Diskutē par enerģētisko neatkarību

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) darba vizītē Alūksnē iepazinās ar “Alūksnes putnu fermas” darbību un nākotnes plāniem, apmeklēja AS “Almo Hardwood” ražotni un pastāstīja par enerģētikas nozares aktualitātēm 10. – 12. klašu skolēniem. Dienas noslēgumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģionālā nodaļa un padome sadarbībā ar energokompāniju “Enefit” un Alūksnes novada pašvaldību organizēja diskusijas/forumu par enerģētisko neatkarību.

Izzina attieksmi

Ministrs uzsvēra, ka ir svarīgi runāt tieši ar jauno paaudzi, tādēļ tikās ar Alūksnes vidusskolas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēniem. Kā K. Melnis pastāstīja laikrakstam, viņš visās reģionālajās vizītēs cenšas tikties ar skolu jaunatni, jo tie ir cilvēki, kuri veido Latvijas rītdienu. “Man ir svarīgi dzirdēt viņu viedokli, kuras tēmas ir aktuālas. Jāveido dialogs ar skolēniem, jāinformē viņi par svarīgiem notikumiem, aktualitātēm. Tie ir cilvēki, kuri pēc tam piedalās kopējās politikas veidošanā. Tie būs tie paši cilvēki, kuri nākotnē domās par vēja turbīnām, par saules paneļiem, citām vides lietām. Svarīgi, ka skolēni jūt, – viņus atbalsta, uzklausa un atbild uz jautājumiem. Lai nav tā, ka sūdzamies par to, ka jauni cilvēki nepiedalās politikā. Kāpēc lai ietu, ja neviens viņus nav uzrunājis, ieinteresējis? Tāpēc vien katra diskusija ar jauniešiem ir būtiska,” teica ministrs.

Kaut arī vislielākais vēja enerģijas potenciāls ir Kurzemē, arī vizītē Alūksnē viena no tēmām bija vēja parku būvniecība un iedzīvotāju attieksme pret to. Ministrs piedāvāja skolēniem piedalīties aptaujā. Uz jautājumu “Vai atbalsti vēja parku būvniecību Latvijā?” 71 % klātesošo atzīmēja, ka atbalsta. Savukārt uz jautājumu “Vai redzat nākotnē dzīvi blakus vēja parkam?” 61 % atzīmēja, ka neatbalsta. “Neesmu pārsteigts. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju grib lētu un “zaļu” elektroenerģiju, bet vēja parku nevēlētos savā tuvumā. Kur tad lai tādu būvē?” retoriski jautāja ministrs “Šis noteikti ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko mūsu nozarē saskaramies. Savukārt, uz saules paneļu ieviešanu iedzīvotāji kopumā skatās diezgan pozitīvi. Mums vienmēr patīk Latviju salīdzināt ar Igauniju un Lietuvu – pēdējo gadu laikā Latvijā ir diezgan labas tendences saules paneļu jomā – ar laiku to skaits tikai augs,” stāstīja K. Melnis.

Apbrīno ambiciozās idejas

Alūksnē ministrs bija pirmo reizi un uzsvēra, ka novada iedzīvotāji var lepoties ar savu pilsētu, saviem uzņēmējiem. “Var tikai mācīties no “Alūksnes putnu fermas” uzstādīt tik ambiciozus mērķus – tas, kā uzņēmums uz tiem iet un sasniedz, ir apbrīnojami. Es teiktu, ka Latvijā ir maz uzņēmumu, kas ko tādu var izveidot. Redzu, ka uzņēmums iet līdzi laikam – tehnoloģijas un vadības sistēmas, kas tur ieviestas, – no tā var mācīties ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā,” savu viedokli pauda K. Melnis.

Apciemojot Alūksnes novada uzņēmumus, ministrs uzsvēra, ka viņam patīk, ja cilvēki runā par problēmu risināšanu, nevis par pašām problēmām. “Svarīgi ir koncentrēties uz lietām, kuras varam risināt. Kamēr ir tādi cilvēki, kuri uzņemas atbildību, īsteno ambiciozas un, cituprāt, nereālas idejas, tikmēr valsts iet uz priekšu, attīstās,” laikrakstam stāstīja ministrs.

Aicina siltināt mājas

Viņš aicina iedzīvotājus nebaidīties un spert soli pretī zaļākai elektroenerģijai, izmantojot saules paneļus. “Iesaku ielūkoties ministrijas mājaslapā, kur var iepazīties ar plašāku informāciju un izvēlēties sev vispiemērotāko variantu. Cenu amplitūda ir dažāda, tāpēc ikviens var atrast sev visizdevīgāko piedāvājumu,” skaidroja K. Melnis un uzsvēra, ka pats personīgi nav dzirdējis sūdzības par izvēli lietot savā mājsaimniecībā saules paneļus. “Latvijā ir aptuveni 23 tūkstoši iedzīvotāju, kuri izmanto saules enerģiju, – tātad tajā visā ir gana daudz pozitīvā,” viņš secināja. Alūksnes novada iedzīvotājiem ministrs novēlēja būt aktīviem, nebaidīties no pārmaiņām – izmantot priekšrocības un labo, ko tās dod. “Aicinu aizdomāties arī par dzīvojamo māju siltināšanu. Ja nosiltinātu 70 % māju visā Latvijā, mēs dzīvotu pilnīgi citādāk. Kaut vai no estētiskās puses – mājas uzreiz izskatās glītāk, sakoptāk. Bet galvenais uzsvars – nosiltinot ēku, ir pavisam cits enerģijas patēriņš. Cilvēkiem pašiem jābūt aktīvākiem, jo nav tāda Laimes lāča, kurš visu izdarīs mūsu vietā,” uzsvēra K. Melnis.

