Foto: Ko stāsta piecas akmens skulptūras Alūksnē ?

Piecas 2001. gadā tēlniecības simpozijā veidotās akmens skulptūras, kas līdz šim atradās Alūksnes muižas parka teritorijā, nu ir pārvietotas. Lasītāji atminas, ka par skulptūru iederību muižas parkā diskusija uzsākta jau sen, un tagad, balstoties uz speciālistu viedokli, pieņemts gala lēmums. Šonedēļ skulptūras jau slienas Saules dārzā, un alūksnieši aicināti apmeklēt Saules dārzu un jauno skulptūru mājvietu novērtēt. Atgādināsim, ko katra no skulptūrām stāsta, un kam par godu tā veidota.

KOLUMBA OLA

Blakus celiņam, kas iet gar parka dienvidu daļu, sastopams apdrupis granīta postaments. Virs kura agrāk stāvējusi marmorā veidota “Kolumba ola” un četri mazāki stabiņi ar figūrām, kuras simbolizējušas četrus gadalaikus. Šie dekoratīvie veidojumi jau sen atpakaļ (muižas laikos) sasisti un nav saglabājies neviens zīmējums vai fotogrāfija kā tie izskatījušies.

2001. gadā, 3. akmens tēlniecības simpozija “Gadsimtu sasaukšanās” laikā, tika izgatavota un uzstādīta otrpus celiņam Viļņa Titāna versija par šo pieminekli. Tēlnieks savu “Kolumba olu” veidoja no apaļa, pulēta sarkanā granīta, kas novietota uz pelēkā granīta postamenta, kas novietots Z – D virzienā un uz tā simboliski attēloti četri gadalaiki.

DIĀNAS DZIMŠANA

Apmēram 90 m attālumā uz D no Aleksandra paviljona sastopams “Diānas laukums”, kurā atrodas akmens pamats medību dievietes Diānas tēlam, kas kādreiz bija veidots marmorā. Zīmējumi, fotogrāfijas vai attēli nav saglabājušies no šī laukuma, tāpēc 2001.gadā, 3. akmens tēlniecības simpozija “Gadsimtu sasaukšanās” laikā, tika izgatavota un uzstādīta Andra Vārpas skulptūra “Diānas dzimšana”.

Skulptūra izgatavota no pelēkā granīta medību loka formā, kura iekšpusē samanāms medību dievietes Diānas siluets. Autors loku virzījis uz tuvākā meža pusi, bet bultas iegravētas pamata postamentā.

KALNA EZERS

Pie parka dienvidu celiņa, pašā augstākajā parka daļā, 2001. gadā, 3. akmens tēlniecības simpozija “Gadsimtu sasaukšanās” laikā, tika izgatavota un uzstādīta Jura Švalbes skulptūra “Kalna ezers”. Nav nekādu liecību, ka šeit atradies kāds parka objekts. Autors savam darbam izvēlējies šo vietu, jo vairākos aprakstos teikts, ka strūklakas un apkārtējos dīķīšus barojis Kalna ezers.

ČIEKURS

Alūksnes muižas parkā, netālu no bijušajām muižas siltumnīcām, tagad bērnu rotaļu laukuma malā, bija novietota granīta skulptūra “Čiekurs”, ko 2001. gadā, 3. akmens tēlniecības simpozija „Gadsimtu sasaukšanās” laikā, izgatavoja tēlnieks, alūksnietis Ainārs Zelčs. “Čiekurs” veltīts muižas dārzniekam Pēterim Bukam, kas šeit strādājis laikā no 1800. – 1804. gadam un īsā laika periodā pārveidojis “franču regulārā stilā” veidoto parku par “angļu ainavu stila” parku.

E-OLA

Turpat pie O. Vācieša un Dārza ielu krustojuma atrodas granīta skulptūra „E-ola”, ko 2001. gadā, 3. akmens tēlniecības simpozija „Gadsimtu sasaukšanās” laikā, izgatavoja tēlnieks Igors Dobičins.

ZIEMEĻVĒJŠ

Pie O. Vācieša ielas, ceļā uz Pilssalu, atrodas granīta akmens veidojums “Ziemeļvējš”. To 2001. gadā, 3. akmens tēlniecības simpozija “Gadsimtu sasaukšanās” laikā, izgatavoja Sandis Kondrāts. Granīta stabi, stiprā Ziemeļu vēja ietekmē, kas pūš pār Alūksnes ezeru, noliekušies. Skulptūra “Ziemeļvējš” tika atstāts līdzšinējā vietā.

Avots: www.aluksnespils.lv