Ik gadu Latviju pāršalc traģiskas ziņas par kāda bērna nāvi, kurš gājis bojā vecāku nevērības rezultātā. Šogad īpašu sabiedrības vērību izpelnījās gadījums, kad nosala divgadīgs bērns, kamēr par bērnu atbildīgās personas atradās alkohola reibumā. Vēl vairāki mazgadīgi bērni, kuri neatbilstoši vecumam un briedumam atradās vieni nepiemērotos apstākļos, sabiedrības savlaicīgi pamanīti, tika izglābti no letālām sekām. Statistika iezīmē skaudru ainu gan attiecībā uz nepieskatītu bērnu bojāeju, gan uz vardarbīgām bērnu nāvēm.

Lai arī, protams, ne visos gadījumos iepriekš minētajās situācijās ģimenes ir bijušas bāriņtiesas vai sociālā dienesta redzeslokā, bāriņtiesu lēmumi par atkārtoti pārtrauktām bērnu aizgādības tiesībām iezīmē, ka katrs no šiem bērniem var jebkurā mirklī nokļūt dzīvībai bīstamā situācijā. Bērnu aizsardzības centrs secinājis, ka 2024. gadā 79 % gadījumu atkārtotas bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas galvenais iemesls bija vecāku atkarību izraisošu vielu lietošana, kā rezultātā bērni piedzīvoja gan pamešanu novārtā, gan fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību.

Izpēta situāciju

Kopš 2023. gada Bērnu aizsardzības centrs no bāriņtiesām saņem informāciju par gadījumiem, kad pieņemts lēmums vecākiem atkārtoti pārtraukt tā paša bērna aizgādības tiesības. Šī informācija ļāvusi Bērnu aizsardzības centram veikt analītiku un izveidot materiālu par 2024. gadu – Bērna atkārtota šķiršana no ģimenes. Veiktā situācijas analīze balstīta bāriņtiesu lēmumos, sociālo dienestu atzinumos un papildus iesūtītajā informācijā par sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm, kurām atkārtoti pārtrauktas bērna aizgādības tiesības. Analītiskā kopsavilkuma izvirzītais mērķis ir rosināt atbildīgās institūcijas pārskatīt esošos sociālos pakalpojumus un sadarbības mehānismus, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku un efektīvāku atbalstu gan vecākiem, gan bērniem. Centrs uzsver, ka saņem informāciju tikai par tā paša bērna atkārtotu aizgādības tiesību pārtraukšanu, jo vecāku skaits, kuriem bāriņtiesa atkārtoti pārtrauc bērna aizgādības tiesības (ir bijušas pārtrauktas cita bērna aizgādības tiesības), ir ievērojami lielāks.

Kāda situācija ir Alūksnes novadā?

“Pamatojoties uz Alūksnes novada bāriņtiesas iesniegto statistikas pārskatu, redzams, ka 2024. gadā 11 bērnu aizgādības tiesības pārtrauktas 10 personām, divām no tām atkārtoti. Centrs nav saņēmis informāciju 2024. gadā no Alūksnes bāriņtiesas, ka būtu pārtrauktas tā paša bērna aizgādības tiesības, līdz ar to secināms, ka šīm divām personām bijušas iepriekš pārtrauktas citu bērnu aizgādības tiesības. Kopumā uz 2024. gada 31. decembri ārpusģimenes aprūpe nodrošināta 57 Alūksnes novada bērniem,” skaidro Bērnu aizsardzības centra vadošā eksperte Simona Saule, vienlaikus norādot, ka viņu rīcībā gan nav informācijas, kādos gadījumos jeb situācijās lemts par bērnu izņemšanu no ģimenēm konkrēti Alūksnes novadā. Tādēļ arī nevar minēt konkrētus piemērus tieši par Alūksnes novadu.

Bērnu aizsardzības centrs plānoto uzraudzības pārbaudi Alūksnes novada bāriņtiesā veica 2024. gadā un bāriņtiesas darbībā neatrada nepilnības, kas radītu risku bērnu tiesību un interešu aizsardzībai. Tāpat tika konstatēts, ka bāriņtiesa ir vērsta uz sadarbību, kā arī sniegusi priekšlikumus darba kvalitātes pilnveidošanai. “No 2023. un 2024. gadā iesūtītajiem bāriņtiesas lēmumiem secināms, ka galvenokārt atkārtoti pārtrauktas bērna aizgādības tiesības tiek vecākiem, kuriem ir atkarību izraisošu vielu lietošana, proti, vecāks, esot alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanas ietekmē, nespēj nodrošināt bērna pamatvajadzības, aprūpi un uzraudzību vai atsevišķos gadījumos arī kļūst fiziski, emocionāli vardarbīgs pret bērnu,” skaidro S. Saule.

