Lai stiprinātu Latvijas drošību un mazinātu iespējamos militāros draudus pie austrumu robežas, sešās pašvaldībās, tostarp Alūksnes novadā, plānots izvietot pretmobilitātes šķēršļus. To mērķis ir padarīt robežu grūtāk šķērsojamu un militāra apdraudējuma gadījumā neļaut ienaidniekam ātri pārvietoties uz priekšu.
Ieceres īstenošanai valstij vispirms nepieciešams savā īpašumā iegūt konkrētas teritorijas. Pašvaldību zeme tiks pārņemta valsts vajadzībām, savukārt fizisko un juridisko personu īpašumi – atsavināti par atlīdzību. Alūksnes novadā pirmajā kārtā par zemju atsavināšanu nosūtītas vēstules aptuveni 40 zemju īpašniekiem, taču ceturtdien uz tikšanos ar Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Aivaru Puriņu neviens no viņiem neieradās. Klāt bija vien pašvaldības pārstāvji, jo šim mērķim paredzēts izmantot arī sešus pašvaldībai piederošus zemesgabalus.
Informācija par konkrētiem atsavināmajiem īpašumiem nav publiski pieejama – katrs zemes īpašnieks tiek uzrunāts individuāli. Saraksti netiek publiskoti drošības apsvērumu dēļ.
A. Puriņš skaidroja, ka atsavināmo īpašumu saraksts ir sadalīts trīs kārtās. “Pirmajā kārtā iekļauti aptuveni 400 objekti visā pierobežā, un šo zemju īpašnieki jau ir uzrunāti. Kamēr norit darbs pie pirmās kārtas īstenošanas, Nacionālie bruņotie spēki jau detalizētāk izvērtē otrās kārtas īpašumus, kam secīgi sekos arī trešā kārta. Sākotnējās aplēses liecina, ka kopējā atsavināmā teritorija varētu sasniegt aptuveni 2000 hektāru. Tas gan nenozīmē, ka runa ir par plašiem, vairāku hektāru laukiem – pārsvarā tā būs josla aptuveni 20 kilometru garumā gar pašu robežu. Kuri īpašumi nepieciešami, skatās arī ģeogrāfiski – grāvjus, upes, mežus. Šajās vietās plānots ierīkot aizsardzības pozīcijas un bloķējošo infrastruktūru,” norāda A. Puriņš.
Zemi atpērk, nevis atņem
Tomēr tas, ka šobrīd vēl nav saņemta vēstule par īpašuma atsavināšanu, nenozīmē, ka tāda netiks nosūtīta arī turpmāk, – zemju atsavināšanas process vēl turpināsies. “Par otrajā kārtā plānoto īpašumu skaitu precīzu skaitli šobrīd nevaru nosaukt. Kopumā tie būs aptuveni 1500 īpašumi, no kuriem šobrīd uzrunāta apmēram viena trešdaļa. Tas nozīmē, ka arī Alūksnes novadā atsavināšana turpināsies, taču, kad tieši – to pašlaik pateikt nevaru,” norādīja amatpersona. Vienlaikus viņš uzsver, ka atsavināšana nenozīmē īpašuma atņemšanu, bet gan tā iegādi par sertificēta vērtētāja noteiktu cenu.
“Alūksnes novadā jau pirms Pretmobilitātes infrastruktūras likuma pieņemšanas esam atpirkuši ievērojamu apjomu zemes militārās infrastruktūras vajadzībām, un arī šajā gadījumā princips un kārtība ir tieši tāda pati. Cilvēkus nereti biedē pats vārds “atsavināšana”, taču pēc būtības tā ir pirkšana. Pārdevējam ir tiesības noteikto cenu apstrīdēt – nav tā, ka tiek nosaukta viena cena un par to obligāti jāpārdod. Notiek sarunas un dialogs, un nereti tās ir gana ilgstošas, lai panāktu abām pusēm pieņemamu vienošanos. Līdz šim neviens īpašums nav atpirkts piespiedu kārtā – visos gadījumos ir panākta vienošanās,” skaidroja A. Puriņš. Savukārt gadījumos, ja, atsavinot daļu īpašuma, rodas zaudējumi, par tiem ir jāinformē, un tie tiks atlīdzināti. Svarīgi arī zināt, ka atsavināšana attiecas tikai uz zemi, nevis uz ēkām, tādēļ nav pamata bažām, ka tiktu atņemtas dzimtas mājas. “Nav neviena zemes īpašuma, kas tiktu atpirkts pilnībā – atsavināta tiek tikai nepieciešamā daļa, neliels zemes gabals. Mēs atpērkam tieši tik, cik vajadzīgs, nevis rezervēm vai nenoteiktiem mērķiem. Cilvēki savās mājās var turpināt dzīvot,” skaidroja A. Puriņš.
Aizsardzība no pirmā centimetra
Ikdienā jau tagad vai drīzumā pierobežā būs redzami tā dēvētie “pūķa zobi” un prettanku eži, kas raisa jautājumus par to, kā tieši valsts plāno sevi aizsargāt. Apvienotā štāba pulkvedis Andris Rieksts skaidroja, ka tā ir daļa no plašākas aizsardzības sistēmas. “Šķēršļu uzdevums ir vispirms apturēt iespējamo pretinieku un skaidri parādīt, ka esam sagatavojušies un nevēlamies, lai kāds pārkāptu mūsu robežu. Tas ir pirmais uzdevums miera laikā – sagatavoties un būt gataviem atvairīt pretinieku,” norādīja A. Rieksts. No zāles izskanēja jautājums, vai netiek apsvērta iespēja nevis aizsargāties, bet uzbrukt. Atbildot uz to, pulkvedis uzsvēra, ka galvenais mērķis šādās situācijās ir nepieļaut robežas šķērsošanu. “Mūsu uzdevums ir apturēt pretinieku un parādīt, ka esam gatavi aizsargāt savu zemi, sākot no pirmā centimetra. Daudz mācāmies no Ukrainas pieredzes, sekojam līdzi jaunākajām tehnoloģijām un aktīvi dzīvojam līdzi visam,” viņš skaidroja.
