Kā katru vasaru, arī šogad Ape svinēs savus pilsētas svētkus, aicinot ikvienu būt kopā, dalīties priekā un radīt svētku noskaņu pašiem. 22. un 23. augustā šarmanto mazpilsētu piepildīs pasākumi, koncerti, izstādes, kopīgas aktivitātes un īpaši mirkļi, kas vienos gan vietējos, gan viesus. Šī gada svētku moto “Es savai pilsētai dāvinu” mudina katru piedalīties – ar savu laiku, smaidu, ideju vai klātbūtni. Apes pilsētas svētki ir kā atgādinājums par kopienas spēku – par to, kā veidojas īpašas tradīcijas un kā, būdami maza, bet saliedēta vieta, varam radīt lielas lietas.
Svētki sāksies piektdien, 22. augustā, ar aizlūgumu baznīcā. “Katros aicinām ciemos māksliniekus, kuri Apē vēl nav uzstājušies vai arī nav bijuši jau ilgāku laiku. Ņemam vērā iedzīvotāju ieteikumus – mums ir īpašs sarakstiņš ar viņu vēlmēm, un katros svētkos cenšamies kādu no šīm vēlmēm piepildīt,” stāsta Apes Kultūras centra vadītāja Ilva Sāre. Piektdienas vakarā pulksten 20.00 Apes pilsētas centrā ar koncertprogrammu “Tuvu tuvu” uzstāsies dziedātājs Ingus Ulmanis, kuram, kā atzīst I. Sāre, arī Apē netrūkst fanu – pirmās rindas, visticamāk, būs aizņemtas jau laicīgi. Kopā ar viņu muzicēs Aivars Voitišķis un Roberts Rasa. Pulksten 22.00 svētku noskaņu turpinās dīdžejs Kozloo. Abi pasākumi būs apmeklējami bez maksas.
Pie skaisti klātiem galdiem
Jauna tradīcija, kas sākās vien pirms trim gadiem, bet jau kļuvusi par neatņemamu svētku daļu – svētku svinēšana pie skaisti klātiem galdiem, kurus rotā un veido paši svētku apmeklētāji.
Jau piektdienas rītā svētku apmeklētāji var nākt izvēlēties savu galdiņu un ietērpt to svētku rotā. “Katrs var pieteikt savu – ģimene, draugu pulks vai kaimiņu kompānija – un uzklāt to tieši tā, kā pašiem vislabāk patīk. Katrai kompānijai sarūpētais galds ir tikai viņu uz visām svētku dienām” stāsta I. Sāre. Ar katru gadu atsaucība kļūst lielāka, arī šogad galdiņi tika pieteikti jau mēnesi iepriekš. Svētku organizatori nodrošina galdu un krēslus, taču par noformējumu un cienastu gādā paši dalībnieki. “Ja kāds vēlas vest savu galdu un krēslus, to var darīt. Protams, mūsu inventārs ir ierobežots, bet vieta, kur novietot savu galdu, noteikti atradīsies,” iedrošina I. Sāre.
Šogad pirmo reizi tiks klāts arī viens kopīgs svētku galds – tiem, kuri nebūs iepriekš pieteikušies, bet vēlēsies pievienoties svinībām uz vietas. “Šī mums ir atšķirīga tradīcija no citu pilsētu svētkiem, bet mēs to varam darīt, jo esam maza vieta, maza kopiena. Lielā pilsētā to būtu grūti īstenot,” atzīst I. Sāre. Individuālos galdiņus svētkiem iespējams pieteikt līdz 21. augustam. Tomēr tas nav vienīgais veids, kā iedzīvotāji var veidot savus pilsētas svētkus, – dažādās vietās pilsētā iedzīvotāju grupas kopā radīs vides objektus. Piemēram, iedzīvotāju padome rotās zāliena trijstūri pilsētas centrā, savukārt pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” kolektīvs rotās bērnu rotaļu laukumu. “Tie ir mūsu pilsētas svētki, un mēs tos veidojam tādus, kā vēlamies, tāpēc priecājos par ikviena iesaisti,” saka I. Sāre.
Sestdiena – tradīcijas, sports un gaidītā parāde
Katrai vietai izveidojas savs svētku ritms, un arī Apē tāds ir – norises, bez kurām svētki vairs nav iedomājami. Tā sestdienas rītā svētku noskaņu Apē tradicionāli ievadīs amatnieku un mājražotāju tirdziņš – tas kļuvis par vienu no gaidītākajiem notikumiem, īpaši svarīgs vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat par stabilu svētku vērtību kļuvušas arī pludmales volejbola sacensības, kas vienmēr pulcē gan dalībniekus, gan līdzjutējus. Šogad programmā atgriežas arī parāde, kas pagājušajā gadā izpalika, bet izrādījās – iedzīvotājiem tās pietrūcis. “Saņēmām lūgumu to turpināt – Ape nav iedomājama bez parādes, jo tā mūs raksturo. Tāpēc šogad atgriežamies pie šīs iemīļotās tradīcijas ar parādi “Es dižojos”, ko uzņēmusies organizēt Apes iedzīvotāju padome. Rādīsim, kādi esam un ko darām. Lielīsimies un leposimies! Īpaši aicinām piedalīties darba kolektīvus un uzņēmumus, jo, ja strādājam un dzīvojam šeit, – tad arī svētkos par sevi jāpastāsta,” aicina I. Sāre. Parāde sāksies Dzirnavu ielā, turpināsies pa Skolas ielu līdz aplim un tālāk caur pilsētas centru ievirzīsies autoostas laukumā. Turpat, uzreiz pēc parādes, paredzēta tikšanās ar Apes sportistiem – cilvēkiem, ar kuriem apenieši lepojas un ar prieku dižojas.
