Ģimenes ar bērniem – pašas savas dzīves noteicējas

Pieaugošais bezdarbs, naudas trūkums, koronavīrusa pandēmijā aizvadītais laiks, vecāku šķiršanās problēmas, aprūpes un audzināšanas prasmju trūkums, fiziskā un emocionālā vardarbība ģimenēs un institūcijās ir tas, kas pašlaik rada vislielākās problēmas ģimenēm ar bērniem. Viss iepriekš minētais ietekmē pastiprinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu gan pieaugušajiem, gan pusaudžiem, pieaug arī citu problēmu apjoms –
bērni kavē mācību stundas, klaiņo un vecākiem zūd kontrole. Bieži vien ģimenes vairs saviem spēkiem netiek galā, tādēļ nereti nākas vērsties pēc palīdzības Sociālo lietu pārvaldē.

Vispirms preventīvas sarunas

Jānis ir piecpadsmitgadīgs puisis, kurš neatšķiras no daudziem citiem. Mācās labi, ar klasesbiedriem draudzīgs, pēc mācību stundām skolā uzreiz dodas mājās, bet vakaros tikai uz īsu brīdi satiekas ar draugiem, lai uzspēlētu kādu spēlīti tālrunī vai kopīgi paklausītos mūziku. Viņš vienmēr ir atturīgs pret cilvēkiem, kuri lieto alkoholu. “Tādēļ liels bija pārsteigums, kad saņēmu zvanu no policijas, ka mans dēls sastapts sabiedriskā vietā uz ielas alkohola reibumā. Aizbraucu viņam pakaļ un biju nepatīkami pārsteigta dēlu satikt šādā stāvoklī,” stāsta Jāņa mamma, kura savu vārdu laikraksta slejās nevēlas atklāt. Protams, pēc nelāgā gadījuma mājās ieradās sociālā dienesta un bāriņtiesas darbinieki, kuri pieklājīgi izjautāja viņu par puiša ikdienas ieradumiem, apskatīja un novērtēja iespējamās sadzīves problēmas. Pēc laika Jānis ar mammu devās uz policijas nodaļu, Sociālo lietu pārvadi, lai vēlreiz veiktu pārrunas par notikušo, mēģinātu saprast sava pārkāpuma sekas. Sekoja preventīvas pārrunas arī administratīvajā komisijā, kas gan pirmo reizi puisim sodu nepiemēroja. “Jānis savu vainu atzina un solījās alkoholu līdz 18 gadu vecumam vairs nelietot, teica, ka saprot tā kaitīgo iedarbību uz savu veselību,” stāsta viņa mamma.

Šādas un līdzīgas situācijas Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes darbiniekiem nākas risināt katru dienu. “Lielākās problēmas rodas ģimenēs, kurās tās jau samilzušas un turpinās no paaudzes paaudzē. Taču problēmas saasina arī pašreizējā ekonomiskā situācija valstī, naudas trūkums, neziņa par nākotni, vecāku šķiršanās, kad bērni paliek pa vidu, un tā tiek traumēti. Mūsu darbs ir rūpēties par bērna labsajūtu,” laikrakstam saka Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes Pakalpojumu nodaļas vadītāja Ludmila Logina.

Darbs dažādos virzienos

Sociālā dienesta darbinieku veiksmīga sadarbība ar ģimenēm atkarīga no vecāku līdzdalības un tā, cik lielā mērā viņi ir gatavi pieņemt un izmantot piedāvātos pakalpojumus. Pakalpojumu pieprasījums pieaug arī saistībā ar grūtībām, kas radušās bērniem un jauniešiem, mainot mācību vidi. “Veicot pārrunas ar skolēnu, saprotu, vai ir nepieciešams ģimenei piesaistīt speciālistu, piemēram, psihologu, kurš strādās ar jaunieti individuāli vai kopā ar vecākiem. Runājam tik ilgi, kamēr viņš pats spēj definēt mērķi psihologa konsultācijai,” sarunā iesaistās un piebilst sociālā darbiniece darbam ģimenei ar bērniem Irita Paegle.

