
FOTO: NO ALŪKSNES PŪTĒJU ORĶESTRA ARHĪVA
Alūksnes pūtēju orķestris diriģenta Sandora Līviņa un defilē programmas vadītājas Ilzes Līviņas vadībā otrdien atgriezās no iespaidīga piedzīvojuma – ilggadējā starptautiskā defilē festivāla “Bremen Tattoo”. Tā bija unikāla iespēja pārstāvēt Latviju citu valstu – Vācijas, Nīderlandes, Ukrainas, Lielbritānijas, Lietuvas, Ungārijas, Meksikas, Ķīnas, Skotijas un Austrijas – vidū. Pūtēju orķestris godam nesis Latvijas vārdu pasaulē. Turklāt, atzinīgi novērtējot kolektīva uzstāšanos mēģinājumā, festivāla organizatori tieši Latvijas pārstāvniecībai – Alūksnes defilē dejotājām – uzticēja godpilno pienākumu festivāla atklāšanā ienest Eiropas Savienības karogu Brēmenes arēnā.
Brēmenes multifunkcionālā arēna ÖVB, kas nosaukta sponsorējošā uzņēmuma vārdā, gadu desmitiem bijusi nāciju mūzikas šovu norises vieta un tā pazīstama ar militāro un pūšaminstrumentu mūzikas tradīcijām. Arēnas apjomi – 55 x 25 metru lielais laukums, kurā bija jāizpilda priekšnesums, bija izaicinājums Alūksnes pūtēju orķestrim. Salīdzinājumam – orķestra mēģinājumiem Alūksnē lielākais pieejamākais laukums ir Alūksnes Sporta centrā, kur izmērs ir 44 x 30 metri.
Notiek daudz un dažādi festivāli, uz kuriem kolektīvi var pieteikties, maksājot noteiktu dalības maksu, bet uz festivālu “Bremen Tattoo” nepiesakās – uz to uzaicina. Alūksnes pūtēju orķestri rosināja piedalīties Latvijas Nacionālo bruņoto spēku NBS orķestru galvenais diriģents/orķestra priekšnieks majors Andis Karelis. “Viņš teica – jūs noteikti varēsiet godam pārstāvēt Latviju, nododu kontaktus festivāla organizatoriem! Tā nu mums radās iespēja parādīt, ka Latvijā, Alūksnē var,” stāsta I. Līviņa. Uzturēšanos Brēmenē apmaksāja organizatori (naktsmītnes un ēdināšana), kā arī sedza daļu no ceļa izdevumiem. “Šis ir prestižs festivāls, par ko liecina skatītāju lielā interese. Biļešu cenas ir augstas, un tās bija izpārdotas jau decembrī. Starp citu, sākusies biļešu tirdzniecība uz 2026. gada festivālu – skatītāji, pat vēl nezinot dalībniekus, jau pērk biļetes, jo zina – šis pasākums vienmēr ir grandiozs, par ko mēs pārliecinājāmies,” uzsver I. Līviņa.

Atsaka divas reizes
Defilē programmas vadītāja gan atzīst, ka festivāla organizatoru uzaicinājumam atteikusi divas reizes, jo jāgatavojas gaidāmajiem Dziesmu un Deju svētkiem, bet “Bremen Tattoo” komanda bija noskatīju-
šies kanālā “You Tube” (te var noskatīties arī festivāla priekšnesumus) video ierakstus ar orķestra uzstāšanos un turpināja uzstājīgi aicināt alūksniešus uz festivālu. “Aprunājoties ar bijušajiem orķestrantiem (jaunākie dalībnieki nevarēja braukt, jo nakts koncerti), Alūksnes novada pašvaldības vadību, Alūksnes Bērnu un jauniešu centra direktori Evu Aizupi, saņēmām emocionālu atbalstu un uzmundrinājumu, ka tas ir ļoti svarīgi, mums tur ir jābūt, jo tas ir liels gods,” viņa stāsta un pateicas Alūksnes Sporta centra kolektīvam un Līgai Tomsonei par telpām, kur bija iespēja mēģināt, Druvim Tomsonam par “ceļa maizi” un laba vēlējumiem, visiem dalībnieku vecākiem – bez viņu atbalsta tas viss nebūtu iespējams,” pateicīga ir I. Līviņa un ir patīkami pārsteigta arī par lielo atbalstu sociālajos tīklos.
