Alūksnes novada Kultūras centrā darba sanāksmē tikās novada senioru kopu vadītāji, kurā Alūksnes novada senioru apvienības vadītāja Astrīda Bētere sapulcē piedalīties bija aicinājusi arī Sociālo lietu pārvaldes vadītāju Ilzi Postu, kura klātesošajiem pastāstīja par aktualitātēm sociālajā jomā. Sarunu turpināja Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons un pašvaldības policijas civilās aizsardzības speciāliste Maija Sliņķe, kuri informēja par dažādām ar civilo aizsardzību saistītām tēmām un atbildēja uz senioru jautājumiem. Noslēgumā senioru kopu vadītāji informēja par tuvākajiem plānotajiem pasākumiem savos pagastos un risināja sadzīviskas problēmas.

“Lūdzu, neaizejiet no pagastiem projām, jo tieši jūs, senioru kopu vadītāji, esat tie, pie kuriem vecākās paaudzes cilvēki iegriežas pēc padoma. Ļoti priecājos, ka Jaunlaicenes senioru priekšgalā piekritusi izvirzīties un aktīvi turpina darboties bijusī tautas nama vadītāja Māra Svārupe,” uzrunājot seniorus, teica A. Bētere. Viņa klātesošajiem darīja zināmu, ka arī pati ir beigusi aktīvās darba gaitas, kļūstot par pilntiesīgu pensionāri, un priecājās par to, ka vairāk laika turpmāk varēs veltīt senioru sabiedriskajam darbam novadā.

INTERESĒ CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

Sapulces otrajā daļā seniori tikās un uzklausīja Pašvaldības policijas priekšnieka A. Tomsona un civilās aizsardzības speciālistes M. Sliņķes stāstījumu par civilās aizsardzības iespējām Alūksnes novadā. Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā. M. Sliņķe pastāstīja, ka novadā izstrādāts un pašlaik tiek pilnveidots civilās aizsardzības plāns. “Plānam pievienota arī sadaļa ar informāciju par to, kā rīkoties militāra iebrukuma gadījumā. Ar civilās aizsardzības plānu sīkāk iespējams iepazīties novada pašvaldības mājas lapā, bet militārā sadaļa satur ierobežotu informāciju un ar to nevar iepazīties ikviens, kurš to vēlas. Tas nozīmē – pirms laika nenodosim svarīgu informāciju ienaidniekam,” sacīja M. Sliņķe. Plāna sadaļa satur informāciju par to, kā novadā plānots organizēt iedzīvotāju informēšanu, evakuēšanu, pirmās nepieciešamības preču nodrošināšanu, kas ir svarīga informācija militāra iebrukuma gadījumā. M. Sliņķe pastāstīja, kas jāliek tā sauktajā 72 stundu somā, kur tā jāglabā, kā jārīkojas, ja izdzirdam informāciju par krīzes situācijas iestāšanos. Viņa uzsvēra, ka ikvienam savā viedtālrunī būtu noderīgi instalēt aplikāciju “112”, kur varēs saņemt visu informāciju krīzes situācijā, kā arī tā parādīs tālruņa īpašnieka konkrētu atrašanās vietu. “Ja viedtālruņa nav, lietojam tā sauktos podziņtelefonus vai neatrodamies apraides zonā, nav interneta, plānots, ka arī tad būs iespēja saņemt informāciju, jo jau līdz šī gada jūlijam valsts plāno ieviest šūnu apraidi,” atklāj M. Sliņķe.

“Karadarbības laikā cilvēki, kuriem tas iespējams, evakuēsies pašu spēkiem. Pārējie dosies uz konkrēti norādītām vietām, kur saņems valsts vai pašvaldības organizētu palīdzību,” piebilda A. Tomsons.