Ko darīt, lai samazinātos to bērnu skaits, kurus izņem no ģimenēm? “Tā kā 79 % gadījumu galvenais iemesls bērna aizgādības tiesību pārtraukšanai ir vecāka atkarība no atkarību izraisošu vielu lietošanas, kas attiecīgi papildinās ar dažādiem vardarbības veidiem – gan pamešanu novārtā, gan emocionālu, fizisku, seksuālu vardarbību, valstī kopumā jārisina jautājums par pārmērīgu alkohola lietošanas novēršanu, narkotisko vielu izplatību. Jābūt efektīviem un pieejamiem ārstniecības pakalpojumiem personām, kuras piekrīt ārstēšanas nepieciešamībai, izprotot, ka atkarību ārstēšana ir ilgstošs un komplekss process,” skaidro S. Saule, norādot, ka būtisks ir sociālā dienesta pakalpojumu klāsts un tā piemērotība individuālām bērna un vecāku vajadzībām. Svarīgi, lai sociālā dienesta pakalpojumus būtu iespējams ģimenei sniegt tādā apjomā un ilgumā, cik tas nepieciešams ģimenes situācijas stabilizēšanai.

Bērnu aizsardzības centra ieskatā būtiski ir turpināt sociālā dienesta atbalstu ģimenei brīdī, kad vecākiem atjauno bērna aizgādības tiesības, jo atkārtoti pārtraukto aizgādības tiesību lietu kontekstā sociālie dienesti ir norādījuši, ka bieži vecāki ir motivēti līdz brīdim, kad tiek atjaunotas bērna aizgādības tiesības, bet pēc atjaunošanas sadarbības motivācija mazinās vai vispār neturpinās sadarbība ar sociālo dienestu. Bet, ņemot vērā, ka bērna atgriešanās no ārpusģimenes aprūpes pie vecākiem vienmēr būs jauns izaicinājums ģimenei, psihosociālam atbalstam gan bērnam, gan ģimenei ir būtiski turpināties. “Pietiekams preventīvā atbalsta apjoms un agrīnu problēmsignālu pamanīšana ļautu veikt efektīvāku intervenci ģimenē, lai pēc iespējas novērstu bērna šķiršanu no ģimenes,” atzīst S. Saule.

Svarīgi veicināt arī vecāku izpratni par viņu atbildību bērnu aprūpē un audzināšanā. “No sociālo dienestu atzinumiem redzams, ka bieži vecāki noliedz atkarību izraisošu vielu lietošanu (pat neskatoties uz policijas sastādītiem administratīvā pārkāpuma protokoliem, kas saistīti ar alkohola vai citu apreibinošu vielu pārmērīgu lietošanu) un to ietekmi uz viņu spēju veikt bērnu aprūpi un audzināšanu, atsakās no pašvaldības sociālā dienesta piedāvātajiem pakalpojumiem un palīdzības (piemēram, izglītojošu grupu apmeklēšanas, apmaksātas Minesotas programmas un atkarību speciālista konsultācijām, ģimenes asistenta palīdzības),” akcentē S. Saule.

Ko varam darīt mēs katrs?

Sabiedrības iesaistei ir ļoti liela nozīme, lai pamanītu un atbildīgajām iestādēm sniegtu informāciju par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem ģimenē. Svarīgi būtu mainīt stereotipu, ka sociālā dienesta, bāriņtiesas, policijas vai citas institūcijas informēšana par bažām attiecībā uz kāda bērna situāciju ģimenē ir “sūdzēšanās” vai “nepamatota iejaukšanās”. Ir situācijas, kurās ir skaidri signāli par bērna tiesību apdraudējumu ģimenē, piemēram, bērns līdz septiņu gadu vecumam tiek atstāts viens dzīvoklī vai rotaļājas pagalmā, vai manīts kaut kur staigājam. Vai novērojams, ka vecāki ir alkohola reibumā, dzirdami konflikti (kliegšana, lamāšanās, blīkšķi, satrauktas bērna raudas). Tāpat tieši līdzcilvēki var novērot to, vai nepastāv vardarbība pret bērnu – bērna sišana, purināšana, apsaukāšana. Ir gadījumi, kur jau pēc notikušas nelaimes kaimiņi atzīst, ka bērns bijis nepieskatīts viens, vecāki bieži redzami, lietojot alkoholiskos dzērienus, vai bijuši bieži pieaugušo strīdi vai savstarpēja vardarbība, vai ka bērns bieži stundām klaiņojis viens, bijis izsalcis.

Jāsaprot, ka primārais atbildīgo iestāžu mērķis būs izprast situāciju, noskaidrot objektīvus faktus un sniegt vecākiem atbalstu to problēmu, kas rada risku bērna šķiršanai no vecāka, risināšanai, nevis šķirt bērnu no ģimenes. Savukārt, ja situācija būs bērna veselībai un dzīvībai, un turpmākai attīstībai apdraudoša un cita risinājuma nebūs, bāriņtiesa lems par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu un nogādās bērnu drošos apstākļos. Vienmēr būtiskākā ir vecāku spēja atzīt problēmu un sadarboties tās risināšanā.

2024. gadā 79 % gadījumu bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas galvenais iemesls bija vecāku atkarību izraisošu vielu lietošana, kas bieži vien saistīta ar vardarbību un bērna pamešanu novārtā.

57

Alūksnes novada bērniem nodrošināta ārpusģimenes aprūpe