Var pilnvērtīgi pievērsties

Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldē ar ģimenēm un bērniem strādā četri sociālie darbinieki. Visi uzsākuši apgūt metodiku sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem projekta “Profesionālā sociālā darba attīstībā pašvaldībās” ietvaros. Ar šā gada 1. novembri izveidota un apstiprināta Sociālo lietu pārvaldes jaunā struktūra.

Benita Štrausa agrāk bija universālā sociālā darbiniece Liepnā, kur strādāja ar dažādām mērķa grupām: “Tas nebija pareizi, jo sociālajam darbiniekam bija grūti koncentrēties, lai profesionālāk un dziļāk risinātu katru no problēmām. Tagad varu pilnvērtīgi pievērsties darbam ģimenēm ar bērniem.” Tāpat domā arī sociālā darbiniece darbam ģimenēm ar bērniem Ilona Džigure.

“Pēc jaunās metodikas, mūsu klienti ir paši savas dzīves noteicēji, mēs esam tikai atbalsta personas. Daudz nākas strādāt ar ģimenēm, kur kāds no vecākiem ir ar garīga rakstura traucējumiem. Priecājos, ka pēc jaunās struktūras izveides pie mums strādā speciālists personām ar garīga rakstura traucējumiem, resurss, ko mēs varam izmantot. Arī manā darbā lielākās problēmas sagādā vardarbība, atkarības, nabadzība, veselības problēmas. Tas mazina prasmi aprūpēt bērnus, tādēļ ir prieks, ka ir iespēja šīm ģimenēm piesaistīt ģimenes asistentu,” teic sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem Iveta Bondare.

Lai atrastu problēmas “sakni”

Sociālo lietu pārvaldē sociālie darbinieki ģimenēm ar bērniem pakalpojumu Alūksnes novadā nodrošina aptuveni 70 ģimenēm. “Nereti ģimenēs ir vairāki bērni, un katram no ģimenes locekļiem ir savs skatījums uz esošo situāciju, līdz ar to jāveic pārrunas ar visiem ģimenes locekļiem, lai varētu atrast problēmas “sakni”. Piemēram, nereti pie izvērtēšanas secina, ka bērns neapmeklē skolu, jo viņam radusies atkarība no apreibinošām vielām. Kādēļ atkarība? Tādēļ, ka ģimenē radušās aizdomas par iespējamo emocionālo vardarbību, nepieciešams piesaistīt cita veida pakalpojumus,” saka L. Logina. Ļoti priecājamies, ka vecāki paši vēršas pie mums pēc palīdzības gadījumos, kad saviem spēkiem netiek galā ar bērnu audzināšanu. “Ja problēmas ir atrisinātas, sociālā darbinieka turpmākā iejaukšanās nav nepieciešama. Taču žēl, ka daudzas ģimenes palīdzības lūgšanu uzskata par apkaunojumu un kautrējas no tā. Mēs esam atvērti sadarbībai, pieņemam ne tikai klātienē, labprāt sniedzam konsultācijas arī pa tālruni, esam elastīgi –
tiekamies dzīves vietā vai citā neitrālā vidē pēc klienta vēlmēm, lai palīdzētu bērnam saglabāt ģimenisko vidi,” uzsver L. Logina.

Rūpīgi izvērtē

Ģimenes ar bērniem sociālā dienesta redzeslokā nonāk dažādos veidos. Izvērtējot konkrēto situāciju, nodaļas darbinieki problēmu risināšanai piesaista arī citus speciālistus. Tāpat dienests saņem ziņojumus no citām institūcijām, piemēram, policijas vai bāriņtiesas, kā arī no trešajām personām –
kaimiņiem vai radiniekiem. Katru saņemto informāciju rūpīgi pārbauda un sociālais darbinieks – gadījuma vadītājs – izvērtē, kādi pakalpojumi nepieciešami, piemēram, ģimenes asistents. Ģimenes asistents nebūs auklīte, mājas uzkopējs vai trauku mazgātājs. Tas būs cilvēks, kurš sniegs padomus, kopīgi dosies iepirkties vai nokārtot dokumentus. “Manā praksē pašlaik ir gadījums, kurā viens no vecākiem piekritis izmantot ģimenes asistentu darbam ar diviem pusaudžiem, jo ģimenē ir pazudusi kontrole pār bērniem. Tagad kopīgi cenšamies noskaidrot, kādas prasmes būtu nepieciešams atjaunot. Tas nozīmē, ka vecāki paši definē tās problēmas, kuru risināšanai viņam trūkst iemaņu,” atklāj I. Paegle. Reizēm ir tā, ka kāds no vecākiem iziet grupu nodarbības “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” un ar to pilnīgi pietiek, lai speciālists nebūtu jāpiesaista.

