Ieva Pētersone
(Pārdomas pēc Aleksandra Grīna „Sarkanais Jātnieks izlasīšanas’’)
Alūksni šodien, 13.februārī, dienu pirms Valentīna dienas apciemojis Saules suns un radījis jaukas peļķes. Arī man tiek krietna porcija no Saules suņa atstātajām pēdām. Nopurinos un ļaunā neņemu jo tā ir pirmā bezdelīga. Patiesībā nūjoju un ceļabiedros ir uzticamais fotoaparāts. Manas domas fotografējot aizklīst tālā pagātnē, kad arī Alūksni skāra kara Sarkanā jātnieka darbības lauks, kad pretēji savai gribai ne tikai mūsu pusē, bet visā Latvija ierauta karos, kuri ir sveši tautas vēlmēm, taču sēj lielu postu un naidu uz paaudžu paaudzēm. Brauc mašīnas, bet es garā redzu jātnieku pūļus. Tad jau esmu pie Kanceles kalniņa un esmu pārcēlusies, un acu priekšā redzu 1702 gadu, kad labības mēneša trešajā svētdienā Gliks sprediķoja kā jau gadiem darīja to savā Alūksnes baznīcā, bet draudze netika līdz svētā vakarēdiena saņemšanai, kad no pilsētas sadzirdēja pakavu klaboņu un kara ziņnesis ziņoja- Krievi nāk! Glābieties ļautiņi arī pie durvīm kāds kliedza šo briesmīgo vēsti. Tā bija koka baznīca celta 1688 gadā un nodedzināta 1702. gadā un Gliks bija pēdējais mācītājs, kurš sprediķoja. Zem baznīcas atradusies kapliča, kurā apbedīti mācītāji, muižnieki. Diemžēl tā nav Ernsta Glika atdusas vieta. Stāvu un domāju, ka mums Alūksnei ir sava svētvieta- Kanceles kalniņā. Tāpat Glika stādītie Ozoli, bet īpaši gribas atzīmēt Kanceles Kalniņu, kur stāvēja koka baznīca un sprediķi pēdējo sprediķi noturēja Prāvests Ernests Gliks.
To dienu drausmīgos notikumus es salīdzinu ar šodienas karu Ukrainā, kad visu posta un nogalina, kas tikai gadās ceļā. Esmu jau pagājusi pa Pils ielu un vēlreiz atskatos uz Kanceles kalniņu un vairāk ar sirdi jūtu, ka Gliks māj ar roku kā svētīdams mūsu Alūksni. Mīlēsim to! Mīlēsim cits citu ne tikai Valentīna dienā. Bet tas jau būs cits stāsts.
Ir.Tas ir objekts Dārza iela 11,kuram var pieiet tikai veseli cilvēki .Piebraukt atļauts tika izredzētajiem,kaut brīvs stāv vesels laukums.Tas ka iedzīvotājiem pat no Cepurītes kājām jāvelkas ,tas ir sīkums.Tas nekas,ka slims ,vai vecs.Kļūs par tautas kalpiem,varēs piebraukt.Arī tas ,ka apkārtējās ielās ielu malās noliktās mašinas traucē satiksmi,tas ar netiek ņemts vērā.Es iesaku pamainīties vietām.Iedzīvotāji liek mašīnas, kur kungu stāvvieta,Tautas kalpi savas uz ielām.Savādāk tautas kalpi aizmirsuši,kas viņiem ir darba devējs.