Kopš obligātā valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas ik pa laikam izskan ideja par sieviešu iesaukšanu dienestā obligātā kārtā. To augusta sākumā rosināja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Vēlāk atbalstu sieviešu iesaukšanai VAD obligātā kārtā pauda arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) un ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”). Iedzīvotāju aptauja gan rāda, ka lielākā daļa sabiedrības – 73 % – nepiekrīt obligātajam dienestam sievietēm.
Deputāti nedomā reāli
Ar laikraksta redakciju sazinājās seniore no Apes, kura neatbalsta obligātā dienesta ieviešanu sievietēm. “Vai tas būtu pēdējais punkts Latvijas iznīcībai? Ja sievietes, jaunas meitenes, dosies dienēt, neveidosies ģimenes un nebūs bērnu. Jau tā dzimstība arvien samazinās, bet mirstība palielinās, un obligātā dienesta ieviešana situāciju pasliktinās vēl vairāk, nevis dos kādu labumu. Dienestā iesauks sievietes vecumā, kas ir aktīvākais laiks bērnu radīšanai,” saka seniore.
Diemžēl viņa ir vīlusies Latvijas valdībā – lēmumus pieņem neapdomīgi un neizanalizējot situāciju pilnībā. “Kas notiek sēdēs? Deputāti “spaida” telefonus un tik paceļ īkšķīšus. Vai zina un domā, par ko balso? Cits vēl pagūst sēžu laikā strādāt pamatdarbu. Tā nedrīkstētu būt. Tā nav pilnīga nodošanās deputāta darbam. Latvija grimst un grimst. Visa sākums bija cukurfabriku likvidēšana pirms piecpadsmit gadiem. Zemniekiem bija darbs, audzēja cukurbietes, pēc tam fabrikā ražoja cukuru. Valsts maksāja subsīdijas, lai cukurbiešu laukus likvidētu, fabrikas slēdza. Sanāk – lai likvidētu Latviju, valdība piemaksā. Tagad saka – valstij nav naudas. Bet kur nauda radīsies, ja visas fabrikas un rūpnīcas ir slēgtas. Latvijai nekā netrūka. Cilvēkiem bija darbs, un ražošana notika. To nolikvidēja. Kur tad radīsies nauda? Tikai no nodokļiem. Par to neviens nedomā, tikai katrs par sevi.”
Ir pret obligāto dienestu
Seniorei sāp sirds, ka zudusi Latvijas bagātība. “Latvija ar saviem ražojumiem bija zināma pasaules mērogā. Tagad vilciena vagonus ražo ārzemēs, izrādās, brāķi, cīnās, bet Latvijai pašai savulaik bija šāda ražotne. Tagad, protams, nav nekā. Grimstam, un ķeras pie pēdējā – iesauks sievietes obligātajā dienestā,” saka apeniete. Vaicājot, vai valstī vispār vajadzēja ieviest obligāto dienestu, seniore teic, ka nevajadzēja gan. Ja vēlas valstī palielināt dzimstību, jauniešiem puišiem jārada ģimenes, jāmācās, jāveido karjera. “Katram dzīvē kas iecerēts, bet, iesaucot dienestā, plānus tomēr izjauc,” saka seniore. Viņasprāt, vajadzēja palikt pie brīvprātīga dienesta.
Diemžēl viņai ir sajūta, ka Latvijā cilvēku viedokli neņem vērā. Spilgts piemērs tam esot teritoriālā reforma. “Mēs, apenieši, gribējām, lai pievieno Alūksnei. Vācām parakstus, diskutējām un paudām savu pārliecību. Rezultātā neviens mūsos neieklausījās un pievienoja Smiltenei, jo tā kāds pateica, un viss. Dzīvojam nomalē un tā arī jūtamies – atstumti,” saka seniore un atzīst – Latvija iet bojā. “Bijām bagāta valsts, varējām darīt un ražot, bet tagad tā nav un citi mums ir priekšā. Iznīcība vien,” saka viņa.
Reklāma