SOCIĀLO VAJADZĪBU DAUDZ

“Novadā esam vieni no lielākajiem naudas tērētājiem tūlīt aiz izglītības – 15 % no visas novada pašvaldības budžeta naudas “aiziet” sociālajam budžetam. Trešo gadu sastādot Sociālo lietu pārvaldes budžetu, secinu, ka neiet viegli. Vajadzību ir daudz, bet visām nepietiek finansējuma. Viss Sociālo lietu pārvaldes darbs iedalās divās lielās kategorijās – palīdzība un pakalpojumi. Iestādē strādā vairāk nekā 100 darbinieki, un tas ir tādēļ, ka mūsu pakļautībā ir arī abi novadā esošie sociālās aprūpes centri jeb pansionāti, kuros uzturas vienā 57 un otrā 66 klienti,” pastāstīja I. Posta. Visvairāk klātesošos interesēja iespējamais sociālais atbalsts novada pensionāriem. Dienesta vadītāja skaidroja, ka atsevišķa sociālā pabalsta pensionāriem Alūksnes novadā nav, izņemot Ziemassvētku saldumu paciņas 80 gadus un vecākiem senioriem. “Tā tas pieņemts, un šajā pasākumā pozitīvais ir tas, ka mēs, sociālie darbinieki, šos cilvēkus varam apmeklēt vismaz vienu reizi gadā, ja tas ikdienā neizdodas,” saka vadītāja.

Daudz gados vecu cilvēku

Alūksnes novadu vairāk kā citus novadus Latvijā skārusi cilvēku novecošanās problēma. “Mums ir ārkārtīgi neliela cilvēku daļa darbspējīgā vecumā. Piemēram, Ropažu novada pašvaldībā ilgstošas sociālās palīdzības iestādēs dzīvo 0,5 % no visiem iedzīvotājiem, bet Alūksnes novadā ir 1,5 % cilvēku, kuri atrodas gan Alūksnes novada, gan citu novadu pansionātos. Pansionāti ir nepārtraukti pilni. Ļoti reti ir brīvas vietas, kad kāds, kurš vēlas, var to uzreiz izmantot,” atklāj I. Posta. Tādēļ viņa aicina visus, kuriem kādam no ģimenes locekļiem tuvojas brīdis, kad viņam būs nepieciešams šis pakalpojums, jau laicīgi zvanīt un pieteikties rindā.

Pieaug vardarbība

I. Posta uzsver, ka pensionāri, lai arī samērā slikti, bet ir nodrošinātā sabiedrības daļa, kura regulāri saņem ienākumus. Daudzām no ģimenēm darba trūkuma un mazo algu dēļ naudas iztikai nepietiek, lai normāli dzīvotu. “Problēma ir arī atkarības un diemžēl pēdējā laikā pieaugošā vardarbība ģimenēs. Piemēram, tik ģimenes, cik sociālie darbinieki aizveda uz krīzes centru pērn pa visu gadu, šogad tur nogādātas jau trīs mēnešos. Seniori ir apzinīga sabiedrības daļa, tādēļ aicinu – ja pamanāt vardarbību kādā kaimiņu vai paziņu ģimenē, lūdzu, ziņojiet Sociālo lietu pārvaldei. To var darīt anonīmi. Brauksim, skatīsimies, vērtēsim un “pieslēgsim” palīdzību,” saka I. Posta.

Iespēja saņemt pabalstu

Pārvaldes vadītāja klātesošos informēja arī par to, kā iegūt trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu. To Alūksnes novadā iespējams iegūt, ja pirmajai personai ģimenē ienākumi nepārsniedz 453 eiro mēnesī, bet katrai nākamajai 317 eiro. Trūcīgā statusu piešķir, ja ienākumi ir zem 377 eiro pirmajai personai un katrai nākamajai 264 eiro. “Citos novados šis slieksnis ir augstāks. Šie “griesti” tiek aprēķināti pēc vidējās algas katrā novadā,” atklāj I. Posta. Šis statuss mājsaimniecībai dod tiesības pieprasīt mājokļa pabalstu, daļēji apmaksātus elektroenerģijas patēriņu, sakarus un citu, kā arī malku apkurei. “To, kas ir mājsaimniecība, nosaka Ministru kabineta noteikumi un sociālās palīdzības pakalpojumu likumā, bet, vienkāršiem vārdiem sakot, mājsaimniecība ir tad, kad divi cilvēki dzīvo zem viena jumta un viņiem ir kopīgs katls. Bet aicinu zvanīt mums vai vērsties pagastos pie sociālā darbinieka un interesēties par katru konkrēto situāciju, jo tās ir dažādas, skaidrosim, vai jums pienākas kāds no atbalsta veidiem,” skaidro pārvaldes vadītāja.

