Alūksniešiem.lv redakcija
Ikvienam no mums mājās ir ne viena vien elektroierīce – ledusskapis, televizors, mobilais tālrunis, putekļusūcējs vai veļasmašīna. Visas šīs iekārtas padara mūsu ikdienu vienkāršāku, tomēr to lietotājiem der atcerēties, ka nolietota elektrotehnika tomēr ir bīstamie atkritumi, tāpēc to nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Ir svarīgi iekārtas lietot pareizi un apkopt, lai tās kalpotu pēc iespējas ilgāk; bet, ja elektrotehnika vairs nekalpo un nav nepieciešama, tā jānodod atbilstošai utilizācijai, lai saudzētu gan vidi, gan cilvēku veselību, gan atsevišķos gadījumos arī savus datus.
Saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem ik gadu Latvijā tirgū tiek laistas aptuveni 21 500 tonnas elektroiekārtu. Savukārt normatīvie akti paredz, ka caur elektrotehnikas ražotāju atbildības sistēmu ir jāatgūst un jāpārstrādā vismaz 65 % no Latvijā realizētā elektrotehnikas apjoma.
Ražotāju atbildības sistēma šajā gadījumā nodrošina, ka uzņēmums, ar kuru noslēgts līgums par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, savās tirdzniecības vietās, tai skaitā tīmekļvietnēs, pieņem videi kaitīgu preču atkritumus vai informē galalietotājus par tuvākajām to pieņemšanas vai savākšanas vietām.
“Kaut arī pēdējos gados gan atkritumu apsaimniekotāji, gan iekārtu ražotāji, gan arī iedzīvotāji arvien aktīvāk strādā pie tā, lai šie atkritumi tiek nodoti un utilizēti atbilstoši, liela daļa iekārtu arvien nonāk dabā, tiek izmesta starp citiem atkritumiem vai ilgstoši glabāta iedzīvotāju mājās,” saka “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja Aija Caune.
Elektrotehniku, lai cik tā maza, nedrīkst izmest sadzīves atkritumos
Sadzīves atkritumos drīkst izmest tikai to, ko nevar pārstrādāt, piemēram, netīru, taukainu iepakojumu, izlietotu tualetes papīru vai papīra dvieļus, bērnu autiņbiksītes u.tml., bet, ja priekšmetu var pieslēgt pie elektrības, tajā ir mikročips vai mikroshēma, tad to sadzīves atkritumos mest nedrīkst.
Elektrotehnika ir izgatavota no visdažādākajiem materiāliem – platīna, toksiskiem smagajiem metāliem, tai skaitā kadmija, svina, dzīvsudraba, vara un citiem, dažādas plastmasas, stikla un vielām, kas novērš aizdegšanos. Ja bīstamie metāli nonāk vidē, tie var piesārņot gruntsūdeņus un apdraudēt veselību.
Turklāt visas elektropreces, elektrotehnika, akumulatori un baterijas Eiropas Savienībā tiek īpaši marķētas, lietojot apzīmējumu – pārsvītrotu atkritumu konteineru. Šis marķējums norāda, ka attiecīgo preci nedrīkst likt kopējā sadzīves atkritumu konteinerā.
Atkritumos nedrīkst izmest arī e-cigaretes un baterijas
“Smēķēt vai nesmēķēt – tā ir katra paša brīva izvēle, bet elektroniskās cigaretes nedrīkst izmest kopā ar citiem atkritumiem. Tie ir bīstamie atkritumi, kuros ir baterijas, tāpēc e-cigaretes jāizmet speciālās tām paredzētās vietās, piemēram, bīstamo atkritumu šķirošanas laukumos, vai jānodod atpakaļ tirgotājam,” saka “Zaļās jostas” pārstāve.
Atkritumu konteinerā izmesta e-cigarete vai baterija var radīt ugunsbīstamu situāciju gan atkritumu tvertnē mājās, pagalmā uzstādītajā konteinerā, atkritumu izvedēja automobilī vai tālākajā atkritumu ceļā.
Kur nodot nolietoto elektrotehniku?
Bīstamie atkritumi, tai skaitā elektrotehnika, jānodod atbilstoši. Pārstrādes punktos nodotās ierīces izjauc un sašķiro atbilstoši komponentēm, turpmākajos procesos tās tiek pārstrādātas, lai pēc tam atkal izmantotu ražošanā. Elektroiekārtas tiek ražotas no vērtīgiem materiāliem, kurus pārstrādājot, var atgūt un izmantot atkārtoti tādas izejvielas kā zelts, sudrabs, varš vai citi reti metāli. Šķirošana ļauj efektīvi izmantot resursus, samazinot gan vajadzību pēc jaunu materiālu ieguves, gan jaunu produktu ražošanai nepieciešamās enerģijas.