Pa Apes ieliņām atkal kursēs vilcieniņš ar mūsu lieliskajiem gidiem, kas atkal mēģinās pastāstīt jums ko jaunu vai atgādinās jau zināmo.
Dienas gaitā ieplānotas arī vairākas aktivitātes bērniem. Piemēram, pirmo reizi būs iespēja iegūt īslaicīgu airbrush tetovējumu – krāsainu zīmējumu uz ādas. Bērni varēs iztrakoties un izpriecāties piepūšamajās atrakcijās. Putu ballītē bērni varēja priecāties Alūksnes svētkos, tā ka to atstāsim uz kādu citu reizi,” stāsta I. Sāre. Apes pilsētas svētkos arī šogad sveiks mazos iedzīvotājus no Apes, Trapenes, Gaujienas un Virešiem, kuri dzimuši laika posmā no iepriekšējiem svētkiem līdz šiem. Līdz raksta tapšanas brīdim reģistrēti 16 bērni, un I. Sāre atklāja, ka drīzumā gaidāmi vēl vairāki mazuļi. Ģimenes ar maziem bērniem, kuri vēl sēž ratiņos, aicinātas pievienoties kopīgam gājienam pāri demogrāfijas tiltiņam. “Tiltiņš atrodas Zaļā dzelzceļa sākumā, tepat pilsētas teritorijā. Vietējie tam jau piešķīruši nosaukumu – demogrāfijas tiltiņš, jo klīst nesena leģenda, ka, ejot pāri šim tiltiņam, ģimenē pavisam drīz sagaidāms pieaugums. Bērni ir mūsu nākotne, tādēļ attīstām šo ideju un ceram, ka gājiens kļūs par skaistu un iedvesmojošu tradīciju,” stāsta I. Sāre.
Ieejas maksa – kā dāvana savai pilsētai
Svētkos būs iespēja pārbaudīt savas zināšanas erudīcijas spēlē “Prāta laboratorija”. Tāpat Apes Amatu mājā varēs aplūkot Elitas Patmalnieces izstādi “Elitas dzīves krāsas”, bet Apes kultūras centrā būs skatāmas Kristīnes Dīsneres gleznas izstādē “Starp mežiem un pļāvām” un Lauras Mazules gleznu sērija “Latvijas dižkoki”. Svētkus bagātinās zemessargu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta demonstrējumi.
Sestdienas vakara daļa pulksten 19.00 Apes pilsētas centrā sāksies ar muzikālu sveicienu, ko sniegs Valmieras Viestura vidusskolas estrādes ansamblis “Frekvence”, godināsim Smiltenes novada 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājus. Īpašu svētku koncertu šajos svētkos sev un svētku viesiem dāvinās Apes vokālās grupas “Trio”, “Subito” un mūsu jaunākā paaudze. Apes skanīgās balsis ir izaugušas, un divas no “Trio” meitenēm ir izvēlējušās mācības turpināt Valmieras Viestura vidusskolā, tāpēc šajos svētkos muzicēs tieši šīs skolas jaunieši. Tas ir kā tilts starp Api un Valmieru, kas nākotnē var atvērt durvis jauniem muzikāliem projektiem,” stāsta Ilva Sāre. Pulksten 21.30 gaidāms Ievas Kerēvicas un grupas koncerts “Romantika”, bet no pulksten 23.00 svētku ballē spēlēs grupa “Bruģis”.
“Aicinām iedzīvotājus un mūsu svētku viesus dalīties ar enerģiju un katram dāvināt savai pilsētai septiņus vai desmit eiro, lai kopā varētu svinēt skaistus, skanīgus, muzikālus un priecīgus svētkus,” aicina I. Sāre. Sestdienas vakara dalība pasākumos no pulksten 18.00 ar ieejas biļeti. Bērniem līdz 7 gadu vecumam bez maksas. Biļetes var iegādāties no 1. augusta Apes Kultūras centrā, Amatu mājā, bibliotēkā un bilesuparadize.lv. Līdzīgi svētku līdzmaksājumi tiek piemēroti arī citviet novadā, piemēram, Gaujienā un Raunā, stāsta I. Sāre.
Ceļā uz Apes simtgadi
Un tieši tā skan Apes pilsētas šī gada svētku moto – “Es savai pilsētai dāvinu”. “Mēs dzīvojam salīdzinoši mazā vietā, bet, raugoties dažus gadus uz priekšu, esam ceļā uz Apes simtgadi, ko svinēsim 2028. gadā. Gaidot šo notikumu, īstenojam dažādas aktivitātes kā dāvanas savai pilsētai – tie, piemēram, ir 100 labie darbi, ko krājam jeb paveicam visi kopā. Tā šobrīd ir izveidota skaista simtgades dobe, kas jau zaļo un plaukst, un pēc trīs gadiem būs pilnā plaukumā. Darbus darām jau tagad, stāstām par tiem un lepojamies, lai 2028. gadā sagaidītu svētku kulmināciju,” stāsta I. Sāre un atklāj, ka līdz šim paveikti jau 65 darbi. “Uzdāvināt sev un Apei skaistas svētku dienas, esot laipniem, priecīgiem, atvērtiem, dāsniem. Tā ir mūsu Ape, mūsu svētki, un tos veidojam tādus, kā paši vēlamies. Ja gribam svētkus, tad pašiem ir jārada. Viss sākas no mūsu domām, pateiktiem vārdiem un darbiem. Mēs varam, un mums sanāk,” teic I. Sāre.
