Kā ārkārtējos apstākļos parūpēties par sevi un citiem, maskēties mežā, orientēties dabā un citas militāras pamatiemaņas – tas viss trīs nedēļu laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolā Alūksnē jāapgūst 95 topošajiem rezervistiem. Šis ir pirmais rezervistu kurss, kuri apmācību apgūst ziemā, tādēļ papildus fiziskajai izturībai tiek pārbaudīta arī psiholoģiskā noturība un spēja ātri pielāgoties sarežģītiem apstākļiem. Kad tas būs apgūts, rezervisti mobilizācijas gadījumā varēs iekļauties aktīvajā dienestā.

Šodien aprit divas nedēļas, kopš uzsākta apmācība, un priekšā vēl viena nedēļa. Divdesmit vienas dienas laikā kursanti apgūst ieroču apmācību, kaujas šaušanu, sakaru apmācību, normatīvos aktus, lauka kaujas iemaņas, topogrāfiju, orientēšanos un medicīnu. Savukārt kolektīvās apmācības līmenī – lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī. Plānots, ka apmācības noslēgsies 1. martā ar svinīgo karavīra zvēresta došanas ceremoniju.

Ziemas un vasaras kursi īpaši neatšķiras

Īpaši sarīkotā mediju dienā žurnālistiem 18. februārī bija iespēja ielūkoties lauka kaujas iemaņu apguves nodarbībās militārajā poligonā “Lāču sils” Alūksnes novada Strautiņu apkārtnē.

Rezervistu militārās apmācības kursa priekšnieks Jānis Mucenieks pastāstīja, ka kursantiem īsā laikā ir jāapgūst daudz jaunu zināšanu – maskēšanās, ieroču apmācība, lauka kaujas iemaņas, orientēšanās, pirmā medicīniskā palīdzība un citas minimāli nepieciešamās prasmes. Arī sausās pārtikas uzturdevas pagatavošana, kas bija piedzīvojums ne tikai karavīriem, bet arī žurnālistiem.

“Kurss ir intensīvs, tikai trīs nedēļas. No rīta rezervisti ceļas jau sešos, sāk ar rīta rosmi, pēc tam no astoņiem līdz pieciem sešiem ir nodarbības, seko vakariņas, un ir arī ekipējuma apkopes un tamlīdzīgi darbi, kas ir starp vakariņām un naktsmieru,” stāsta J. Mucenieks.

Jautāts par izaicinājumiem rezervistu apmācības kursā, kurš notiek ziemas mēnešos, kursa priekšnieks atzīst, ka dažu mācību priekšmetu apguvei, piemēram, ierakumu veidošanai, diennakts gaišā laika ilguma dēļ nāksies pieskarties mazāk nekā vasarā, taču, atšķirībā no vasaras, kursanti daudz labāk apgūs pareizu izsniegtā apģērba lietošanas tehniku dažādas slodzes un laika apstākļos, lai saglabātu stabilu ķermeņa temperatūru un sausumu. To, ka mācība gūta, apliecināja arī paši kursanti – vēl iepriekšējo apmācību dienu viņi pavadījuši tikai zābakos, taču nākamajā jau uzvilkuši virszābakus, par kuru nepieciešamību nācies pārliecināties Strautiņu sniegotajos mežos.

J. Mucenieks atzina, ka sabiedrības interese par militāro apmācību pēdējo gadu laikā ir augusi. To rada Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, par kuru šajās dienās piedomājam īpaši. “Militārā izglītība ir izglītība, un ir apsveicami, ka Latvijā ir cilvēki, kuri vēlas to apgūt, lai aizstāvētu sevi, savu ģimeni un valsti kopumā. Mēs šos kursus turpināsim tik ilgi, kamēr būs to apmeklētāji,” sacīja majors J. Mucenieks.

Divas naktis mežā

Ierodoties apmācību vietā “Lāču silā”, pēdējās nedēļās uznākusī ziema lika par sevi manīt – sniga un bija pietiekami auksts, lai saprastu, ka jābūt lielai apņēmībai un, neslēpsim, arī labai veselībai, lai divas naktis pārlaistu teltī kopā ar citiem “cīņubiedriem”. Ne velti, rezervistu veselības pārbaudēs atsijājas krietns pulks interesentu. Mežā slienas vairākas teltis, kurās rezervisti nakšņoja, – katrā no tām var apmesties viena rezervistu nodaļa, kurā ir ap desmit cilvēku. Katrā teltī ir maza krāsniņa ar kurināmo, būšot arī elektrība. Salds miegs gan nesanākšot, jo rezervisti dodas arī patruļās.

