Atbalsts Ukrainai neapsīkst

Šodien, 24.februārī, aprit trīs gadi, kopš laikraksta 1. lappusi rotā Ukrainas karoga krāsas. Trīs gadi, kopš pasaule tepat, mums līdzās ir mainījusies, jo to izmainījis karš. Trīs gadi, kopš Latvijas iedzīvotāji atbalsta ukraiņus viņu brīvības cīņās, kā vien to var. Alūksnes un Apes novada fonda (AANF) valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece atzīst – kopiena nav aizmirsusi Ukrainu un nav atslābis atbalsts, ko tai sniedzam. Alūksnes un Smiltenes novados, ko aptver fonda darbība, netrūkst dāsnu cilvēku – kāds ziedo automašīnu Ukrainas aizstāvjiem, kāds atbalsta finansiāli, kāds informatīvi, kāds ar savu darbu, bet galvenais – iesaistītie seko un jūt līdzi visiem notikumiem kaimiņzemē. Kara gadadienas priekšvakarā uz Ukrainu no Alūksnes devies jau desmitais konvojs kopumā ar 72 automašīnām, no kurām daudzas joprojām palīdz ukraiņiem viņu brīvības cīņās.

15. februārī nu jau desmitajā konvojā uz Ukrainu devās astoņas automašīnas, kuras tieši šobrīd jau nogādātas Ukrainā un konvoja dalībnieki ir ceļā uz mājām. Alūksnes un Apes novada fonda (AANF) valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece pateicas ikvienam iesaistītajam, kurš šo trīs gadu garumā neatslābstoši iesaistījās Ukrainas atbalsta pasākumos. Iedzīvotāju aktivitāte ir unikāla – uzsver Dz. Zvejniece. “Nejūtu, ka būtu noplakusi palīdzēšanas griba, iedzīvotāji saprot, ka tas ir svarīgi. Mums patiesi ir ļoti vienota kopiena,” viņa neslēpj prieku. Liela nozīme šajā atbalsta procesā ir brīvprātīgo komandai, kuru izveidojis alūksnietis Pāvels Čornijs, un šo darbu dara ļoti godprātīgi. “No konvoja līdz konvojam brīvpātīgie strādā pie ziedojumu piesaistes, komunicē ar auto ziedotājiem, krāso mašīnas un līmē uzlīmes, ved uz CSDD, sakopj un iztīra mašīnas. Brīvprātīgo darbs ir nenovērtējams! Es viņus apbrīnoju,” saka Dz. Zvejniece. Katras mašīnas krāsošanai summa ir no ziedojumiem, bet brīvprātīgie ļoti daudz iegulda arī savus līdzekļus, paši brauc pakaļ mašīnām. “Nemaz nerunājot par enerģiju un laiku, ko viņi šajā visā iegulda. Tā ir īpaša misija,” viņa stāsta.

Turpina glābt dzīvības

Notikuši daudzi pasākumi, kad sabiedrība aicināta ziedot džipiem un ved Ukrainu tuvāk uzvarai: pirmais bija “Borščs par džipu”, kur paldies jāsaka arī kafejnīcas “Tvaiks x ogle” komandai, sekoja “Alus par džipu”, “Porcelāns par džipu”, “Kapusvētki par džipu”, “Rallijs par džipu”, “Džezs par džipu”, “Kamermūzika par džipu”…

Visas uz Ukrainu konvojētās mašīnas ļoti palīdz karavīriem frontē. Viena no drošākajām un izturīgākajām automašīnām Ukrainā ir jau kopš 2022. gada, kad 16. jūlijā Alūksnes novada iedzīvotāji ziedoja akcijā “Alus pret džipu”. Sociālajos tīklos “Facebook” ukraiņu karavīrs Valeriy Oleniychuk savā kontā ievietojis video ar pateicības vārdiem Latvijai un Alūksnei. “Šis ir laimīgais auto, tas turpina mums palīdzēt karā. Paldies alūksniešiem – šī mašīna vairākkārt mums izglābusi dzīvību,” dzirdams ievietotajā video.

