Cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojošā atkritumu vienība pasaulē. Tie ir redzami visur – pludmalēs, mežos, pļavās, upēs, pilsētās, laukos, kapos utt., un liela daļa smēķētāju nemaz neapzinās, ka tie ir videi bīstami atkritumi. Šis šķietami nelielais atkritums patiesībā rada milzīgu piesārņojumu – nomest zemē izsmēķi ir pat kaitīgāk nekā izmest plastmasas glāzi, pudeli vai maisiņu, jo līdz ar cigaretes plastmasu dabā nonāk arī tās filtrā uzkrātās kaitīgās vielas. Turklāt izsmēķis, nonācis dabā, sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai.

Cigaretes izsmēķis sastāv no filtra (plastmasas), papīra, pelniem, tabakas, darvas, tvana gāzes utt. Katru gadu vidē nonāk aptuveni 800 000 tonnu izsmēķu, tādējādi kopā ar plastmasu vidē nonāk vairāki miljoni tonnu smago metālu. Cigaretes filtrs kalpo kā sūklis, kas absorbē kaitīgos savienojumus, tāpēc tajā tiek uzglabāts milzīgs “kokteilis” ķīmisko vielu. Ja izsmēķis netiek pareizi utilizēts, tad rada piesārņojumu un apdraud visu dzīvo.

Lai izsmēķi nenonāktu dabā un to neapdraudētu, tie ir jāmet sadzīves atkritumu urnā vai konteinerā.

Mazs atkritums, liels piesārņojums

Katrs vidē vai ūdens aprites sistēmā nonākušais izsmēķis patiesībā ir liela problēma, jo tas satur kaitīgas vielas – smēķēšanas laikā cigaretes filtrs absorbē vairāk nekā 4000 kaitīgo savienojumu. Turklāt filtrā esošās plastmasas daļiņas nonāk dzīvnieku, zivju un putnu organismā, negatīvi ietekmējot to veselību un dzīvotspēju. Savukārt toksiskās vielas, piemēram, nikotīns, smagie metāli un citas ķīmiskas vielas, var izskaloties augsnē un ūdeņos, piesārņojot ekosistēmas un radot draudus cilvēku veselībai.

Viens izsmēķis var piesārņot līdz 1000 litriem ūdens, kas ir aptuveni piecas vannas. Savukārt viens izsmēķis uz litru ūdens ir nāvējoša deva zivīm un jauniem gliemežiem. Tāpat nikotīns ir ļoti bīstams kukaiņiem, ietekmējot to populācijas un vides veselību kopumā. Vēsturiski tas tika izmantots kā dabīgs insekticīds, ar ko tika iznīcināti kaitēkļi. Nikotīna un tā atvasinājumu toksiskums ir īpaši bīstams bitēm un citiem apputeksnētājiem, kas ir vitāli svarīgi ekosistēmu funkcionēšanai.

“Diemžēl cilvēku neapdomības rezultātā izsmēķi ir kļuvuši par tik neatņemamu vides sastāvdaļu, ka ar tiem sākuši “rēķināties” arī putni, jo ir atsevišķas putnu sugas, kas, lai pasargātu ligzdas no parazītiem, ir sākušas ievīt tajās izsmēķus,” saka ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Turklāt cigarešu izsmēķu kaitīgās vielas var uzņemt cilvēks, ēdot zivis vai jūras veltes, kas bijušas piesārņotā ūdens tilpnē, uzņemot pārtikā augus, kas auguši zemē, kurā izmesti izsmēķi u.tml.

Cigarešu izsmēķus nekādā gadījumā nedrīkst izmest arī notekā, jo tālāk tie var nonākt dabā, piesārņojot ūdens resursus, negatīvi ietekmējot ūdens kvalitāti un apdraudot dzeramā ūdens avotus un ūdenī mītošās radības.

Izsmēķus dabā biežāk izmet vīrieši

Smēķētāju īpatsvars Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā – statistikas aģentūras “Eurostat” 2021. gadā apkopotie dati liecina, ka cigaretes ikdienā lieto 22,1 % iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem. Vairāk smēķē tikai Bulgārijā (28,7 %) un Grieķijā (23,6 %).

