Alūksnes novadā pēdējos gados īstenoti vērienīgi ūdenssaimniecības un meliorācijas projekti, kas ir būtiski ne tikai lauksaimniecības zemju produktivitātes paaugstināšanai, bet arī vietējās ekosistēmas saglabāšanai.
Viens no spilgtākajiem piemēriem šai kompleksajai pieejai ir Ievednes upes sakārtošana, kurā Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu speciālistiem izdevies veiksmīgi apvienot inženiertehniskos risinājumus ar vides aizsardzības prasībām. Speciālisti uzskata – šie darbi ir paraugs tam, kā mūsdienīga meliorācija var kalpot gan saimnieciskajām interesēm, gan dabas daudzveidībai, vienlaikus uzlabojot dzīves vidi vietējiem iedzīvotājiem.
Būtisks meliorācijas objekts
“Ievednes upe ir viena no nozīmīgākajām un lielākajām Pededzes pietekām, kas savu ceļu sāk Malienas pusē un turpinās cauri Jaunannas pagastam. Šī upe tika izvēlēta kā būtisks meliorācijas objekts, jo tās baseinā atrodas plašas lauksaimniecības zemes ar sarežģītu drenāžas sistēmu tīklu. Galvenais uzdevums bija nodrošināt kvalitatīvu ūdens novadīšanu no apkārtējo zemes īpašnieku laukiem, vienlaikus apzinoties, ka Ievedne ir vērtīga foreļu nārstupe,” stāsta Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Alūksnes sektora vadītājs Māris Lietuvietis. Viņš norāda, ka projekta mērķis bija apvienot meliorācijas sistēmu sakārtošanu ar dabas daudzveidības saglabāšanu un pat uzlabošanu, lai dabas procesiem netiktu nodarīts pāri, bet tieši pretēji – lašveidīgo zivju nārsta apstākļi kļūtu labāki. Šo Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu īstenoja valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Līdz ar to izveidotas piecas speciālas nārsta vietas ar izbērtiem oļiem un akmeņiem, kas veido dabiskas straujteces.
Uzbūvēta jauna laipa
Darbi pie Ievednes sadalīti trīs dažādos posmos, katram piemērojot savu tehnisko risinājumu. “Posmā, kas stiepjas cauri Jaunannas ciemam, projekta autori izvēlējās strādāt ar minimālu iejaukšanos, jo tur māju pagalmi pienāk tieši pie upes krasta. Tā kā būtisku aizsprostojumu nebija, speciālisti nolēma gultni nerakt un smago tehniku neizmantot, aprobežojoties tikai ar apauguma novākšanu un atsevišķu krasta noslīdējumu novēršanu. Kā īpašs ieguvums vietējiem iedzīvotājiem šajā posmā tika uzbūvēta jauna un estētiska kājnieku laipa vēsturiskajā vietā, kur vecā konstrukcija jau bija savu laiku nokalpojusi. Upes vidusposmā arī netika veikta padziļināšana, bet gan nostiprināti krasti un rūpīgi sakārtotas visas drenu iztekas, lai meliorācijas sistēmas darbotos nevainojami,” norāda M. Lietuvietis.
Izveidota lopu dzirdinātava
Turpretī augšējais posms pie Malienas, virzienā no Ērmaņu muižas, bija krietni sliktākā stāvoklī un pilns ar bebru dambjiem un to ietekmē uzkrātajiem sedimentiem (nogulsnējumiem). Šajā vietā upe tika pārrakta un tās krasti nostiprināti, lai atjaunotu normālu ūdens plūsmu. Tā kā upe šajā daļā tek gar saimniecību, kur krastos ganās liellopi, tika izveidots īpašs risinājums dzīvnieku dzirdināšanai. Speciālisti izbūvēja piecdesmit metru garu lēzenu pāreju no skalotiem oļiem, kas ļauj lopiem droši piekļūt ūdenim, vienlaikus neizbradājot krastus un neizraisot gultnes piesērēšanu. M. Lietuvietis uzsver, ka šādi risinājumi palīdz līdzsvarot saimniecisko darbību ar vides aizsardzību.
Jārēķinās ar ierobežojumiem
Pats projekta īstenošanas process bija fiziski smags un laika ziņā ļoti ierobežots, norāda speciālists. Visi galvenie darbi bija jāpaveic vienas vasaras sezonā, rēķinoties ar stingriem dabas aizsardzības ierobežojumiem. “Līdz 10. jūnijam bija atļauts tikai iezīmēt būvdarbu objektu un uzsākt apauguma novākšanas darbus zivju un putnu saudzēšanas dēļ, turklāt darbus ietekmēja arī mazā ērgļa ligzdošanas laiks un īpaši aizsargājamu augu atradnes. Lai iekļautos termiņos un varētu strādāt ar tehniku, kurai uzstādīti trokšņu slāpētāji, darbu veicējiem nācās saņemt speciālas atļaujas no Dabas aizsardzības pārvaldes, kura šī objekta realizācijā bija pretimnākoša. Papildu pārbaudījums bija ļoti mitrie laikapstākļi, kuru dēļ strādnieki un tehnika nereti atradās dubļos “līdz ausīm”, taču pēc darbu pabeigšanas viss tika nolīdzināts un sakopts, lai ainava atkal būtu estētiska,” atklāj M. Lietuvietis.
Aicina būt aktīviem
Nākotnē Alūksnes sektorā plāno turpināt līdzīgus darbus, jau pavasarī uzsākot projektu pie Jērupītes, kas aptvers posmu no Kolberģa līdz Bejai, kur tā ietek Alūksnes upē. Šajā teritorijā ir daudz lauksaimniecības un meža zemju, kurām nepieciešama meliorācijas sistēmu atjaunošana. Tāpat tiek gatavota dokumentācija darbiem pie Liepnas upes, kas Zemkopības ministrijai būs kopīgs projekts ar AS “Latvijas valsts meži”, sakārtojot upi no tās sākuma mežu masīvos cauri Liepnas ciemam līdz Saidas upes ietekai Liepnas upē. Speciālists, kurš viens pats pārrauga visu Alūksnes sektoru, tajā skaitā arī daļu Smiltenes novada – Apes pilsētu, Apes, Gaujienas, Trapenes, Virešu pagastus, aicina iedzīvotājus nepalikt malā un aktīvi ziņot par problemātiskajām vietām savos īpašumos, vai tās būtu aizsērējušas drenas, novadgrāvji vai ceļu caurtekas. Viņš norāda, ka iedzīvotājiem nav jāsatraucas par to, kurai iestādei konkrētais objekts pieder, – galvenais ir sniegt informāciju, lai par šīm meliorācijas sistēmām atbildīgie speciālisti varētu izvērtēt situāciju un piesaistīt jaunā plānošanas perioda finanšu līdzekļus infrastruktūras un vides sakārtošanai.
