
Būvvalde ir pašvaldības iestāde, kas vairumam sabiedrības, iespējams, šķiet no ikdienas dzīves attāla un sarežģīta institūcija, līdz vienā brīdī ir jārisina kāds ar būvniecību saistīts jautājums. Lai arī tā varbūt nešķiet, Būvvalde ir klātesoša daudzās mūsu ikdienas dzīves jomās, jo tās galvenais uzdevums ir nodrošināt likumīgu būvniecību un teritorijas attīstību, kas notiek droši un atbilstoši sabiedrības interesēm. Lai laikraksta lasītājus iepazīstinātu ar šīs Alūksnes novada pašvaldības iestādes darbu, uz sarunu aicināju Būvvaldes vadītāju arhitekti Sandru Smildziņu.
Atbilstoši ēkas veidolam
Viens no populārākajiem remonta veidiem mājokļos ir logu nomaiņa. Renovētās daudzdzīvokļu mājas “lepojas” ar skaistiem, vienādiem logiem. Turpretim tās ēkas, kas celtas vēl padomju laikos un dzīvokļu īpašnieki katrs atsevišķi centies savu dzīvokli uzlabot, kopējā ēkas fasāde nereti neizceļas ar pievilcību – logu rāmju krāsa atšķiras, arī logu dalījums un proporcijas dažādas. “Logu nomaiņa jāsaskaņo Būvvaldē, izņemot gadījumus, kad dzīvokļa īpašnieks nodrošina līdzšinējo logu dalījumu un proporcijas, tāpat arī rāmja un logu elementu krāsojumu. Alūksnes pilsētā, mainot logus jau esošas apbūves teritorijās, jāsaglabā logailu proporcijas un dalījums atbilstoši ēkas arhitektoniskajam veidolam. Nav pieļaujams esošos logus aizstāt ar vienlaidu loga iestiklojumu bez dalījuma,” norāda S. Smildziņa un atzīst, ka daļa iedzīvotāju noteikumus ievēro, daļa ne.
Noteikumu ievērošana tiek kontrolēta. “Apsekojam teritoriju, tostarp, lai pārliecinātos par apbūves noteikumu ievērošanu. Gadījumos, kad pārkāpti normatīvi, būvinspektors uzsāk administratīvo procesu. Jāņem vērā, ka administratīvais process tiek uzturēts līdz pārkāpuma novēršanai,” saka S. Smildziņa un aicina iedzīvotājus atbildīgi izturēties pret savu īpašumu un apkārtējo vidi, jo noteikumu mērķis ir veidot ainaviski pievilcīgu pilsētvidi. “Pilsēta ir jāsakopj ne tikai uz svētkiem, bet arī ikdienā jārūpējas par to, lai būtu izcelta Alūksnes pilsētas estētiskā ēku arhitektūra,” tā iestādes vadītāja
Pavisam 81
Būvvaldes vadītāja stāsta, ka saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājas lapā Mantojums.lv publicēto informāciju novada teritorijā ir valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļi un pavisam 81 arī vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Pie valsts nozīmes kultūras pieminekļiem pieder ēkas, piemēram, Brūža ielā 1 un Ojāra Vācieša ielā 2, kur tagad ierīkota Mākslas skola. Savukārt kā reģionālās nozīmes kultūras piemineklis minēta elevatora ēka Krišjāņa Barona ielā 1. Astoņi no vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem ir vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi, 72 vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un viens mākslas piemineklis. Pie vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem pieder, piemēram, Alsviķu, Krāgaskalna, Rezakas muižu apbūve Alsviķu pagastā, Zeltiņu, Šļukuma un Mālupes muižu ūdensdzirnavas un citas būves. Zušu, Putreņu, Mežsloku un citi senkapi novadā ir vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi, bet interesanti, ka pie vērtību grupas “Māksla” pieder vietējās nozī-
mes kultūras piemineklis – roku mazgājamais trauks, kas ir vienīgais mākslas piemineklis novadā. NKMP gan ierobežo piekļuvi datiem par kustamu mākslas priekšmetu precīzu atrašanās vietu, lai novērstu zādzību vai vandālisma riskus, tādēļ arī šī mākslas priekšmeta atrašanās vietu nepubliskosim. Kā galvenās roku mazgājamā trauka vērtības minētas oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, dizaina risinājums, objekta forma, krāsa, kolorīts, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte un laikmetu raksturojošā tehnoloģija.
Pēc norādījumiem
Vietējās nozīmes kultūras un arhitektūras, kā arī mākslas pieminekļu saglabāšanai ir izstrādāti īpaši to izmantošanas un saglabāšanas noteikumi, kas to īpašniekiem ir jāievēro. “Kopumā tie ir divdesmit administratīvie akti, kas aptver visus pašvaldības uzraudzībā esošos vietējās nozīmes pieminekļus. Tajos sniegti visu vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi, arī tās darbības, kuras var veikt bez atļaujas. Visvairāk – 48 – vietējās nozīmes kultūras pieminekļi Alūksnes novadā pieder fiziskām personām,” stāsta iestādes vadītāja. “Ņemot vērā, ka tuvojas gadu mija, novēlētu kultūrvēsturisko ēku īpašniekiem apzināties to īpašumā esošās vēsturiskās vērtības un to nenovērtējamo stāstu, ko katra ēka ir atnesusi līdz mūsdienām. Šīs būves ir dzīvā vēsture, kas stāstu nodod tālāk mūsu jauniešiem. Sakopiet un saudzējiet jūsu uzraudzībā esošās vērtības!” saka S. Smildziņa.
