Ieva Pētersone
Cilvēks kļūst labs tad, kad to, ko viņā ielikusi daba, līdzsvaro tas, ko viņā ielikusi audzināšana. (Konfūcijs)
Šie vārdi man lika pārdomāt, ka sākam savu pilsētu, tās apkārtni iekraut netīrumos. Varētu teikt, ka sirds vietā ienācis bezatbildības un ļaunuma gars. Savu tautiešu noniecināšana. Katru gadu kādiem ir jātīra citu piemētātais, bet īstie vainīgie turpina. Galu galā cilvēkam ir jāzina, uz kurieni viņš ies un no kurienes cēlies, kas viņam labs un kas ļauns. Iedomājas sevi gudru, un tomēr piemeklē likstas, nelaimes, kur atkal no malas jāskrien palīgā. Te es domāju arī nemitīgos kūlas dedzinātājus. Tas notiek mūsu datorizētajā laikā! Kad vajadzēja vakcinēties, tad gan meklēja internetā dažādus viedokļus. Vai tad tagad kāds liek dedzināt? Vai tiešām 21. gadsimtā valda tāda tumsonība, ka kādam jāmāca, ka nedrīkst piemēslot apkārtni, mežus, nedrīkst dedzināt kūlu. Uz kurieni mēs ejam? Tā jau ir, ka ļaunais ienāk tur, kur nav saimnieka tiešā un pārnestā nozīmē. Arī dzīvoklī, kurā ilgāku laiku neesam uzturējušies, uzkrājas putekļi.
Tagad tas novērojams pie bezsaimnieku mājām. Es atceros, cik sakopta apkārtne bija ap bijušo dispanseru, jo par to rūpējās darbinieki. Kas notiks, kad vēl slēgs paredzētās skolas? Tur taču arī augs netīrumu kaudzes. Jāpriecājas, ka beidzot tika novāktas tā saucamās Lujāna drupas. Tagad vismaz viens skaists stūris pilsētā veidojas, kur acis un sirdi pamielot. Alūksne ir skaista, un cilvēki strādā, lai to tādu padarītu. Tūristi brauc un vasarā daudz apmeklēs pilsētu. Tiesa, par ceļmalām runājot, daļa vainas jāuzņemas garām braucošajiem šoferiem, jo tie nerēķinās, kur viņu smēķa gals, skārdenes nokrīt. Bet tie ir caurbraucēji, taču ne viņi, ne kāds no malas nenes piepilsētas krūmos atkritumu maisus un citas drazas. Katram policists klāt nepiestāvēs, pie katras vietas video neuzliks, tas pat būtu pazemojoši. Mēs taču esam gudri cilvēki, ne no alu laikmeta nākuši, beidzot taču jānostājas uz savām kājām un jābeidz tēlot muļķus un gaidīt talkas, kad pēc tam atkal ar prieku varēs otra darbu nolikt kā kājslauķi. Katram pietiek savas mājas, sava pagalma, nevis vēl otra drazas tīrīt. Piekrītu komentētājiem, ka talkas ir bezjēdzīgas. Vienu gan varētu darīt. Tos, kuri “kūko” pie autoostas, kuri noķerti pie kūlas dedzināšanas vai dzērumā pie stūres, lai pastrādā pie tīrīšanas darbiem. Visbeidzot būsim labi saimnieki savā pilsētā un godāsim to, nevis pārvērtīsim par drazu kaudzi, mēs taču esam cilvēki un ar savu trulo rīcību nevienam neieriebsim, jo patiesībā kaitējam paši sev. Mīlēsim sevi un savus tuvākos.
Pārdomās dalījās Ieva Pētersone
Reklāma