Aicina izmantot pakalpojumus

I. Posta aicina izmantot arī iespēju saņemt asistenta pakalpojumu. To piešķir no 15 līdz 160 stundām mēnesī. Cilvēks, kurš pilda šos darba pienākumus, tiek pieņemts darbā, noslēdzot uzņēmuma līgumu, un palīdz cilvēkam ar invaliditāti iepirkties, nokļūt pie ārsta un citur, par to saņemot samaksu 5,40 eiro stundā.

Tāpat I. Posta aicina kārtot dokumentus tiem cilvēkiem, kam nepieciešama kopšana. Arī šim nolūkam tiek piešķirta nauda – kopšanas pabalsts –
213 eiro mēnesī, ko ieskaita pie pensijas. Lai to nokārtotu, vispirms nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta.

Civillaulība visu sarežģī

Par iespēju iegūt apbedīšanas pabalstu cilvēkiem, kuri dzīvojuši civillaulībā, I. Posta iesaka vispirms tomēr vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur pārbaudīs aizgājēja ienākumus un tad, ja būs nepieciešams, izstāstīs tālāko rīcību. Viņa vērš uzmanību uz to, ka gadījumā, ja cilvēkiem nav reģistrēta laulība, būtu nepieciešams vērsties pie notāra, lai noslēgtu līgumu par partnerattiecībām. Pretējā gadījumā valsts un pašvaldību iestāžu ierēdņi un darbinieki nevarēs palīdzēt kritiskos gadījumos. “Reģistrēta laulība atrisina ļoti daudzas lietas, padomājiet par smagiem brīžiem, kad cilvēki mēdz nokļūt reanimācijā vai pat aiziet mūžībā, bet palicējam nav nekādu tiesību kārtot dokumentus, saņemt pabalstus, nedz arī saņemt mantojumu vai valsts noteikto laulātā pensiju pusgada garumā,” vērš uzmanību I. Posta.

Nav paliatīvās aprūpes

Seniori vēlējās zināt, vai Alūksnes novadā ir pieejami hospisa pakalpojumi. “Nē, nav pieejami ne hospisa pakalpojumi, ne paliatīvā aprūpe. Faktiski šis pakalpojums ir deleģēts Latvijas Samariešu apvienībai, tādēļ esmu iecerējusi panākt, lai arī Alūksnes novada cilvēkiem savas pēdējās dzīves stundas ir iespēja pavadīt cieņpilni savās mājās, nevis pansionātā. Hospisa pakalpojumi vai paliatīvā aprūpe tam būtu risinājums. Jā, mums trūkst šim nolūkam speciālistu, bet šis jautājums ir jārisina,” saka I. Posta. Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, aprūpe. Tā ir aprūpe pacientiem ar noteiktām diagnozēm, kas var tikt nodrošināta stacionārā, gan ambulatori – ģimenes ārsta uzraudzībā mājas vizīšu ietvaros. Savukārt hospisa aprūpes mērķis ir sniegt starpdisciplināru pakalpojumu, apvienojot veselības, sociālo, psiholoģisko un garīgo aprūpi, ievērojot neizārstējami slimā un viņa ģimenes emocionālās, garīgās, fiziskās un sociālās vajadzības cilvēka slimības laikā, kā arī sērošanas periodā.