Zagtais laimi nenes

Kā saka, zog visu, ko var nozagt. Pagājušas tikai nieka trīs dienas pēc Vasarsvētkiem, kad notikusi zādzība, apzagts Alūksnē LMT centrs! Tas tikai liecina, cik maz mūsos ir mīlestības un prieka, bet tā vietā stājas paštaisnības, iedomības un naida sārņi. Nakts melnumā slepus ielīst centrā ir kā spļāviens pilsētai, novadam un arī Latvijai. Kādu labumu var gaidīt, ja zogam. Vai tiešām zagļiem nav palicis ne kripatiņas mīlestības, prieka, miers, pacietība, labestība, lēnprātība, uzticamība???

Zog arī laiku tiem, kuri strādā, nemaz nebrīnītos, ja nozagtu dvēseli, sauli, sapņus un dienu, kurā dzīvojam. Diemžēl, gluži tālu no patiesības tas nav. Ja alkohola reibumā notiek avārija, ja kāds neuzmanīgs smēķētājs nosvilina māju, ja vēl notiek ļaunprātīga dedzināšana, tad komentāri lieki.

Taču attiecībā uz zagšanu, nopietni jāpārdomā sava attieksme pret mantu, pret lietu vērtību. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā vienmēr būs nevienlīdzība. Nekad visiem nebūs vienādi daudz. Tas rada problēmas, jo diendienā nākas saskarties ar to, ka citiem ir vairāk nekā mums. Tomēr tas nenozīmē, ka ir atļauts zagt. „ Tev nebūs zagt’’- māca Dieva vārds. Tomēr tas ir ļoti grūti izpildāms, jo iekāre ņem virsroku.

Mūsdienu modernizētajā laikmetā zagšana ir kā sērga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ieva Pētersone

Ir taču labāk paņemt, nekā pašam ar savām iespējām redzēt, ko varam īstenot un darīt paši savā dzīvē. Bet ar zagtu paēdis nebūsi.

Arī manta cilvēku laimīgi nedara. Mēs varam nopirkt gandrīz visu, bet nevaram nopirkt draugus, mīlestību, laimi, lai cik daudz naudas arī būtu.

Nozagtais mūsu rīcībā ir tikai neilgu laiku. Jaunajā Derībā lasām, ka nenieka šajā pasaulē neesam ienesuši, tāpēc nenieka no tās nevaram iznest. Neko no materiālās pasaules nevaram paņemt līdzi. Tā ir nenovēršama traģēdija, par kuru jāpadomā vienlīdz visiem, arī zaglim. Bieži cilvēki saka, ka vienīgā iespēja, lai varētu tikt uz priekšu, ir būt negodīgam. Tomēr tas ir uz īsu laiku, nešķirojot līdzekļus, kāds grib tikt uz priekšu, tad jārēķinās, ka tādai labklājībai būs īss mūžs. Tiesa, uz īsu brīdi var padzīvot labi, bet arī tad nemitīgās bailēs, jo aiz muguras jau stāv nākamais, kurš arī saka, ka arī viņš gribētu labi dzīvot un sēdēt tavā vietā.

Te atklājas princips, ka zagtā manta laimi nenes. Vismaz ilgstošā perspektīvā ne. Dzīvi ilgtermiņā nosaka godīgums, godīgums iespēju robežās. Ja sākumā šķiet, ka paliksi pēdējais, tad var pienākt brīdis, kad vari kļūt pirmais’’.