Jārisina valstiskā līmenī

“Valstiskā līmenī jādomā arī par audžuģimenes statusa piešķiršanas nosacījumu maiņu. Audžuģimene bērnam nav pilnvērtīga, ja tajā nav abu vecāku, jo tā nav ģimeniska vide. Nepieņemami ir arī tas, ka audžuģimene no bērna var atteikties jebkurā brīdī, pārtraucot aprūpi. Tā ir problēma, jo Latvijā vairs nav institūcijas, kas šos bērnus uzņemtu savā aprūpē,” stāsta L. Logina. “Arī manā praksē bija gadījums, kad audžuģimene jau laicīgi paziņoja, lai izņemam bērnu no ģimenes otrā dienā pēc tam, kad viņš sasniedza pilngadību,” piebilst Sociālā darbiniece darbam ģimenei ar bērniem Benita Štrausa.

Realizēs jaunu programmu

Ar nākamo gadu Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde sāks realizēt atbalsta programmu jauniešiem, kuri saskārušies ar atkarību izraisošo vielu lietošanu. Programmas mērķis ir nodrošināt agrīnu palīdzību jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kuri ir pamēģinājuši vai uzsākuši lietot atkarību izraisošās vielas, veicināt šo vielu lietošanas pārtraukšanu vai samazināšanu, pirms tā jau kļūst par problēmu, tādējādi novēršot vai mazinot veselības traucējumu attīstību un sociālo seku izveidošanos/padziļināšanos. “Programma nav paredzēta jauniešiem, kuriem atkarība jau ir izveidojusies un neaizstāj profesionālās ārstēšanās pakalpojuma saņemšanu ārstniecības iestādē,” uzsver I. Paegle.

Programmas galvenie uzdevumi ir veicināt jauniešu izpratni par viņu personīgo pieredzi, dzīvesveidu un paradumiem, kā arī sociālo ietekmi un vielu lietošanas vēlmes ierosinātājiem, palīdzēt jauniešiem apzināties šo faktoru mijiedarbību. “Sniegšu praktiskus ieteikumus, kā arī mācīšu nepieciešamās prasmes, kas veicina nelietot atkarību izraisošās vielas, pildot praktiskos uzdevumus, darba lapas un testus,” skaidro sociālā darbiniece.

Programmā iekļauta arī nepilngadīgo pusaudžu vecāku individuālā vai grupveida psiholoģiska izglītošana par atkarību izraisošo vielu lietošanu un ar to saistītajiem riska faktoriem, kā arī prasmju attīstīšana, lai risinātu galvenos ar atkarību izraisošo vielu lietošanu un ģimenes savstarpējām attiecībām saistītos riska faktorus.

Uzziņai
Sociālo lietu pārvaldes Pakalpojumu nodaļa ģimenēm ar bērniem nodrošina:
●sociālā darba pakalpojumu,
●psihologa konsultācijas,
●ģimenes asistenta pakalpojumu,
●konsultācijas pie speciālistiem-darbam ar personām ar atkarības problēmām, darbam ar vardarbībā cietušām personām, darbam ar personām ar garīga rakstura traucējumiem.
●pakalpojumus nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un dzīvesvietā personām, kuras cietušas no prettiesiskām darbībām.
Lai nodrošinātu atbilstošākos pakalpojumus personām, pārvalde sadarbojas ar:
●krīzes un atbalsta centriem pieaugušajiem un bērniem,
●bāriņtiesām,
●Valsts un pašvaldības policiju,
●ar pirmsskolas izglītības un pamatizglītības iestādēm,
●veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem,
●ar citu novadu Sociālajiem dienestiem.
AVOTS: ALŪKSNES NOVADA SOCIĀLO LIETU PĀRVALDE

