Pirms pilsētas un arī kapusvētkiem nolēmu aiziet līdz ozoliem, kurus savā laikā stādījuši alūksnieši, arī novadnieki, daudzi viņu vidū vairs nav, bet stādītie koki vienmēr liks atcerēties. Gāju apsveicināties un klusībā pieminēju tos, kuru vairs nav. Tālāk mans ceļš veda pa nopļauto lauku garām dažādiem akmeņiem, tostarp arī gar Alūksnei 700! Visu to iemūžinājusi, arī Rīgas ielu, nogriezos pa Ziemeru ielu, drīzāk lauku ceļu ar patīkamu ēnu no apkārtējiem kokiem. Mans ceļš apstājās šoreiz pie liela laukakmens. Arī to iemūžināju, tāpat kā posmu Ziemeru ielā. Pils ielā vēl apstājos, lai papriecātos par košumu un karodziņiem ar pilsētas simbolu.
Bagāta Alūksne! Ar cilvēkiem, kokiem, akmeņiem un vārdos neizsakāmā dvēseles miera. Daudz laimes pilsētas svētkos!
Reklāma