Ar pašvaldības līdzfinansējumu
Jau otro gadu pašvaldība izsludina pieteikšanos līdzfinansējuma saņemšanai kultūras pieminekļu un vēsturisko būvju saglabāšanai Alūksnes novadā. Šim nolūkam paredzēts segt līdz 30 % no būvdarbu izmaksām, nepārsniedzot 30 000 eiro, vienlaikus paredzot arī zināmas prasības līdzfinansējuma saņēmējam. “Ar šo līdzfinansējumu jau pērn sakārtota vietējās nozīmes kultūras pieminekļa ēka Lielā Ezera iela 11, Alūksnē. Šogad uz atbalstu pieteicās divu ēku īpašnieki,” atklāj S. Smildziņa.
Pašvaldības līdzfinansējumam varēja pretendēt arī laivu novietņu vēsturisko būvju vecā jumta seguma utilizācijai, jaunā jumta seguma iegādei un uzklāšanai, ja būve atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra teritorijā. “Laivu novietņu ēku sakārtošanas darbi pašlaik norit. Vizuāli ir redzams, ka, piemēram, ēkai “Iekšezers 7” daļa fasādes ir nokrāsota atbilstoši Būvvaldē saskaņotajai Krāsu pasei. Laivu māju sakārtošanas darbi vēl turpinās,” stāsta S. Smildziņa.
Vietējās nozīmes kultūras pieminekļu piederība:
- 48 pieder fiziskām personām;
- 15 pieder juridiskām personām;
- 8 pieder pašvaldībai;
- 2 pieder valstij;
- 8 ir jaukta statusa piederība.
AVOTS: BŪVVALDE
KO DARA BŪVVALDE?
Būvvalde ir pašvaldības iestāde, kas atbild ne tikai par kultūras mantojuma saglabāšanu un ēku remontiem, būvniecību, tā regulē arī būvniecības procesa tiesiskumu un uzraudzību konkrētās pašvaldības, tātad Alūksnes novada, administratīvajā teritorijā.
Būvvaldes darbības mērķis ir nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu, vides arhitektonisko kvalitāti, veidojot līdzsvarotu, vizuāli pievilcīgu novada identitāti, atbilstoši novada pašvaldības attīstības plānam, teritorijas plānojumam, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un apbūves noteikumiem, saglabājot dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Lai nodrošinātu iestādes pilnvērtīgu darbu, tajā strādā Būvvaldes vadītājs – arhitekts, divas būvinspektores, būvinspektora palīgs – lietvedis un teritorijas plānotājs. Iedzīvotāji Būvvaldē vēršas pēc dažādiem pakalpojumiem – lielākoties tad, kad nepieciešama būvatļauja, būvprojekta apstiprināšana vai kāda cita ar būvniecību saistīta administratīva procedūra. Būvvalde izsniedz būvatļaujas jaunu ēku būvniecībai, saskaņo pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, nojaukšanu, izvērtē būvprojektus.
Iestādes darba pienākumos ietilpst arī būvniecības ieceru izskatīšana. Kopš 2020. gada 1. janvāra būvniecības administratīvais process uzsākams elektroniski būvniecības informācijas sistēmā, līdz ar to būvniecības ieceres iesniedzamas elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Iestāde izvērtē arī atļautās apbūves konkrētā zemesgabalā, kā arī izskata paskaidrojuma rakstus vienkāršotai būvniecībai. Būvvaldes būvinspektori veic būvobjektu apsekošanu, uzrauga, vai būvdarbi atbilst projektam un normatīvajiem aktiem. Viņiem ir tiesības apturēt nelikumīgu būvniecību. Iestādes darbinieki ir klātesoši, lai pieņemtu objektu nodošanu ekspluatācijā pēc būvdarbu pabeigšanas, kontrolē teritorijas plānojuma ievērošanu. Svarīga Būvvaldes darba sastāvdaļa ir konsultāciju par būvniecības procesu sniegšana iedzīvotājiem. Būvvalde skaidro prasības privātmāju, saimniecības ēku, žogu un citai būvniecībai, kā arī izskatām iesniegumus reklāmas izvietošanai.
Ar nākamo gadu Būvvaldes darba pienākumu saraksts papildināts. Turpmāk Būvvalde izskatīs un izsniegs arī izziņas par apmežošanas un citu plānoto ieceru atbilstību teritorijas plānojumam, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas un pieņems to rekultivācijas (platību attīrīšanas no apauguma) darbu pabeigšanu, kā arī pieņems lēmumus par meža zemes atmežošanu.