16 000 skatītāju
Festivālā maršēšanas mūzika tika apvienota ar iespaidīgu šovu – kopumā pasākumā piedalījās apmēram 900 mākslinieku, kuri prezentēja savu valsti. Ilze Līviņa atzīst, – ir liels lepnums par kolektīvu. “Festivāla koncertus apmeklēja aptuveni 16 000 skatītāju. Tās ovācijas, aplausi ir kas neaizmirstams, un man prieks, ka mūsu dalībnieki to varēja piedzīvot,” stāsta I. Līviņa. Dalībnieki no Ķīnas un Meksikas esot bijuši pārsteigti, ka tik mazā valstī ir šāds orķestris. “Dalībnieki no Ungārijas, Lietuvas un Ukrainas vairāk to saprot, taču brīnījās, ka mūsu orķestris ir interešu izglītības kolektīvs, – vai tiešām brīvā laika pavadīšana un mēģinājumi nenotiek katru dienu? Viņi novērtēja mūsu veikumu,” priecājas defilē programmas vadītāja.
Liela atbildība
Kā atzīst orķestra diriģents Sandors Līviņš, viens no lielākajiem izaicinājumiem bija tas, ka arī pats spēlēja un defilēja koncertos. “Sākumā bija lielas pārdomas, jo iepazinos ar videomateriāliem no iepriekšējiem festivāla gadiem, – kādi orķestri, kāda profesionalitāte! Uztraucos, kā pārdzīvošu to emocionāli. Protams, žēl, ka visi studenti netika. Sākotnēji brauca uz mēģinājumiem, bet, kad saņēma sesiju un eksāmenu grafiku, – diemžēl nevarēja tikt šajā braucienā. Paldies par atbalstu un līdzi jušanu! Tas dod gandarījumu un apliecinājumu, ka šis darbs ir svarīgs. Šī bija iespēja, ko nevarēja neizmantot,” stāsta S. Līviņš.
Pārsteidz profesionāļi
Alūksnes pūtēju orķestris citu vidū izcēlās ar to, ka skaitliskā ziņā bija viens no nelielākajiem kolektīviem, bet priekšnesumā spēja aizpildīt visu milzīgo arēnas skatuvi. “Lepojos ar Alūksnes pūtēju orķestra mūziķiem, ar defilē dejotājām – tik liels darbs ieguldīts! Citu valstu orķestranti taču uz mēģinājumiem iet kā uz darbu, mums ir tik mēģinājumu, cik ir,” viņš stāsta un piebilst, ka lielākais pārsteigums bija orķestris no Holandes. “Viņi izbraukājuši gandrīz visu pasauli, viss perfekti nostrādāts gan muzikāli, gan vizuāli, izcila sitaminstrumentu grupa. Tā bija lieliska iespēja ko tādu redzēt dzīvē,” sajūsmu neslēpj diriģents un pateicas kolektīvam par sniegumu un izturību.
Ir cilvēki, bez kuru atbalsta šādi braucieni nav iedomājami. “Saku lielu paldies mūsu atbalsta komandai – Ilonai Riekstiņai un Sanitai Bērziņai, kuras mums bija klāt, iemūžināja mūsu mēģinājumus un uzstāšanās, palīdzēja ikdienas gaitās. Šis festivāls mums kā kolektīvam ir augstākais punkts. Jūtamies pagodināti, ka mūsu spējām uzticējās un paļāvās, jo mēs taču pārstāvējām ne tikai Alūksni, bet visu valsti,” saka S. Līviņš.
