Jau nākamās nedēļas nogalē svinēsim Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas (AVĢ) 115 gadu jubileju. Skola, kas savos gados izaudzinājusi daudzas paaudzes domājošu, zinošu un sabiedriski aktīvu jauniešu, ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras, izglītības un vērtību simbolu Alūksnē. Šajos gados mainījušies laiki, skolēni un mācību metodes, taču nemainīga palikusi skolas būtība – iedvesmot, attīstīt un stiprināt zinātkāri. Aicinājām uz sarunu Dainu Dubri – Dobri, kura no 2006. līdz 2023. gadam bija skolas direktore.
Ieliek mīlestību pret valodu
Daina Dubre – Dobre augusi Jaunannā. Vecāku pārcelšanās dēļ neilgu laiku dzīvojusi arī Ilzenē, bet pēc tam ģimene pārcēlās uz Pededzi. Pededzē arī uzsāka savas skolas gaitas (pirmās sešas klases), jo tur strādāja tētis. “Pēc tam tēti pārcēla strādāt uz Igrīvi un es uzsāku skolas gaitas Alūksnes 1. vidusskolā. Vecāki pārcēlās atpakaļ uz Jaunannu, un es mācības turpināju Alūksnē.
Skolu absolvēju 1975. gadā. Man skolotāja bija Tekla Ozola un 12. klasē – Jānis Bērziņš,” par skolas gaitām stāsta D. Dubre – Dobre.
No šiem laikiem atmiņas ir siltas un jaukas. “Ļoti labi atceros savus klasesbiedrus – vēl šobrīd sazināmies un tiekamies. Pededzes skolas laikā bija interesanta dzīve, bijām 14 skolēni klasē, mana pirmā skolotāja bija Olga Sīpola. Kad atnācu uz Alūksni, tad skolotāja bija Tamāra Kārkliņa,” viņa atceras. Pārnākšana no mazas skolas uz Alūksni nebija grūta, jo te jau viņu klasē sagaidīja māsīca. “Bija viegli iedzīvoties klases kolektīvā. Latviešu valodu man mācīja vēlākā draudzene un kolēģe Inta Makuža. Domājams, viņa arī manī “ielika” šo mīlestību pret latviešu valodu, kas vēlāk rezumējās ar manu profesijas izvēli. Biju salīdzinoši apzinīga skolniece – bija svarīgi laikus doties pie naktsmiera, lai nākamajā rītā varu pamosties uz skolu. Bet man bija kāds “niķis” – es līdz vēlām nakts stundām zem segas ar gaismas lukturīti lasīju grāmatas,” smaidot stāsta bijusī ģimnāzijas direktore.
Četras audzināmās klases
Sākumā gribējusi mācīties par ekonomisti, bet dzīvē tā iegrozījās, ka tomēr apgūta pedagoga profesija. “Tam pat nav nekāda pamatojuma – man skolā patika kā latviešu valoda, tā matemātika. Paralēli Latvijas Universitātes filoloģijas studijām uzsāku darba gaitas Liepnas pamatskolā kā latviešu valodas un literatūras skolotāja, kur nostrādāju trīs gadus. Alūksnes 1. vidusskolas direktors tobrīd bija Valters Reigass, un 1979. gadā viņš mani uzaicināja strādāt Alūksnē sākumskolas posmā,” viņa atceras savu darba gaitu sākumu.
Kad Daina sāka strādāt ar pamatskolas klasēm, bija arī klases audzinātāja. “Atceros katru savu audzēkni – ar viņiem tiekamies vēl šobrīd, kad nu sanāk laiks. Man prieks, ka uzturam kontaktus. Pavisam man bija četras audzināmās klases. Kad bija pēdējā šāda klase, paralēli uzsāku mācību pārzines darbu 7. līdz 9. klašu posmā,” stāsta alūksniete. Latvijas Universitātē iegūti arī maģistra grādi filoloģijā un skolvadībā. Kādu laiku Daina bija arī docētāja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā latviešu valodā un bērnu literatūrā.
Svarīgs komandas darbs
Īslaicīgi aizvietojot skolas direktoru Gunāru Stradiņu, D. Dubre –
Dobre vienu mācību gadu bija direktora vietas izpildītāja, gūstot pirmo priekšstatu par darbu skolas vadībā. “Līdz ar to 2006. gadā uzņēmos direktora amata pienākumus. Šajā amatā biju ilgus gadus, un tas tā izveidojās, pateicoties visam kolektīvam. Veiksmīga skolas vadīšana nav tikai direktora nopelns, tas ir komandas darbs. Esmu pateicīga visiem skolas darbiniekiem par atbalstu, par iesaisti. Manos darba gados kā direktorei bijušas ļoti atsaucīgas mācību pārzines. Arī metodiskais darbs bijis augstā līmenī. Paldies visiem pedagogiem,” viņa ir pateicīga un uzsver, ka tikai sadarbojoties var paveikt lielas lietas.
