Izbraukumu teātra skates paredzētas, lai izglītības un kultūras nozaru pārstāvji varētu iepazīties ar “Latvijas skolas soma” piedāvājumiem. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā (AVĢ) pulcējās pedagogi ne tikai no Alūksnes novada, bet arī no citām izglītības iestādēm Vidzemē. Šo pasākumu organizē biedrība “ASSITEJ Latvijas Nacionālais centrs” sadarbībā ar Alūksnes Bērnu un jauniešu centru un Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldi. Pavisam varēja noskatīties sešas izrādes.
ASSITEJ valdes loceklis Jānis Znotiņš uzsvēra, ka šādas tikšanās ir ļoti vajadzīgas – lai satiktos, lai skolotāji varētu veikt izvēli, uz kurām izrādēm skolēniem doties. “ASSITEJ ir starptautiska bērnu un jauniešu apvienojoša organizācija. Mēs esam Latvijas Nacionālais centrs – apvienojam gan juridiskas, gan fiziskas personas, kas Latvijā veido profesionālu saturu bērniem un jauniešiem,” pastāstīja J. Znotiņš. Viņš ir arī “Istabas teātra” radošais direktors – klātesošie varēja noskatīties izrādi “Klusētājs”. Izrādes darbība norisinās trīs klašu telpās, stāsta varoņiem mainoties vietām un ik pa laikam sastopoties. Tā katra no skatītāju grupām redz to pašu un tomēr citu izrādi. Skatītājiem iespēja uzzināt, kāds ir katra iesaistītā jaunieša skatpunkts uz notikušo – kas viņiem lika tā rīkoties, ko viņi gribētu mainīt un kā viņi šodien sadzīvo ar pagātnē pieņemtajiem lēmumiem. Lomās: Emīls Krūmiņš, Jānis Znotiņš un alūksniete Sandija Dovgāne.
Neviltotu prieku tieši Alūksnes novada pedagogos radīja tikšanās ne tikai ar Sandiju Dovgāni, bet arī vēl divām AVĢ absolventēm – Antu Aizupi un Elīnu Hanzenu. Anta un Elīna, kopā ar Āri Matesoviču spēlēja izrādē “Viss, kas nav saskatāms”. “Ir liels prieks būt šeit, savā skolā un satikt savas mīļās skolotājas. Runājot par izrādi, mums ir arī metodiskie materiāli, ko nododam skolotājiem – kā runāt ar bērniem pirms un pēc izrādes, jo stāsts ir ļoti skarbs – par mobingu skolā,” klētesošos uzrunāja A. Aizupe. Ā. Matesovičs atzina, ka būtu ideāli, ja dzīvē viss atrisinātos tāpat kā izrādē. “Realitātē neesam naivi – nebūs jau tā, ka uzreiz pēc izrādes bērni beigs viens otru apvainot. Tas vienkārši ir sākums sarunai. Lielākais mobings ir no 2. līdz 5. klasei – par to gan bijām pārsteigti, jo šķita, ka tādas lietas notiek vēlāk. Esam sapratuši, ka mums ar šo izrādi izdodas noturēt skolēnu uzmanību – vietu skaits ir ierobežots – aptuveni 60 skolēni,” pastāstīja Ā. Matesovičs. Izrādes “Viss, kas nav saskatāms” pamatā ir zviedru rakstnieces Katarīnas fon Brēdovas grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Tas ir spēcīgs stāsts par draudzību un izstumtību, par noslēpumiem un uzdrošināšanos būt pašam, bet galvenokārt – par mobingu skolā. Izrāde paredzēta 5. līdz 8. klašu skolēniem.
Ja pedagogi izvēlēsies, tad 9. līdz 12. klašu skolēniem būs iespēja “Latvijas skolas somas” ietvaros noskatīties Ērika Vilsona monoizrādi “Mana Magadana”. Tas ir ne tikai autobiogrāfisks stāsts par piedzimšanu Kolimas reģiona centrā Magadanā un bērnību pēc atgriešanās no izsūtījuma, bet arī personisks skatījums uz latviešu tautas vēsturi. Izrādes mērķis ir pievērst jaunatnes un sabiedrības uzmanību Latvijas valsts veidošanās un attīstības procesam, uzrunājot auditoriju personiski, rosinot domāt par vēstures notikumiem, cēloņu likumsakarībām caur viena cilvēka dzīves stāstu un radīt interesi par savas dzimtas vēsturi.
“Zīmējumu teātris” piedāvāja skatītājiem ieslīgt pasaku valstībā. Uz skatuves – dzīvā mūzika, laikmetīgā deja, aktiermeistarība un zīmēšana. Izrādē “Septiņas pasakas par Ņukucīti” zīmēšanai ir vadošā loma, tā ir gleznotājai Andai Lācei, ko papildina laikmetīgās dejas fragmenti, solo Agnese Bordjukova un teicējs Varis Klausītājs, kurš pauž notikumus ar Ņukucīti. Izrādē izmantotas dzejnieka Aivara Neibarta pasakas. “Šī ir ļoti jauka un mīļa izrāde bērniem no 1. līdz 4. klasei. Kam gan nepatīk pasakas?” teica Varis Klausītājs.
“Cēsu mazais teātris” iepazīstināja ar izrādi “Ūdens ceļš” – tā paredzēta skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem. “Tas bērnu prieks pēc izrādes ir fantastisks! Izrādes valoda ir vienkārša un performatīva – stāsts tiek stāstīts gandrīz bez vārdiem, vien tik, cik akcentējot dabas parādības – mākonis, lietus, upe, jūra – vairākkārt tos atkārtojot,” pastāstīja I. Liepa. Izrādes stāsts – kā no sniega pikas izveidojas mākonis, no mākoņa līst lietus, veidojas peļķes, peļķes satek strautos, strauti satek upēs, upes dodas uz jūru. Savukārt šajā jūrā dzīvo zelta zivtiņas un medūzas.
Starp teātri bija arī dejas izrāde “Vērpete”. To vienlaicīgi var noskatīties līdz 120 skolēniem, jo izrāde notiek skolas aktu vai sporta zālē – galvenā tehniskā prasība no dejas kompānijas “Tuvumi” – lai no telpas būtu izņemti krēsli un citi šķēršļi. “Vērpete” ir stāvizrāde, skolēni telpā drīkst pārvietotis un izvēlēties no kāda skatupunkta pieredzēt šo izrādi. Tā ir mijiedarbība ar dejotājiem. Dejas izrādes “Vērpete” pamatā ir no tautas rotaļas “Zaglis” aizņemts kustību motīvs, kurā puišu pāris griežas, sadevies rokās. Izrādes autori no šīs vienas kustības ir izveidojuši horeogrāfiju, kuru raksturo precizitāte, ātrums, uzticība un augošs saviļņojums. Pievilkšanās un atgrūšanās spēki notur dejotājus savstarpējā pretstatu spriedzē – tā ir vienlaikus paļaušanās, rūpes vienam par otru un cīņa.
Tagad pedagogiem atliek izvēlēties, uz kuru no “Latvijas skolas soma” izrādēm doties!