Neviena mašīna neaizbrauc uz Ukrainu tukša. “Par to paldies tiem, kuri ziedo: “Ķelmēnu maize” ar savu produkciju, Ligitai Golubai, kura noadīja 60 zeķu pārus karavīriem, un senioru biedrībai “Sudrabs” – viņi ziedoja 30 pārus. Daudzi ziedo ābolus, konservus – visu, kas karavīriem ļoti nepieciešams. Iedzīvotāji sarūpē auto riepas, motoru, ģeneratoru, rezerves daļas, kancelejas papīru un daudzas citas noderīgas lietas,” stāsta fonda vadītāja.

Ziedo mantotu mašīnu

Ja mūsu novadā nebūtu tik aktīvu un līdzjūtīgu cilvēku, šādi konvoji nevarētu īstenoties, vērtē Dzintra. Vieni no viņiem ir Salenieku ģimene no Alūksnes, kura palīdzību Ukrainai sniedz ik brīdi – ir sūtījuši nakts redzamības lukturi, zeķes, saldumus un snieguši arī finansiālu atbalstu, cik rocība atļauj. “Mans vīrs ir karavīrs, aktīvi sekojam līdzi Ukrainā notiekošajam, saņemam arī ziņas no cilvēkiem, kuri atrodas tur uz vietas. Tādēļ mums svarīgi palīdzēt kaut ar mazumiņu – lai šis murgs cilvēkiem Ukrainā beidzas. Lai pie mums nekas tāds nesākas. Lai virs Latvijas ir mierīgas debesis,” savu pārliecību pauž Vineta Saleniece. Desmitajam konvojam ģimene ziedojusi automašīnu “Audi A4”, ko V. Saleniece saņēma mantojumā no sava tēva, kurš aizgāja mūžībā. “Abi ar vīru nolēmām to ziedot. Zinām, ka mašīnas tiek droši nogādātas Ukrainā, paļaujamies uz Pāvelu Čorniju,” viņa stāsta. Salenieku ģimene vērtē – Alūksnes puses ļaudis ir nenogurdināmi. “Cik man apkārt cilvēku, tik redzu un jūtu, ka visi palīdzību sniedz labprāt. Protams, viedokļi ir dažādi, bet es runāju par vairumu iedzīvotāju. Manuprāt, Alūksne ir īpaša – neesmu manījusi tik lielu aktivitāti citos novados. Paldies ikvienam,” saka V. Saleniece un novēl puišiem, kuri ir konvoja braucienā, izturību.

Dzimšanas dienas džips

Dzimšanas dienas var svinēt dažādi. Alūksnietis, konvoja dalībnieks Uldis Krievups savā 40 gadu dzimšanas dienā noorganizēja akciju – draugi, radi, paziņas nevis dāvināja dāvanas, bet ziedoja džipam. “Kopā saziedoja 1986,31 eiro! Tas bija pietiekami, lai nosegtu auto iegādes, remonta un krāsošanas izdevumus, kā arī uzpildīt pilnu bāku,” laikrakstam stāsta U. Krievups.

Uldis uzsver – viss, ko citā reizē viņš būtu saņēmis jubilejā, šoreiz tika novirzīts džipa iegādei. “Priecājos, ka ziedotāji bija ne tikai draugi un paziņas, bet arī man nezināmi ļaudis. Šī ir pirmā dzimšanas diena, kad sajutu tik lielu cilvēku atbalstu, – iedzīvotāji vēl joprojām atbalsta Ukrainu, paldies par to,” prieku neslēpj Uldis.

Saziedotais džips “Ford Ranger” vakar nodots 94 TRO bataljonam Ukrainā, kurš šādu lūgumu paudis dēļ tehnikas trūkuma. “Šobrīd viņi strādā Harkivas reģionā Volčanskā, kur frontei ir sarežģīti piekļūšanas apstākļi, bezceļi, kuros pārvietoties bez pilnpiedziņas apvidus auto nav iespējams. Šai brigādei jau iepriekš, 2023. gadā, ir nogādāts “Līgo” akcijas mikroautobuss, kas savu uzdevumu pilnvērtīgi pilda vēl šodien,” viņš stāsta.