Pērn uzņēmuma “Zaļā josta” un konsultāciju kompānijas “AC Konsultācijas” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka ne visi aptaujātie smēķētāji apzinās tabakas izstrādājumu filtru kaitīgo ietekmi uz vidi – apgalvojumam, ka izsmēķi satur videi kaitīgas vielas, ir bīstami augiem un dzīvniekiem, aptaujā piekrita 86 % respondentu. Vienlaikus gandrīz visi aptaujātie jeb 96 % piekrita apgalvojumam, ka izsmēķi piegružo vidi, rada netīrību un ir neestētiski.

Minētās aptaujas rezultāti arī atklāj, ka 27 % smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties nepiegružot vidi, taču 8 % – 9 % izsmēķi nereti norok zemē – vietās, kur jau ir piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes. Izsmēķus tiem nepiemērotās vietās, piemēram, notekā, smiltīs vai sniegā, biežāk atstāj vīrieši. Šo faktu apstiprinājis 41% no aptaujātajiem vīriešiem un 24 % no aptaujātajām sievietēm. Arī cilvēki, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību, biežāk norāda, ka mēdz izmest izsmēķus tiem nepiemērotās vietās.

Svarīgs nosacījums videi draudzīga uzvedības modeļa stiprināšanā – atbilstošas infrastruktūras izveidošana

Izsmēķu piesārņojums kļūst par arvien būtiskāku vides problēmu. Tāpēc situācijas uzlabojumi vietējā līmenī meklējami kombinētos risinājumos – svarīga ir ne tikai tabakas izstrādājumiem paredzētās infrastruktūras uzlabošana un kontroles pasākumi, bet arī aktīva iedzīvotāju izglītošana, jo speciālas urnas nav iespējams izvietot visur. Infrastruktūras izveide ir pietiekami dārga un nedos efektu, ja smēķētājiem nebūs izpratnes, kāpēc tā būtu jāizmanto.

Vienlaikus minētā aptauja liecina, ka pieejama infrastruktūra varētu būt risinājums tam, lai izsmēķi nenonāk vidē. Proti, 66 % no aptaujātajiem norādīja, ka izmest izsmēķus tiem paredzētajās vietās biežāk motivē tas, ka atkritumu urna ir viegli pamanāma un atrodas tuvu.

“Smēķēt vai nē – tā ir katra paša izvēle, bet ikvienam būtu jāuzņemas atbildība par paša radītajiem atkritumiem, tai skaitā izsmēķiem, izmetot tos sadzīves atkritumu tvertnē. Ja tuvumā tādas nav, būtu tomēr jāpaņem līdzi kastīte, kurā salikt izsmēķus, vai pārnēsājamie un slēdzamie pelnu trauki, lai pēc tam tos izmestu tuvākajā atkritumu konteinerā vai urnā,” saka Eglīte.

Arī tabakas izstrādājumu ražotājiem jāuzņemas atbildība par vides tīrību

Kārtība par ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu tabakas izstrādājumu ražotājiem noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 781 “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem”. Ražotāja atbildības princips paredz, ka tabakas izstrādājumu ražotājiem finansiāli vai organizatoriski jāatbalsta efektīva to atkritumu savākšana, kas radušies no apgrozībā laistās preces. Liela loma minētās sistēmas iedibināšanā ir pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, kuri rūpējas par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu, ievieš atbilstošu infrastruktūru, kā arī sniedz atskaites par paveikto.

Tomēr Latvijā ražotāju atbildības sistēma paredz, ka tās dalībnieki uzņemas atbildību tikai par publiskajā teritorijā nomestajiem izsmēķiem, bet nav iestrādāts risinājums, ko darīt ar vēsturisko piesārņojumu un ka tabakas izstrādājumu ražotājiem vajadzētu atbildēt par visu ievesto produktu apjomu.

“Šobrīd ir daļa piesārņojuma, par ko neviens neatbild, taču vienlaikus tas nekur nepazudīs, tikai pārveidosies mikroplastmasā, kas piesārņos augsni un ūdeņus. Šeit risinājums būtu jārod visiem kopā – vides ekspertiem, valstij, tabakas izstrādājumu izplatītājiem un pašvaldībām,” stāsta Eglīte.