Konsultācija pie psihologa
Svetlana Volkova, Smiltenes novada Sociālā dienesta psihologs, strādā ar vardarbībā cietušajiem bērniem:
“Pie speciālista bērns nonāk, kad sociālais darbinieks vai kāds iedzīvotājs informējis Sociālo dienestu par fizisku, emocionālu vai cita veida vardarbību. Sociālais darbinieks, kurš strādā ar gadījumu un ģimeni, pirmais pievēršas notikumam un tad pieaicina speciālistu, arī psihologu. Pašlaik Latvijā psihologa pakalpojums vardarbībā cietušajiem bērniem iespējams, pateicoties nodibinājumam “Centrs Dardedze”, kura speciālisti izstrādājuši vienotu programmu psihologiem darbā ar vardarbībā cietušajiem, kā arī Latvijas Bērnu fondam. Parasti piešķir 10 konsultācijas, kas nosacīti iedalāmas trīs daļās. Pirmās trīs konsultācijas ir ievaddaļa, kad iepazīstamies viens ar otru, precizējam konsultēšanās mērķus, jo bērni diezgan bieži neizprot lietas būtību. Dažkārt bērns ir pieradis, ka vecāki ar viņu ļoti skaļi sarunājas, un uztver to kā normu. Vai otrādi – ir pierasts pie vardarbīgām jeb robežu pārkāpjošām attiecībām, un psihologu, kurš ar bērnu runā mierīgi, neuztver vispār, jo nav pierasts pie tādām attiecībām. Tad seko konsultēšanās pamatdaļa, kas ietver problēmas risināšanu. Psihologs kopā ar bērniem pilda dažādus testus. Arī es strādāju pēc “Centra Dardedze” programmas, izmantoju testus, zīmējumus, ar kuriem pastarpināti nodod informāciju bērnam. Spēlējam dažādas spēles, kas bērniem ļoti patīk, jo tā ir viņu valoda, kurā jārunā arī speciālistam. Spēlēs diezgan tieši parādās tādas lietas kā upura un varmākas robežu pārkāpšana, attiecību veidošana, kas nav pieņemama. Trešajā – nobeiguma daļā – parasti ir divas sesijas, kurās apkopojam, kas apgūts. Bērnam, sākot no sešu gadu vecuma, dodu veidot savu mapīti ar materiāliem, kurā viņš var ieskatīties arī pēc tam. Pusaudžiem, kuriem ir e-pasti, aizsūtu video, ko var noskatīties pēc konsultācijām, un darīt to atkārtoti, lai mācītos noteikt savas robežas, attīstītos un iegūtu informāciju.
Strādājot kā psihologs, redzu tendenci, ka cilvēki pamana vardarbību, zvana Sociālajam dienestam, pievēršot uzmanību konkrētai ģimenei. Viņi atpazīst šo vardarbību, un tas ir būtiski. Svarīgi, ka, strādājot Sociālajā dienestā, varam reaģēt uzreiz, akūtajā stāvoklī, kad sociālais darbinieks no policijas saņem informāciju, ka notikusi vardarbība. Mums ir resursi, izglītoti speciālisti, metodiskais pamatojums. Psihologam ir svarīgi nenokavēt, lai vardarbība neaiziet bērna zemapziņā un pēc tam tas parādās gan uztverē, gan uzvedībā. Tas ir sliktākais, kas var būt, un mēs, sniedzot profesionālu atbalstu, rūpējamies par bērna rehabilitēšanu.”