Apgrūtina likumu maiņas
Kad uzsākusi direktora gaitas, kāds no kolēģiem teicis: “Lūdzu, neesi priekšniece, bet esi direktore!” ar domu – lai vara “nesakāpj galvā”. “Domāju, man tas izdevās. Es arī pirms direktores amata strādāju skolā, līdz ar to zināju kolēģus, vidi,” viņa stāsta.
Direktores amatā lielākie izaicinājumi bijuši dažādas politiskās peripetijas un nepārtrauktās likuma maiņas, kas saistītas ar izglītību. “Reizēm norādījumi “no augšas” nebija visai objektīvi, drīzāk apgrūtinoši. Bet, domāju, pratām veiksmīgi izveidot situāciju, kad “vilks ir paēdis un kaza dzīva”. Nav viegli strādāt nozarē, kur ir ļoti daudz neobjektīvu lēmumu, kuri ik pa brīdim krasi mainās,” viņa secina. D. Dubrei – Dobrei prieks, ka blakus bija labi kolēģi arī citās Latvijas Valsts ģimnāzijās – vienmēr cits pie cita vērsās neskaidrību gadījumā.
Atbalsta pat trakas idejas
Šo gadu garumā paveikts ir daudz. Vislielākais gandarījums vienmēr bijis tad, kad skolēni sasniedza labus rezultātus centralizētajos eksāmenos – tas jebkuram direktoram ir svarīgi. “Prieks, ka mūsu skolas pedagogi saņēmuši vairākus nozīmīgus valsts apbalvojumus – tas nozīmē, ka ne velti skolai ir Valsts ģimnāzijas statuss. Ir bijuši tik daudzi jauki pasākumi, projekti! Gribu teikt paldies visiem aktīvajiem un foršajiem skolēniem – ko tik nav paveicis skolas Ministru kabinets! Jaunieši bieži nāca pie manis ar savām idejām, kas reizumis bija visai utopiskas, bet es nemis bija visai utopiskas, bet es neteicu “nē”. Man vienmēr bija interesanti vērot skolēnus darbībā – viņi izdomāja kādu traku ideju, un man bija patīkami redzēt iznākumu. Paldies jums, jaunieši, par jūsu radošumu!” visiem skolēniem saka bijusī direktore.
Projekti, kas izglīto un pilnveido
Skolas prioritāte vienmēr bijusi mācību darbs. “Svarīgas bija un ir akreditācijas, tikām pozitīvi novērtēti, un te man atkal jāsaka paldies visiem skolotājiem, tehniskajiem darbiniekiem un arī skolēniem. Direktors viens jau nav darītājs,” viņa saka.
Gadu gaitā paveiktas lielas un nozīmīgas lietas, kā, piemēram, skolas ēku renovācija, tas ir nozīmīgs solis. “Uzsākām draudzību ar Vetīnas Burgģimnāziju Vācijā – šis “Erasmus+” projekts ir ilggadējs, un skolēni arī šobrīd brauc cits pie cita ciemos. Šis projekts ir saistībā ar Ernstu Gliku. Paldies Ilonai Riekstiņai, Santai Stopniecei, Armandam Mustam un Everitai Vimbai – tieši viņi aizsāka šo ilggadējo sadarbību. Pēc tam jau pievienojās arī citi pedagogi,” par ilggadējo projektu stāsta D. Dubre – Dobre. Šo gadu laikā bijuši daudzi iespaidīgi projekti, kuri attīstījuši un pilnveidojuši kā skolēnus, tā arī pedagogus. “Bijusi sadraudzība arī ar Sanktpēterburgas liceju – spēcīgu skolu, kas 2010./2011. gadā bija starp labākajām 10 skolām Sanktpēterburgā. Mums bija lieliska iespēja iegūt citādāku pieredzi,” viņa pastāsta.
Liels atbalsts skolai un orķestrim
Kad D. Dubre – Dobre stājās direktores amatā, turpinājās arī sadarbība un sadraudzība ar Trollhātenas “Rotary” klubu Zviedrijā. Tas vainagojās ar dažādu veidu atbalstu kā skolai, tā audzēkņiem, īpaši pūtēju orķestrim – brauciens uz Zviedriju, formas biezās jakas, skolai tāfeles, soli un daudz kas cits. “Nevaru nepieminēt arī Franciju. Lieliska sadarbība ar Marsanēlakotes pašvaldību un Mūzikas skolu. Sadarbības organizators no franču puses – mūziķis Sacha Duchaine, savukārt no AVĢ puses –
Ilona Riekstiņa. Lielu darbu ieguldīja orķestra diriģents Sandors Līviņš. Tas mūsu skolas vārdu nesa pasaulē. Tik daudz, ka pat nevar uzskaitīt,” lepojas bijusī ģimnāzijas direktore.