Tipiskākie elektrotehnikas piemēri, kurus jānodod speciālos punktos: sadzīves tehnika – tosteri, blenderi, gludekļi, kafijas aparāti, mikroviļņu krāsnis, ledusskapji, veļasmašīnas u.c.; elektronika – televizori, datoru monitori, printeri, skeneri, pārnēsājamie datori, tastatūras, kopētāji, tālruņi un mobilie tālruņi, u.tml.
Nolietoto un pašiem vairs nevajadzīgo elektrotehniku var nodot kādā no 69 atkritumu šķirošanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko laukumu var atrast interneta vietnē www.atkritumi.lv vai www.skiroviegli.lv. Nododot elektrotehniku, jāņem vērā, lai tā nebūtu izjaukta.
“Tomēr šie šķirošanas laukumi ir tikai daļa no visām vietām, kur tiek pieņemta nolietotā elektrotehnika. Atsevišķās vietās ir pieejami elektrotehnikas konteineri, to pieņem dažādi tirgotāji, kā arī bīstamo atkritumu apsaimniekotāji var aizbraukt pakaļ iepriekš pieteiktām nolietotām elektroprecēm,” stāsta Caune.
No elektrotehnikas ērti un bez maksas var atbrīvoties, nododot arī kādā no speciālajām nestandarta atkritumu savākšanas akcijām. Piemēram, ražotāju atbildības uzņēmums “Zaļā josta” sadarbībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “BAO” regulāri organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena” Latvijas reģionos, bet sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju “CleanR” – Tīrmājas akciju, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un sev vairs nevajadzīgas elektrotehnikas. Šajās akcijās pērn tika savāktas 173 tonnas elektrotehnikas, kas tika atbilstoši utilizētas.
Tāpat, iegādājoties jaunu elektroiekārtu, nereti tirgotāji piedāvā nodot veco iekārtu, kā tas ir, piemēram, mobilo tālruņu gadījumā.
Tomēr pirms elektrotehnikas izmešanas būtu jāizvērtē, vai salūzusī iekārta vēl ir labojama un lietojama atkārtoti.
Ja iekārtu vēl var izmantot, bet pašam tā vairs nav nepieciešama, to var nodot pērn rudenī atklātajā “CleanR” būvniecības materiālu, remonta lietu un elektrotehnikas apmaiņas punktu šķirošanās laukumā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu pagastā. Tādējādi elektrotehnika netiks izmesta ārā, bet to varēs turpināt lietot kāds cits.
Pagarini elektrotehnikas dzīves ciklu, to pareizi lietojot un kopjot
Neatkarīgi no tā, kādu funkciju pilda elektrotehnika, tā ir jākopj un jāuztur tīra, lai tā darbotos un kalpotu ilgāk. Pirms ierīces tīrīšanas pārlasi instrukciju, jo tajā būtu jābūt norādei par pareizu lietošanu un kopšanu, proti, vai ierīci var tīrīt ar sausu drānu, mikrošķiedru lupatiņu vai mitrajām salvetēm. Pareizi un kārtīgi kopjot ierīces, to dzīves cikls tiks pagarināts. Piemēram, lai elektriskā tējkanna vai veļas mazgājamā mašīna kalpotu ilgāk, tā periodiski jāatkaļķo.
Lielu daļu elektrotehnikas var ietekmēt arī ļoti karsta vai auksta temperatūra, tāpēc vēlams neturēt to tiešos saules staros vai ļoti aukstos apstākļos. Piemēram, mobilo tālruni nevajadzētu atstāt automobilī uz priekšējā paneļa karstā vasaras dienā.
Lai ierīces, ko periodiski nepieciešams uzlādēt, piemēram, mobilo tālruni, viedpulksteni vai planšetdatoru, varētu lietot ilgāk, izmanto tikai tos kabeļus, ko ražotājs ir apstiprinājis. Tas palīdzēs akumulatoram darboties ilgāk un nodrošinās, ka uzlādes kabelis ierīci nesabojā.
Daļai elektrotehnikas ir svarīga gaisa plūsma, tāpēc svarīgi nenosegt ventilācijas vietas un nenovietot tās uz gultas vai dīvāna, kas var traucēt gaisa plūsmai un sabojāt ierīci.
Savukārt, ja iekārta sākusi lēni darboties, ir pārkarsusi, darbojas neierasti skaļi, ir vērts uz to reaģēt, veicot tās apkopi vai remontu.