Ģimenes jāstiprina un jāatbalsta
Maruta Bubene, Smiltenes novada Sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas vadītāja:
“Pēc administratīvi teritoriālās reformas Smiltenes novada Sociālajā dienestā izveidota jauna – Sociālā darba nodaļa, kuras pārziņā ir arī darbs ar ģimenēm ar bērniem. Šobrīd nokomplektēti visi sociālie darbinieki, kuri novadā nepieciešami darbā ar ģimenēm ar bērniem, līdz ar to turpinām veidot to komandu. Manā skatījumā komandas darbs, strādājot ar šo specifisko mērķa grupu, ir ļoti svarīgs, tāpat arī starpinstitucionālā, starpprofesionālā sadarbība. Ar katru ģimeni cenšamies strādāt individuāli, piesaistot gan visus ģimenes locekļus, ja iespējams, gan citas institūcijas. Ja bērns iet skolā, sadarbojamies ar izglītības iestādi, vai tā vēršas pie mums, ja rodas kāda problēma. Katrā novadā jābūt starpinstitucionālās sadarbības grupai. Tās ietvaros svarīgi saprast, ko katra institūcija dara, kādas ir tās funkcijas, mērķi, uzdevumi, informēt par to darbiniekus un kolēģus, un sadarboties. Pašlaik kolēģi sāk apgūt jauno metodiku darbā ar ģimenēm ar bērniem, kas jāievieš līdz 2027. gadam. No nākamā gada reizi vai divas mēnesī tiksimies kopējās komandas sapulcēs, lai apzinātu, ko jau esam ieviesuši.
Sarežģītākos gadījumos, ja notiek ģimeņu apsekošana mājās, pie vienas ģimenes dodas divi kolēģi, lai iegūtu objektīvāku un pilnvērtīgāku informāciju un atbalstītu viens otru. Katram ir sava pieredze un darba instrumenti, tas arī mazina izdegšanas riskus. Viena no problēmām darbā ar ģimenēm ar bērniem, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir tā, ka paaudzes mainās. Līdz ar to mainās arī vērtības, uzskati, dzīves pieeja, apkārtējās vides ietekme. Domāju, ka sociālajiem darbiniekiem un citu profesiju pārstāvjiem vajadzētu tam sekot līdzi, izglītoties. Mēs vairs nevaram ar ģimenēm, kurās mammai un tētim ir 18 vai 19 gadi, strādāt ar tām pašām metodēm, kā tas bija agrāk. Jāapzinās, ka katra paaudze ir citādāka. Gribētos teikt, ka vairs nav ieaudzināts darba tikums, attieksme pret darbu, kā tas bija vecākajai paaudzei. Raksturīga ir atkarību problēma – azartspēļu, viedierīču atkarība.
Problēmas gadu no gada ir tās pašas, tikai to izpausmes ir citādākas un jārisina ar citām metodēm un pieejām. Jebkurā gadījumā, uzmanības centrā ir cilvēks, jo katrs ir personība, katram gribas būt mīlētam, saprastam, pieņemtam. Mans uzskats – ir regulāri jāstiprina un jāatbalsta ģimenes un vecāki. Rūpējoties par bērniem, nedrīkst aizmirst par vecākiem. Nevis pakratīt ar pirkstu, bet saprast un sniegt atbalstu. Katrs no vecākiem var dot saviem bērniem to pieredzi, kas ir viņam. Ja bērnam, kurš bijis ārpusģimenes aprūpē, nav sniegtas nepieciešamās prasmes, zināšanas, tad arī, radot nākamo paaudzi, viņam būs tās pašas problēmas.
Dienestā veicam preventīvo darbu, vecākiem ir iespēja apmeklēt atbalsta grupas, bet grūti nokomplektēt grupas vecākiem ar līdzīgām problēmām, ņemot vērā, ka novads ir liels, cilvēki dzīvo laukos un viņiem nav sava transporta. Tā kā sabiedriskais transports kursē reti, uz nodarbībām ir grūti izbraukāt.”

Laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” projektu – rakstu sēriju “Sociālais darbs pārmaiņu laikā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Ģimenes ar bērniem – pašas savas dzīves noteicējas” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Aivita Lizdika, Dace Plaude