Mājas kafejnīcu dienu koordinatore. “Šogad esam nolēmuši šo dienu pārcelt no Veclaicenes ainavu apvidus uz Bānīša zemi, kas ir vēl lielāka un plašāka, –
Annas, Jaunannas, Alsviķu, Malienas un Kalncempju pagastos,” stāstīja D. Bumbiere – Augule.

Nav jābūt restorānam

Pašvaldība organizatorus atbalsta gan ar konsultācijām, gan reklāmu, ir arī finansiāls atbalsts. Piemēram, ja kādā no kafejnīcām būs vēlme pēc muzikālā noformējuma, tad Alūksnes novada pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu 1000 eiro apmērā visām kafejnīcām kopā – tātad, ja piedalās 10 kafejnīcas, visas vēlas mūziku, tad katrai pienāksies 100 eiro. Galvenais ir nosaukums un stāsts. “Saimniekiem būs jāizveido savas kafejnīcas nosaukums un savs stāsts. Tas var būt par māju, saimniecību, puķu dobēm – tā ir katra paša izvēle,” teica pasākuma koordinatore. “Šī ir Mājas kafejnīca – tam nav jābūt restorānam, nav jāceļ jaunas celtnes. Svarīgi, lai vide ir sakopta, kur patīkami uzkavēties. Un Alūksnes novadā šo gadu laikā patiešām visas kafejnīcas bijušas līmenī – sava teritorija ir sakopta, patīkami tādā atrasties. Radiet svētkus sev, tad arī viesiem patiks!” ieteica D. Bumbiere – Augule.

Viņa uzsvēra, ka kafejnīcu apmeklētāji mēdz būt dažādi un saimniekiem ar to jārēķinās. Paredzēt to, cik ilgi konkrētais viesis uzturēsies kafejnīcā, nevar. Ir viesi, kuri tajā dienā apmeklē vairākas kafejnīcas, un tādi, kuri izvēlas vienu un tajā pavada ilgāku laiku.

Ierodas vairāk, kā piesakās

Savā pieredzē par šī pasākuma rīkošanu savā saimniecībā dalījās z/s “Auguļi” saimniece Judīte Kaktiņa, kura Mājas kafejnīcās piedalījusies trīs reizes. Sākotnēji viņa piedāvāja kūkas, savukārt pēdējā gadā pievienojās draudzene un ēdienkartē parādījās arī sāļās pankūkas. “Vienu gan varu teikt –
cilvēki piesakās uz pusi mazāk, kā atbrauc. Pirmajā gadā man pieteicās 30, bet atbrauca vairāk nekā 60 viesi, savukārt pēdējā gadā pieteicās aptuveni 40, bet ieradās 90. Jābūt gatavam, ka apmeklētāji pieteiksies arī tajā pašā dienā, kad veras vaļā kafejnīca. Tāpēc iesaku nodrošināties ar traukiem,” uzsvēra J. Kaktiņa. Svarīgi, lai saimniece nav viena – palīgi ir ļoti nepieciešami. Pašai saimniecei nav iespējas pasniegt ēdienus, nomazgāt traukus, pieņemt pasūtījumus, jo ir jāsagaida viesi, – viņi grib aprunāties, dzirdēt saimnieces stāstu. “Darba ir ļoti daudz, bet pēc tam ir liela gandarījuma sajūta, ne velti piedalījos šajā pasākumā trīs reizes! Man ir arī bišu produkti, līdz ar to veidojās savs stāsts, apmeklētāji varēja iegādāties manus produktus, apskatīt tos. Divus gadus pēc kārtas bija gleznu izstāde,” par savu pieredzi stāstīja z/s “Auguļi” saimniece.

Neaizmirst praktiskas lietas

Rīkošanas procesā svarīgi jau laikus sākt domāt par praktiskām lietām. “Pirmajā gadā pati šuvu galdautus, braucu meklēt un iegādājos īpašus traukus – tādus, kādus pati vēlējos. Būtiski, lai uz kādiem trīs galdiem vienlaicīgi var servēt aptuveni piecpadsmit porcijas. Tātad jārēķina, lai visu laiku ir palīgs, kurš mazgā traukus. Vēlējos, lai manā kafejnīcā ir vienots dizaina stils, bet tas nebūt nav svarīgi – kādam varbūt tieši gribas stilu sajaukumu. Galvenais, lai viss būtu tīrs un pieejams,” ieteica J. Kaktiņa.

Lietus gadījumā saimniece nodrošinājās ar tirdzniecības teltīm. Laikapstākļi nav paredzami, bet visas trīs reizes viņai paveicās ar sauli. “Vēl iesaku domāt par labierīcībām, roku mazgāšanu. Dažādas it kā pašsaprotamas lietas, kurām vērts jau laicīgi sagatavoties,” teica kafejnīcas saimniece. Viņa atzina – Mājas kafejnīcu diena ir jauks un neaizmirstams pasākums, – viesiem patīk, līdz ar to var uzņemt pozitīvu enerģiju.