U. Krievups pateicas P. Čornijam, kurš ir visa pamatorganizators. “Vienam visu ir grūti paveikt – Pāvels vairāk atbildīgs par Ukrainas karavīriem, dokumentāciju, savukārt es esmu uzņēmies tādu kā tehniskā cilvēka lomu – rūpējos, lai mašīnas būtu labā tehniskā stāvoklī. Remontē meistars, es – visam sekoju līdzi. Svarīgi, lai mašīnu remontā netiktu iztērēti lieki līdzekļi – lai tās būtu tādā tehniskā stāvoklī, ka var nobraukt 2500 kilometrus, lai tās var kalpot karavīriem. Protams, viņi paši arī vajadzības gadījumā veic remontu. Svarīgi ir neatdot mašīnu, kura drīz varētu būt nederīga,” viņš uzsver.

ASV rada daudz neskaidrību

Sazināšanās brīdī ar Uldi noskaidrojām, ka ukraiņu karavīriem nodotas jau septiņas no astoņām mašīnām, – divas Ļvivā, četras kareivim no Alūksnes Aleksandram Sverčkovam un viņa brigādei. “Trešdien nogādāju mikroautobusu uz Zaporižju, ar kuru pats braucu visu ceļu, un vakar mans dzimšanas dienas džips nonāca Harkivas reģionā,” stāsta drosmīgais alūksnietis. Daudziem varbūt nav zināms A. Sverčkova vārds – alūksnietis, kurš karo Ukrainā. Viņš ir augstu vērtēts dronu pilots Ukrainas armijā. “Aleksandrs šobrīd karo vienā no skarbākajiem reģioniem – Pokrovskas pilsētā. Tur iet grūti. Pirms brauciena saņēmām no viņa ziņu, ka ir vairāki tehnikas bojājumi, tika iznīcināti vairāki auto. Ņemot vērā, ka viņš ir mūsu novadnieks, izlēmām šajā braucienā lielāko palīdzību sniegt tieši Aleksandra brigādei,” pastāsta U. Krievups.

Ikdiena konvoja braucienā paskrien ātri un saspringti, tāpēc ne vienmēr izdodas izsekot līdzi svaigākajām ziņām, kas saistītas ar dažādām starptautiskām pārrunām. “Tas, kas izskan no Amerikas puses, ir diezgan biedējoši, neskaidrību paliek arvien vairāk. Ja šādi turpināsies, tad neredzu labu iznākumu. Eiropa tik viegli nepadosies, bet, ja ASV sāks uzstādīt savus ultimātus, tad viss var izvērsties ne tik veiksmīgi. Pēc Donalda Trampa izteikumiem var noprast, ka viņš vairāk nostājies Putina pusē, ja jau uzdrošinās teikt, ka karu uzsāka Ukraina. Tas ir absurdi!” viņš ir neizpratnē. Vēl Uldis uzsver – tas, ka ASV prezidents saka, ka Volodimirs Zelenskis ir nemīlēts prezidents, ar 4 % tautas atbalstu, – tie ir izdomājumi, tur saskatāma krievu dezinformācija.

“Kaut arī rit trešais gads un daudzi ir pārguruši, kareivju vidū Ukrainā noskaņojums ir nemainīgs. Viņi iet un dara, kamēr šis viss neapstāsies, viņiem ir motivācija,” secina alūksnietis.

Nevar nepalīdzēt

Sajūtas, ar kādām parasti dodas ceļā, nav viegli noformulēt. “Cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, Eiropā, kuri nav saskārušies ar reāli Ukrainā notiekošo, redzot tikai virspusējo informāciju ziņās, varbūt viss šķiet ne tik dramatiski. Kad tiekamies ar kareivjiem Ukrainā, tad saprotu – tas, ko darām, viņiem ir nenovērtējams atbalsts. Viņi mūs vienmēr sagaida ar atplestām rokām. Zinot apstākļus, kādos šobrīd ir liela daļa Ukrainas, es nevaru nepalīdzēt, ja zinu, ka varu palīdzēt. Karš neļauj apstāties – ir jādara un jāpalīdz, kamēr to varam,” pārliecināts ir U. Krievups.