EVA BEĀTE GARĀ, Alūksnes pūtēju orķestra defilē dejotāja:

“Festivāls bija lieliska iespēja paplašināt mūsu mūzikas pasaules robežas, bija lepnums pārstāvēt Latviju – Alūksni šādā starptautiskā pasākumā! Mūsu kolektīvā ir lieliska gaisotne, un pēc šāda pasākuma varu secināt – ar cītīgu komandas darbu var paveikt lielas lietas. Bija vērtīgi redzēt priekšnesumus, ko bija sagatavojuši citu valstu pārstāvji, aprunāties ar dalībniekiem un iepazīt dažādas kultūras. Liels gods bija, atklājot koncertu, prezentēt ES karogu, kā arī noslēgumā prezentēt dalībvalstu karogus.
Lielākais izaicinājums bija garais brauciens no Alūksnes uz Brēmeni – mērojām aptuveni 1800 kilometru vienā virzienā, nakšņojot trīs dažādās pilsētās. Pirmā festivāla diena nebija viegla – no agra rīta līdz pat pusnaktij bijām arēnā, dejojot ģenerālmēģinājumu un divus koncertus vienā dienā. Šīs dienas laikā nostaigājām aptuveni 15 kilometru soļu pa arēnu! Liels paldies Sandoram un Ilzei Līviņiem par šādu iespēju. Prieks, ka mūsu kolektīvs ir tik saliedēts, un nevaru nepateikt paldies arī lieliskajam autobusa šoferim. Esmu pateicīga un lepna, ka tieši mēs, Alūksnes pūtēju orķestris, visi kopā, nesām Latvijas vārdu pasaulē!”
NIKA SEMJONOVA, Alūksnes pūtēju orķestra tromboniste:

“Orķestrī spēlēju trīs gadus, bet kopā ar kolektīvu esmu aptuveni astoņus gadus, jo sākumā biju defilē dejotāja. Tik tālu kopā ar orķestri braucu pirmo reizi, tāpēc biju satraukusies, galvā šaudījās neskaitāmi jautājumi, kā, piemēram, – vai esmu paņēmusi savu instrumentu, vai ar koncerttērpu viss kārtībā? Pirmā uzstāšanās festivālā bija saviļņojoša – mirklis, kad stāvu aizkulisēs, ir adrenalīns, sajūta, ka sirds no krūtīm izlēks. Bija liels uztraukums, bet tad pienāca tas mirklis, kad uzgājām uz lielās arēnas, apkārt tik daudz cilvēku, kuri ir izvēlējušies būt ar mums un baudīt mūsu mūziku, – tās ir neaprakstāmas sajūtas. Aplausi skanēja nepārtraukti, sajutos lepna un gandarīta, ka tajā brīdī atrados tur, Brēmenē, kopā ar savu orķestri. Lepojos ar visiem mums, ka pārstāvam savu pilsētu un valsti, kura patiesībā ir ļoti maza salīdzinājumā ar citām, bet arī nozīmīga un spējīga uz kaut ko fenomenālu! Visgrūtākais šajā piedzīvojumā bija pielāgoties videi, kurā atrados visu nedēļu, – tā ir cita valsts, kultūra, cilvēki. Domāju, ka ar šo uzdevumu esam labi tikuši galā, jo atbalstām un palīdzam cits citam nepieciešamajā mirklī, kas patiesībā ir ļoti svarīgi.
Pateicoties orķestrim, man ir iespēja pavērst savu skatienu uz pasauli plašāk, piedaloties dažādos pasākumos, koncertos, festivālos, kas vēlāk veido arī manu pieredzi dzīvei un neaizmirstamas atmiņas. Vienmēr ir liels gods pārstāvēt Latviju, jo kurš cits to darīs, ja ne mēs paši!”

Reklāma