Autors: SIA “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte

Cienīt vidi un sētnieku darbu

“Tie jau ir mērāmi kilogramos,” – tā par uz ielas, zālienos vai citviet brīvdabā atrastajiem un savāktajiem izsmēķiem saka Alūksnes novada pašvaldības iestādes “Spodra” sētnieks Andis Lazdiņš. Cilvēki šajā ziņā nemainoties, viņaprāt, nelīdzot nekādi sabiedrības izglītošanas pasākumi.

A. Lazdiņa pārziņā ir kārtība Pils ielā un Miera līdz pat Alūksnes ezeram. Nomesto izsmēķu netrūkst visā šajā posmā, taču no kolēģiem viņš zina, ka centrā ir daudz vairāk. “Tas ir attieksmes jautājums, jo izsmēķus met zemē arī pusmetru no atkritumu urnas. Piemēram, re, kur soliņš, puķu pods un aiz poda – atkritumu urna, taču daži ir slinki paiet pāris soļus tālāk līdz miskastei un nomet smēķi pie sola. Atkritumu urnas ir arī autobusu pieturās, bet arī tur visapkārt atrodam atkritumus. Turklāt – ja uz ielas vai trotuāra tos var ieraudzīt un saslaucīt, zālē iemestos nav tik viegli pamanīt, tādēļ tie dažkārt tur arī paliek. Tas, protams, dabai par labu nenāk,” spriež sētnieks, piebilstot, ka arī mugura jūt šādu slodzi – sniegties pēc katra nomestā izsmēķa. Ziemā šādu atkritumu ir mazāk.

Ko var lietas labā darīt? “Pirmkārt, vajag vairāk atkritumu urnu, un tām nebūt nav jābūt kādam dārgam projektam, vienkāršas urnas, kas pilda savu funkciju. Otrkārt, arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kam rūp apkārtne, vai privātmāju saimnieki, kuru īpašumi ir tuvu ceļiem un ielām ar lielāku garāmgājēju plūsmu, var izlikt kaut vai uz mietiņa piestiprinātu konservu bundžu ar atbilstošu uzrakstu, kur izmest izsmēķi. Pasargātos vide un arī sētniekiem būtu vieglāk. A. Lazdiņš pats ir nesmēķētājs, taču uzskata, ka katram pīpmanim vairāk jāaizdomājas par to, ko viņš nodara videi, turklāt būtu jāsāk cienīt sētnieku darbu.

Ar izsmēķu vākšanu cīnās arī “Spodras” sētniece Larisa, kura novērojusi, ka šajā ziņā nekārtīgākā ir jaunā paaudze. “Tur, kur vairāk mēdz pulcēties jaunieši, tur arī jātīra vairāk – nevīžo nedz izsmēķus, nedz arī lielākus atkritumus līdz urnai aiznest. Jauniešiem nelāga mode ir mest cigaretes aiz soliņa – tad vēl grūtāk no zāles izlasīt ārā. Vairāk izsmēķu ir tur, kur biežāk pārvietojas kājām, kaut gan esmu redzējusi, ka “končikus” izmet arī no braucošas automašīnas. Helēnas iela, piemēram, ir ļoti piemētāta, tur daudz jaunieši, skolēni pārvietojas. Reizēm aizrādu, bet tas jau vienai reizei – aiziet tālāk un tāpat nomet zemē. Nav atkritumu urnas? Var taču nodzēst, ielikt kabatā un vēlāk izmest,” uzskata Larisa. Jautāta, vai cilvēki gadu gaitā tomēr ir kļuvuši atbildīgāki pret vidi un nemet atkritumus, kur pagadās, sētniece uzskata, ka situācija nedz pasliktinās, nedz uzlabojas. “Tas nozīmē, ka cilvēki šajā ziņā gudrāki nekļūst, bērni dara tāpat kā vecāki, un tā no paaudzes paaudzē,” uzskata sētniece.

Teksts un foto: Sandra Apine