Svarīgā vecāku loma
Savā darbības laikā direktore vienmēr aktīvi rosinājusi skolēnus pieteikties Vītolu fonda administrētajām stipendijām. “Man bija svarīgi iedrošināt jauniešus, rakstīju pieteikumus, lai skolēni varētu attīstīties un iegūt izglītību. Jauniešiem bija un ir iespēja braukt uz Strasbūru Briselē saistībā ar Eiropas Savienības jautājumiem. “Tā ir lieliska iespēja paplašināt savas zināšanas, te man jāsaka paldies skolotājai Ingunai Vilemsonei. Paldies visiem aktīvajiem un atbalstošajiem vecākiem,” viņa stāsta. Ļoti liela nozīme visu gadu garumā bija skolas vecāku padomei, kurā darbojās ne tikai vecāki, bet arī pašvaldības pārstāvji un skolēni. “Viņi nāca ar idejām, atbalstu, palīdzēja realizēt dažādus pasākumus. Liels atbalsts skolas darbā. Paldies aktīvajiem vecākiem – īpaši Armandam Mustam un Ingai Zālītei, viņi bija ģimnāzijas vecāku padomes vadītāji,” pateicīga ir D. Dubre – Dobre.
Turēt godā Ernsta Glika vārdu
Par to, ka skola ieguva Valsts ģimnāzijas statusu, Daina uzsver, paldies jāsaka Gunāram Stradiņam. “Atceros, ka mums visiem bija lepnums, gods un neaprakstāms prieks par šo faktu. Tas bija milzīgs kolektīvais darbs un ieguldījums. Un tagad ir ļoti svarīgi saglabāt šo statusu, esam pierobežā. To, kas ir iegūts, ir ļoti viegli pazaudēt, bet pēc tam atgūt – ārkārtīgi grūti,” viņa spriež. Turpinot sarunu par G. Stradiņu, Daina piemin arī Ernsta Glika skolas muzeju, kura izveidē piedalījās tieši viņš. “Paldies Harijam Stradiņam, Andrim Jauniņam, Dacei Bīberei, Ivetai Mikijanskai… Ak, cik gan daudz pateicību jāsaka visiem, kuri turēja un tur godā Ernsta Glika un skolas vārdu!” smaidot saka D. Dubre –
Dobre.
Jaunieši kļuvuši drosmīgāki
Ilggadējās direktores ieskatā šo gadu laikā jaunieši neesot būtiski mainījušies. “Vienīgi, agrāk viņiem nebija tādas brīvības un iespēju – ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, arī jaunieši sākuši domāt citādāk. Man prieks, ka tagad skolēni izmanto visas dotās iespējas un ir radoši, brīvi savā domāšanā,” priecājas bijusī direktore.
Viņa atceras, ka kādreiz uz valsts olimpiādēm skolēni bija teju jāpierunā – tas tāpēc, ka viņiem bija iekšējā nedrošība, bailes. “Tagad jaunie cilvēki ir daudz drosmīgāki. Vienmēr esmu respektējusi to, ka mēs katrs esam atšķirīgi – kāds skaļāks, kāds klusāks, bet neviens nav tāpēc sliktāks,” viņa saka.
Acis nemelo
D. Dubrei – Dobrei svarīgi, lai cilvēks ir atklāts un drosmīgs savos lēmumos. “Paldies Dievam, savā dzīvē neesmu pieredzējusi dziļu nodevību. Man patika, ka laikā, kad biju direktore, ar skolas darbiniekiem vienmēr izrunājām problēmu, ja tāda radās. Svarīgi bija un ir nepaturēt kaut kādu aizvainojumu sevī, tas rada liekus pārpratumus un saspringtu atmosfēru,” viņa stāsta. “Sarunājoties ar cilvēku, svarīgi redzēt, ko saka viņa acis, – pēc tām var daudz ko nolasīt. Acis nemelo. Būtiska ir savstarpējā uzticēšanās – kā sadzīvē, tā darbā. Man svarīgākā dzīvē ir uzticēšanās, draudzība un godīgums,” saka D. Dubre – Dobre.
Ar gaišu skatu nākotnē
Ģimnāzijas tagadējai direktorei Uvai Grencionei – Lapsenietei viņa vēl izturību un nerimstošu enerģiju. “Man prieks, ka direktores amatā ir jauns cilvēks – jaunība nozīmē enerģiju, radošas idejas un ticību sev, ka tās var realizēt. Domāju, nebūs viegli apvienot visas skolas lielo kolektīvu, bet nekas nav neizdarāms, jo Uvai enerģijas pietiek,” pārliecināta D. Dubre –
Dobre.
Skolas kolektīvam Daina vēl veiksmi un gaišu skatu nākotnē. “Skolotāji, pieņemiet visus izaicinājumus, kādi vien ir! Skolēni, turpiniet būt tikpat aktīvi un radoši, domājiet par savu nākotni! Spēks ne vienmēr ir atzīmēs, bet gan gribēšanā un varēšanā. Jo vairāk paši darīsiet savā labā, jo spēcīgāki kļūsiet!” teic bijusī direktore.
Skolas tehniskajiem darbiniekiem viņa novēl turpināt būt tikpat saprotošiem, lai darbinieku palīdzīgā roka vienmēr ir kā liels atbalsts visiem.
“Savstarpējā sapratne un cieņa nes augļus un vieno visu kolektīvu. Milzīgs paldies visiem! Tiekamies skolas jubilejā! Lai mums visiem ir satikšanās un atkalredzēšanās prieks,” saka Daina Dubre – Dobre.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Dzīve ritējusi kopā ar skolu” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”
