Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām, tā šo procesu definē “Vikipēdija.” Visbiežāk sēņošana uzskatāma par vaļasprieku, bet reizēm tā ir svarīgs pārtikas avots vai tiek veikta pārdošanai. Retāk sēnes tiek ievāktas aiz zinātniskas, ārstnieciskas vai mākslinieciskas intereses, kā arī halucinogēnu efektu radīšanai.
Izrādās, šī nodarbošanās ir īpaši populāra centrālajā un austrumu Eiropā, taču ne mazums entuziastu dzīvo arī pārējā Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un dažās Āzijas daļās.
Latvijā sēņošana ir salīdzinoši masveidīga un dažkārt tiek saukta par latviskās identitātes sastāvdaļu. Mikoloģe Diāna Meiere uzsver, ka sēnes ir visur un visu gadu, pat ziemā, tomēr Latvijā parastākais laiks ir no jūlija līdz oktobrim, kad sēņu ir visvairāk. Gada aukstajos mēnešos tās sastopamas gandrīz tikai uz koksnes augošās sēnes. Par labākajām sēņošanas stundām tiek uzskatīts agrs rīts, kad saules stari krīt šaurākā leņķī pret zemi.
Cilvēki arvien vairāk pievēršas dabas izzināšanai, tostarp sēņu pētniecībai un sēņu foto medībām. Galerijā – žurnālistes Sandras Apines fotomedības. Aicinām lasītājus pievienot arī savu atradumu fotogrāfijas!
Reklāma