Cena būtiski nemainīsies

Vizītes noslēgumā Alūksnes Kultūras centrā norisinājās diskusija par enerģētikas jautājumiem, kurā piedalījās arī ministrs. Viņš uzsvēra, cik būtiska ir enerģētiskās neatkarības stiprināšana un elektroenerģijas sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu. 2025. gadā Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energopārvades tīkla BRELL. Elektroenerģijas līnijas starp Baltijas valstīm un BRELL sistēmu tiks atvienotas un pieslēgtas kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmas frekvenču zonai caur Poliju. “Daudzi uztraucas, vai ar šīm pārmaiņām palielināsies maksa par elektroenerģiju. Man atbilde ir – nē, būtisku izmaiņu nebūs. Kā piemēru varu minēt – ja jums ir trīs pieslēgumi mājai, no kuriem lietojat tikai vienu. Tad divus atslēdz un atstāj to, kuru lietojat. Vai cena mainīsies? Nē. Jo atslēgti ir pieslēgumi, kuri jums nebija vajadzīgi,” skaidroja K. Melnis.

Ar prezentāciju diskusijā uzstājās energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs, novadnieks Mārtiņš Vancāns. ““Enefit” ir lielākais elektroenerģijas tirgotājs Baltijas valstīs – Igaunijā esam pirmie, savukārt Latvijā pagaidām otrie. Lielākie izaicinājumi ir elektroenerģijas svārstīgās cenas,” teica M. Vancāns. Viņš uzsvēra, ka Latvijai nevajag nekādas saistības ar agresorvalsti. “Ja mēs izņemam no ražošanas daļu jaudas, lai nodrošinātu stabilitāti, to veido piedāvājums un pieprasījums. Ja piedāvājums samazinās, tad cena uz kādu brīdi var pieaugt. Tās būs arī jaunas izmaksas, kā jau pie visām pārmaiņām. Piekrītu ministram, ka sinhronizācijas rezultātā finansiāli mazie uzņēmumi un privātpersonas būtiskas izmaiņas neizjutīs,” sprieda M. Vancāns.

Dalās pieredzē par saules parkiem

Diskusiju panelī piedalījās gan ministrs, gan uzņēmēji, kuri dalījās pieredzē enerģētikas jautājumos. AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis, LTRK padomes loceklis Ģirts Vēveris vairākkārt uzsvēra, ka “zaļā” enerģija nepieciešama šajā brīdī. “Tā vajadzīga neatkarībai, šodien tā ir prioritāte. Mani interesē skaidrība par rītdienu,” viņš teica.

SIA “Avoti” valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš dalījās pieredzē par saules paneļu lietojumu. “Uzņēmums SIA “Avoti” strādā režīmā 24/7. Tas gadā patērē aptuveni 28 000 MW, kopumā mums tikpat daudz elektrības ir saražots, pateicoties saules parkam. Kā strādāt ar saules parku produktīvi? Kad dienā spīd saule, elektrība maksā ar mīnus zīmi. Vasarā viss ir labi – saules parks ar baterijām – pa dienu uzlādē, tad, kad ir “pīķa” stundas, izlādē. Bet kā ziemā? Kā strādāt produktīvi ar baterijām ziemā?” jautāja U. Misiņš. Šim nolūkam uzņēmumam ir rezervētās jaudas sadales tīkliem. “Mums jāņem papildu jauda. Tad, kad elektrība ir lēta, mēs strādājam, bet tajā pašā laikā mums vajadzētu lādēt arī baterijas. Tad, kad ir “pīķa” stunda, tad izlādējam. Uzņēmējam ir svarīga maksimāli stabila likme,” viņš uzsvēra.

Ražo gāzi no kūtsmēsliem

SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs atzina, ka uzņēmuma dzīve kļuvusi vieglāka kopš Klimata un enerģētikas ministrijas izveides. “Viss notiek krietni ātrāk kā iepriekš. Lai ieviestu jauninājumus, nav vairs tik ilgi jāgaida rezultāti. Mēs izmantojam elektroenerģiju, 30 % nodrošina saules paneļi. Vienīgā problēma, ka ziemā šie paneļi jāattīra no sniega un tie ir lieki resursi,” atzina H. Dovgijs. “Ja runājam par energoneatkarību, tad jāpiemin gāze. Tas ir potenciāls. Gāzi var saražot arī no blakusproduktiem, teiksim, no putnu mēsliem, kas būtu mūsu uzņēmuma gadījumā, taču šajā jomā atpaliekam no citiem. Piemēram, Dānijā gāzi ražo no kūtsmēsliem, pārtikas ražošanas uzņēmumu atkritumiem – tiek pārstrādāti gāzē un viņi nodrošina sevi ar 50 % siltumenerģijas no šiem produktiem. Pie mums labs piemērs ir “Balticovo”, kuri no kūtsmēsliem ražo gāzi, – domājams, viņi visu Bauskas novadu var nodrošināt ar siltumenerģiju,” sprieda H. Dovgijs.