Pirms gulētiešanas gan vēl daudz kas bija jāapgūst. Piemēram, brīvprātīgie karavīri pirmo reizi gatavoja sausās pārtikas uzturdevu. Sausā uzturdeva ir noteikts pārtikas produktu un priekšmetu daudzums – uzturs paciņā, kas lauka apstākļos pienākas karavīram, kad nav iespējams viņu nodrošināt ar siltu ēdienu, kas gatavots ēdnīcā. Gaļas ēdiena pagatavošanas process bija ar dažādām veiksmēm, taču, kad beidzot visi tika pie siltas maltītes, smaržoja lieliski un rezervisti atzina – garšoja tikpat lieliski. Vislabākais šajā procesā bija novērotā sadarbība, kas liecina, ka iespējamajā kaujas laukā tā būtu tikpat labā līmenī.

Sekoja apmācības, kurās rezervisti mācījās uzklāt maskēšanās grimu kamuflāžas krāsās. Tas bija diezgan sarežģīts process, jo nepietiek vienkārši nosmērēt seju ar divu krāsu maskējošo zīmuli, izrādās, vispirms jāklāj zaļā krāsa, tad brūnā, turklāt pēc tam jācenšas ar perpendikulāri zīmētām svītrām lauzt sejas līnijas, lai karavīrs var labāk saplūst ar vidi un kļūt nemanāms.

Kad tas bija paveikts, rezervisti devās mežā, apgūstot prasmes ieraudzīt neikdienišķo, kas savukārt reālajā kara situācijā palīdz atklāt ienaidnieku.

Domu un dienaskārtības maiņa

Vairāki topošie rezerves karavīri pastāstīja, ka apmācību laicīgi saplānojuši ar pieejamo atvaļinājumu. Daudziem tieši ziemas mēneši bijuši brīvāki. Viens no tiem – Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors un pazīstamais kardioķirurgs Andrejs Ērglis.

“Šim kursam pieteicos, jo ļoti daudzi mani draugi Ukrainā karo jau pēdējos trīs gadus. Tie ir ārsti, kurus ikdienā varbūt nepamana, bet viņi smagi strādā frontē. Man tā būs sava veida solidarizēšanās ar viņiem, lai gan ir teju neiespējami salīdzināt tos apstākļus, kādos mediķi var strādāt šeit un kādos viņiem jāstrādā Ukrainā,” stāsta rezervistu militārās apmācības kursa kursants A. Ērglis.

Viņš atzīst – pašreizējos apstākļos, kad būtiski pasliktinās drošības situācija pasaulē, arī viņam kā ķirurgam un vienas no lielākajām Latvijas slimnīcas pārstāvim ir būtiski iepazīt NBS darbības pamatus, lai krīzes brīdī abām pusēm būtu vieglāk sadarboties. Kā atzīst A. Ērglis, viņam tas ir īpaši interesanti, jo militārā un civilā medicīna, lai gan līdzīgas, realitātē ir krasi atšķirīgas pasaules.

Strautiņu mežos “pazīstamu seju” netrūka – starp rezervistu militārās apmācības kursa kursantiem sastapām arī LTV žurnālistu Uģi Jokstu.

“Viss sākās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pēc tam uz manis vadīto raidījumu “VIP” atnāca zemessargi, kuri mani veiksmīgi pārliecināja par dažām ar valsts aizsardzību saistītām lietām. Tas bija apstākļu kopums. Pēc šīm sarunām man radās jautājumi pašam sev, uz kuriem es vairs nevarēju atbildēt. Tāpēc sapratu, ka šīm bažām un šaubām ir jāpieliek punkts. Tā nu tagad esmu šeit,” viņš saka. Jautāts, kas šajās dienās jau apgūts un secināts, rezervists U. Joksts atzīst – jau pirmajās 72 stundās viņš paveicis to, ko nav darījis visā līdzšinējā dzīvē. “Tā ir zināma kārtība, zināma domu maiņa, dienaskārtības maiņa, jauna rutīna, un galu galā tā ir iespēja tiešā un pārnestā nozīmē iztaisnot mugurkaulu, savākties, kļūt disciplinētākam,” viņš skaidro. “Te jau ir ļoti motivēti cilvēki, jo galu galā paši ir pieteikušies. Dažādu vecumu, profesiju cilvēki ar dažādām dzīves pieredzēm, tāds kolorīts sastāvs, kas mācās sadzīvot un sadarboties vienota mērķa labā,” stāsta U. Joksts.