Nododot elektrotehniku atbilstoši, tu parūpējies arī par saviem datiem Katram, kurš vēlas nodot tālākai pārstrādei mobilo tālruni, datoru vai citas iekārtas, kas satur informāciju par to lietotāju, būtu ieteicams izdzēst visus tajās uzkrātos datus. Tomēr gadījumos, ja tas ir aizmirsts, satraukties nevajadzētu, jo, ja nolietotā elektrotehnika tiek nodota atbilstoši, nevis izmesta pagalma konteinerā, dati nekur tālāk nenonāks. Uzņēmumi, kas nodrošina elektroiekārtu pieņemšanu un pārstrādi, nodrošina arī drošu datu iznīcināšanu, lai aizsargātu privātumu un novērstu datu pārkāpumus.
Autore: “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja Aija Caune
Kad saremontēts reizēm kalpo ilgāk nekā jauns
Alūksniešiem un apkārtnes iedzīvotājiem zināmākās sadzīves tehnikas un elektrotehnikas remonta darbnīcas Tālavas ielā 3 atrodas kopš 20. gadsimta sākuma, mainījies vien laikmets un tam atbilstošas labojamās iekārtas. Brālēni Gints un Uldis Čibali šeit piedāvā salabot veļasmašīnas, elektromotorus, elektriskās plītis, trauku mazgājamās mašīnas, elektriskos zāles pļāvējus, elektrosūkņus un citas iekārtas. Ēkā atrodas arī putekļu sūcēju, elektrisko tējkannu, televizoru un citu smalkāku iekārtu remontdarbnīca. Klientu netrūkst, drīzāk – darba roku un laika.
“Cilvēkus varētu iedalīt divās lielās grupās. Vieni brauc labot ar domu: nu, kur tad es to veco likšu, ja var salabot – labošu! Iespējams, viņu vidū ir arī zaļi domājošie. Otri: neiešu te ņemties, vedīšu uz lūžņiem un nopirkšu jaunu! Ir pat bijuši gadījumi, kad atbraucu pie klienta pēc remontējamās iekārtas un viņa sieva man čukst ausī: saki, ka nevar saremontēt, jo es gribu jaunu!” stāsta U. Čibals (attēlā). Ne vienmēr labošanas motivācija ir taupība, jo reizēm, piemēram, veļasmašīnas remonta izmaksas var sastādīt pusi no jaunas vērtības, bet cilvēks izvēlas remontu, jo jaunās iekārtas ir daudz vārīgākas. “Tam jāpiekrīt, jo savulaik veļasmašīnu paredzamais instrukcijās minētais kalpošanas ilgums bija 15 – 20 gadi. Tagad elektrotehnikas uzņēmumu inženieri, lai nopelnītu savu algu, ik mēnesi kaut ko jaunu izdomā. Jaunā iekārta klāt, bet vecākai vairs nevar dabūt rezerves daļas. Arī tā ir būtiska problēma ceļā uz nolietoto iekārtu otro dzīvi,” stāsta meistars. Taču viņa darbnīcā daudzas iekārtas atdzimušas un kalpo ne vienu vien gadu. “Tās ir ne tikai klientu atvestās, kuras izdodas reanimēt. Reizēm pats utilizācijai nodoto iekārtu vietās pamanu kādu, ko, ieguldot minimālus līdzekļus, vērts atjaunot. Tās nokļuvušas gan pie klientiem, gan nodotas labdarībai. Kad Alūksnē patvērumu rada ukraiņi, viņiem bija ļoti noderīga mūsu darbnīcā iekrājusies saremontētā sadzīves tehnika,” stāsta U. Čibals.
Jautāts, kā šajā ziņā būtu panākama resursu taupīšana, meistars uzskata, ka Eiropas Savienībai jāsāk ar likumdošanas sakārtošanu, proti, jāstimulē kvalitatīvas, ilglaicīgi kalpojošas elektrotehnikas ražošana, kam ir pieejamas rezerves daļas. Kad tas būs, pamazām “zaļajā virzienā” sakārtosies arī pārējais. Arī sadzīves tehnikas remonta meistaru nekļūst vairāk, jo nav tādu skolu, kur to apgūt, tam ir jāinteresē, turklāt darbs ir pietiekami specifisks, lai ar to nopelnītu. Tāpat, meistara ieskatā, cilvēki zina, kur nodot vecās elektroiekārtas, bet nevēlas sarežģījumus, vešanu iepriekš piesakot un tamlīdzīgi. Savukārt metāla uzpirkšanas punktos nodod tikai to, par ko var saņemt naudu, un arī ne vienmēr vēlas pāris eiro dēļ pūlēties.
Čibalu remontdarbnīcā veco sadzīves tehniku nodot nevar, bet vienmēr iepriekš pa telefonu var pakonsultēties – vai tā būtu remontējama, un, ja ne – vai meistariem tāda noderētu rezerves daļām. “Tas ir tāpat kā pie daktera – izstāstiet, kas par vainu, mēs mēģināsim saprast, vai un kā ārstēt,” joko meistars.
Sandra Apine
Reklāma