Noslēgusies biedrības “Dzīvnieku brīvība” pirmo reizi organizētā akcija “Lapsu tūre”, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības un lēmējvaru uzmanību nevajadzīgajām dzīvnieku ciešanām zvēraudzētavās un cīnīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.Akcijā šai problēmai tiek pievērsta uzmanība ar jaukiem Instagram fotostāstiem no visas Latvijas, tostarp Alūksnes. Alūksnē akcijas simbolu – plīša lapsēnu – ciemos uzņēma “Astes un Usas.” Vairāk var lasīt laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas.”
Oktobrī četri plīša lapsēni – Rūdis, Miķelis, Rude un Zuze – devās ceļojumā jeb “Lapsu tūrē” pa Latviju, kļūstot par kažokzvēru audzētavās ieslodzīto dzīvnieku vēstniekiem. Alūksnē viesojās Mķelis, un viņam ir savs stāsts.
MIĶEĻA STĀSTS
“Aizvien neticu, ka esmu brīvībā. Atmiņas no zvēraudzētavā piedzīvotā ir tik dzīvas. Atceros, kā skatījos uz sev līdzīgajiem, kuri kliedza, raudāja un grauza sprostus. Es vairs nekliedzu. Neko negrauzu un nekliedzu. Man sāpēja smaganas, kuras biju savainojis, graužot metāla stieples. Saritinājies gulēju, purnu patvēris savā kuplajā astē, kuru biju atzinis par interesantāko un mierinošāko lietu šajā vietā. Aste man ļoti atgādināja mammu. Neesmu mammu redzējis, kopš dienas, kad viņu no sprosta izvilka cilvēka cimdotā roka. Tagad esmu brīvībā, tomēr spalva uz mana skausta saslejas, saprotot, ka mocībām pakļauti daudzi mani sugas brāļi un citi dzīvnieki. Man un vēl trim lapsām ir paveicies. Baudot brīvību, mēs varētu nedomāt par pagātni un aizmirst visu ļauno. Tomēr tas nozīmētu izlikties nedzirdam mūsu sugas brāļu ciešanas. Mēs nevaram aizmirst, kas mēs esam, nedomāt par to, kādā pasaulē mums jādzīvo un jārada pēcnācēji. Nīkšana zvēraudzētavu būros ir radījusi milzīgas alkas pēc neierobežotības telpā. Pamazām atgūstam kavēto un liegto – savu dabisko uzvedību. Mēs stāstīsim par zvēraudzētavā piedzīvoto netaisnību. Kopā ar tiem, kas mūs aizstāv, mēs meklējam cilvēku atbalstu zvēraudzētavu slēgšanai.”
Reklāma