Nesarežģīt ēdienkarti

Arī Edīte Oja savā īpašumā Ziemeros kafejnīcu organizējusi trīs gadus. Pirmajā gadā piesaistīja saimnieci, kura palīdzēja ar maltītes pagatavošanu. “Pieļāvām kļūdu. Bijām izdomājuši ēdienus, ko gatavot, – putraimu desas, kuras cepām uz vietas, bija sagatavotas pankūkas, kas arī katram bija jācep atsevišķi. Saimniece bija ļoti noskrējusies, nogurusi. Iesaku domāt par tādiem ēdieniem, kas prasa mazāk darba uz vietas, piemēram, zupa,” viņa stāstīja un ieteica nesarežģīt ēdienkarti. Starp citu, otrajā gadā Oju īpašumā viesojās 120 apmeklētāji. “Var būt tā, ka cilvēki ilgu laiku nepiesakās, un tad pēkšņi pēdējo divu dienu laikā telefons zvana nepārtraukti. Mūsu kafejnīcā bija arī aktivitātes bērniem – dažādas spēles, izbraucieni ar laivām, ar SUP dēļiem, bija arī mūzika,” stāstīja E. Oja. Viņa neieteica izmantot vienreiz lietojamos traukus – tie ne tikai piesārņo dabu, bet arī diezgan daudz izmaksā. Vienmēr ir iespēja traukus aizlienēt no draugiem, no kaimiņiem.

“Pateicoties Mājas kafejnīcām, ieguvēji bijām arī paši. Sākumā mums bija tikai āra virtuvīte, nākamajā gadā jau uzcēlām mājiņu, izveidojām atpūtas vietu. Šādā veidā mēs izdarījām ko paliekošu arī priekš sevis. Varbūt, ja nebūtu šī pasākuma, viss būtu palicis kā iepriekš,” aizdomājās kafejnīcas saimniece.

Šogad palīdzēs citiem

Pagājušajā gadā mājas vīnus, fermentētos dzērienus un dažādas uzkodas Māriņkalnā savā īpašumā piedāvāja Reismaņu ģimene. Viņu produkcija īpaša ar to, ka dabīga, to gatavo bez konservantiem un rauga. “Bija vīna degustācija, piedāvājām rožu limonādi. Pie mums viesojās aptuveni 30 cilvēki, izveidojās ļoti jauka gaisotne. Šogad paši nepiedalīsimies, bet palīdzēsim viesus uzņemt Dacei Vaļiniecei, – viņa mūsu kafejnīcā radīja neaizmirstamu muzikālo atmosfēru ar blokflautu. Daces Mājas kafejnīcu atbalstīsim, parūpējoties par vizuālo noformējumu,” par saviem plāniem pastāstīja Antra Reismane. “Ja kāds vēl šaubās par savu dalību, es iesaku sākt ar mazumiņu. Ir svarīgi piedāvāt to, kas pašam labi sanāk, izbaudīt to atmosfēru, kādas nav nekur citur,” viņa iesaka.

Būs cigoriņu kafija

Dace Vaļiniece kā Mājas kafejnīcas saimniece pasākumā piedalīsies pirmo reizi. “Kafejnīca būs mūsu mājas pagalmā Alsviķu pagastā. Piedāvāšu cigoriņu kafiju –
agrāk ar vīru tās gatavojām, mums bija astoņu veidu kafijas. Vēl ir iecere pasniegt fermentētos dzērienus,” teica D. Vaļiniece, gan atzīstot, ka lielāko daļu piedāvājuma vēlas paturēt noslēpumā. Praktiskā ziņā jau izdomāts, kur aizņemties galdus. “Zinu, ka daudzas idejas radīsies organizēšanas procesā. Es ticu, ka mums viss izdosies! Bieži savā dzīvē kaut kam piekrītu un tikai tad sāku domāt, kā to paveikt. Bet vienmēr jau viss izvēršas veiksmīgi. Iesaku nebaidīties! Svarīgi, lai katrā kafejnīcā var interesanti un jēgpilni pavadīt laiku,” pastāstīja D. Vaļiniece.

Kas nevar būt Mājas kafejnīca: pašvaldību un valsts darbinieki savās darba telpās – pasākums domāts privātām iniciatīvām, ne publiskā sektora iesaistei un nekādā gadījumā politiskai reklāmai; publisku pasākumu ietvaros organizēta aktivitāte – piemēram, pilsētas vai Kopienu svētki; publiskas institūcijas – skolēnu ēdnīcas, kultūras nami.

Kafejnīcu saimnieku pienākumi: sadarbojas ar sava reģiona koordinatoru, ievēro koordinatora noteiktos termiņus; izstrādā savas kafejnīcas piedāvājumu – ēdienkarti, papildu ekskursijas, izklaides programmas, meistarklases; iesaistās sava piedāvājuma un kopējā pasākuma reklamēšanā; ievēro PVD noteiktās higiēnas prasības, obligāti piedalās PVD lekcijā; pasākuma laikā veic apmeklētāju uzskaiti un sniedz datus reģiona koordinatoram. Katrs dalībnieks Mājas kafejnīcu dienās var piedalīties tikai vienu reizi gadā. Alkohola tirdzniecība aizliegta, izņemot šādos gadījumos: dalībniekam ir derīga alkohola tirdzniecības licence; klāt ir pats alkohola ražotājs ar atļauju tirgot savus dzērienus; degustācijai piedāvāts pašu gatavots alkohols.