Pretrunīgi viedokļi par drošības stiprināšanu
Vienlaikus iedzīvotāju vidū nav viennozīmīga atbalsta pierobežas stiprināšanai. Tikšanās laikā zālē izskanēja arī skarbi un emocionāli viedokļi, piemēram, “esmu mirstīgs, un mani glābt vai aizsargāt nevajag”. Izskanēja arī neticība valstij un tās spējai aizsargāt savus iedzīvotājus. “Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Ko dara diplomāti? Lai diskutē un aizstāv. Kam vajadzīgi miera līgumi, ja visā pasaulē notiek šāds absurds un cilvēki zaudē dzīvības? Neticu, ka mani kāds aizstāvēs, – ne te, pierobežā, ne Rīgā. Visapkārt ir anarhija, naudas raušana, un man nav pamata domāt, ka mani spēs aizsargāt. Tāds ir gadu gaitā izveidojies rezultāts. Ir beigušies laiki, kad cilvēki jutās vajadzīgi savā zemē un kā saimnieki tajā. Reģionos notiek iznīcība – ne jau tāpēc cilvēki dodas prom, ka te būtu labi. Ja ikdienā nepalīdz, vai palīdzēs krīzē? Dzirdam tikai solījumus un plānus – visi sola “celt”, bet mēs grimstam. Tāpēc esmu pret šiem plāniem, jo man personīgi patriotisms ir beidzies,” sacīja kāda pierobežas iedzīvotāja. Viņa neslēpa, ka iebilst pret pretmobilitātes plāniem un savu īpašumu par tirgus vērtību nav gatava pārdot. “Kad valstij kaut ko vajag, to ir viegli paņemt, bet, kad vajag man, – atvainojiet, nebūs,” viņa piebilda.
Aizsardzība sākas ar katra paša atbildību
A. Puriņš uzsvēra, ka drošība ir kopīga atbildība, un pauda nožēlu, ka sabiedrībā izskan viedokļi par nevēlēšanos aizstāvēt Latviju, it kā valsts nebūtu pietiekami svarīga. Viņš aicināja iesaistīties un kopīgi domāt par valsts aizsardzību, nevis pretnostatīt sabiedrību armijai un aizsardzības nozarei, bet darboties kopā – mērķtiecīgāk un atbildīgāk. Arī no zāles izskanēja, ka jāsāk katram pašam, –
nevis jāgaida, ka kāds cits iedos vai izdarīs mūsu vietā. Pierobežā dzīvojošais Laimonis Sīpols atzina, ka robežai ir būtiska nozīme, – ja tā ir stipra, arī drošības sajūta ir lielāka.
Izskanēja ierosinājums, ka valsts šajā situācijā varētu piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu vietā. A. Puriņš skaidroja, ka šāda iespēja ir apsvērta un praktiski arī meklēta, taču tās īstenošana ir sarežģīta, jo ne vienmēr iespējams piedāvāt zemi tieši blakus atsavināmajam īpašumam. Gadījumos, kad alternatīvs īpašums tomēr ticis piedāvāts, cilvēki pārsvarā izvēlējušies finansiālu kompensāciju. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lūgumi pēc alternatīvām ir bijuši un katrā gadījumā tie ir izvērtēti. “Jāņem vērā arī tas, ka piedāvātā zeme būs līdzvērtīgā vērtībā, nevis dārgāka. Turklāt lauksaimniecības vai meža zemes cenās valstī nav krasu atšķirību,” norādīja A. Puriņš.
Saimniekus interesēja arī tas, kā zemes atpirkšana ietekmēs sadarbību ar Lauku atbalsta dienestu. Īpaši aktuāls šis jautājums ir bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kuriem ir piecu gadu saistības un kuru izmaiņu dēļ var mainīties saistību apjoms. Ministrija skaidroja, ka ar Lauku atbalsta dienestu ir panākta vienošanās, – sankcijas netiks piemērotas. Vienlaikus gan uzsvēra, ka saziņa un dokumentu kārtošana ar LAD jāveic pašiem zemes īpašniekiem, jo ministrija dokumentus to vietā neiesniegs. Ja zemes īpašniekiem radīsies papildu izdevumi vai zaudējumi, viņi varēs vērsties ministrijā, iesniedzot attiecīgos dokumentus un rēķinus, un tie tiks kompensēti. Savukārt ieguldītais laiks gan kompensēts netiks.
“Katrs gadījums ir ļoti individuāls, tāpēc, ja iedzīvotājs ir saņēmis vēstuli par īpašuma atsavināšanu un rodas jautājumi, tie jārisina individuāli, vēršoties Aizsardzības ministrijā. Atbildes iespējams saņemt tikai personīgās sarunās. Šajā procesā ir būtiska savstarpēja sapratne – lai Aizsardzības ministrija saprastu katru saimniecību un katru iedzīvotāju, savukārt iedzīvotājiem jāapzinās, ka šie lēmumi tiek pieņemti mūsu visu drošības vārdā un drošību varam veidot, stiprinot pierobežas teritoriju,” uzsvēra Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers.