“Atsaldētie”

Rezervistu rindās netrūka arī dāmu. Antropoloģe, Latvijas Universitātes pasniedzēja Anna Griķe trīs nedēļas bija izbrīvējusi tieši šim nolūkam – rezervista apmācībām. “Tas ir kas tāds, ko es vienmēr esmu vēlējusies dzīvē izmēģināt, vienkārši bija jāsagaida īstais laiks, kad to visērtāk darīt saskaņā ar darba un ģimenes plāniem,” stāsta rezerviste, kuru šajā nodomā simtprocentīgi atbalstījusi ģimene. Anna darbojas arī biedrībā “Gribu palīdzēt bēgļiem” un ikdienā satiek daudz kara nestajā postā cietušo ukraiņu, līdz ar to viņas izvēle ir divtik motivēta. “Ukraiņi mums saka: vienmēr gatavojieties, esiet gatavi, jo nākotne nav paredzama,” stāsta A. Griķe.

Jau pirmā nedēļa rezervistu apmācībās viņai nesusi daudz informācijas un apgūtu prasmju. “Iegūts tik daudz zināšanu tik īsā laika posmā! Tas palīdzēs interpretēt dažādas aktualitātes, un tagad es varu no pilnīgi cita skatpunkta vērtēt visu, kas saistās ar militāro jomu. Tāpat tā ir jaunas vides, jaunu cilvēku iepazīšana, un tas ir nenovērtējami,” stāsta Anna. Rezerviste atzīst, ka izteiktas grūtības tajā, ko uzņēmusies, nav izjutusi. “Viss jau ir relatīvi jauns un līdz ar to sarežģīts, bet komanda stiprina, instruktori ir ļoti saprotoši, un man nav sajūtas, ka kāds kaut ko nevarētu paveikt,” vērtē rezerviste.

Karavīriem bez humora neiztikt. Mediķis Rafaels Ciekurs, kurš arī bija rezervistu rindās, nāca klajā ar raksta virsraksta cienīgu jociņu. “Vai atceraties pirmo filmu par rezervistiem, ko veidoja LTV1? Tā saucās “Iezīmētie”. Savukārt stāstu par mums, ziemas rezervistiem, var saukt – “Atsaldētie”,” viņš nosmejas un steidz prom kārtoties ierindā.

Rezervistu kursā ir 95 rezervisti:

80 ir vīrieši vecumā no 22 – 60 gadiem

15 sievietes vecumā no 20 – 54 gadiem

UZZIŅA

Rezervistu militārās pamatapmācības kursā rezervists iegūst militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču apmācība, kaujas šaušana, sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Savukārt kolektīvās apmācības līmenī – lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī.

Militārās apmācības laikā rezervisti tiks nodrošināti ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos – teltī, kā arī ar formas tērpu, nepieciešamo ekipējumu un inventāru. Rezervistiem par katru militāro mācību dienu izmaksās kompensāciju 41,75 eiro dienā. To izmaksās ar pārskaitījumu norādītajā bankas kontā mēneša laikā pēc apmācības kursa beigām. Rezervisti tiks nodrošināti ar ēdināšanu vai saņems karavīra uzturdevu, kas ir 14 eiro dienā.

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aicina pilsoņus līdz 29. aprīlim pieteikties kārtējam vasaras rezervistu militārās pamatapmācības kursam, kas šogad norisināsies no 5. līdz 26. jūlijam. Pieteikšanās ir atvērta vienotajā rekrutēšanas portālā klustikaravirs.lv.

Rezervistu militārās pamatapmācības kursam var pieteikties pilsoņi vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī (B1) un kuri nav pakļauti valsts aizsardzības dienestam.

+ 73