Ieva Pētersone
Pārdomas
Ir pelēka 13. novembra diena, es izeju ielās vispirms pa Helēnas ielu, tad apli pa Pils ielu, iegriežos arī kādā no veikaliem. Ceļā redzēto arī veikalā iemūžināju.
Eju, sejā sitas kādas lietus lāses, bet mani tas netraucē, jo saprotu, ka saules deja beigusies, vēl pirms pāris dienām tā iekrāsoja apvārsni (foto), bet man tomēr gribas smaidīt jo svētku nedēļa taču – patriotu nedēļa un tad jau atkal Valstij svinēsim dzimšanas dienu. To var redzēt no izkārtajiem karogiem, kuri tur plīvo no Lāčplēša dienas. Tad es uzsmaidu tiem, kurus satieku ceļā, karogiem, pīlādžiem, kuri ar savām ogām rotā zemi, tā patiesi ir ļoti jauka rota no Dabas. Es priecājos par Alūksni, liela tā nav, bet sīksta un ticu, ka tā aizvien priecēs pašmāju ļaudis un ciemiņus. Alūksnietis tāpat kā jebkurš latvietis taču ir sīksts un ar savu Gaismu silda un sildīs arī ukraiņus . Eju un pateicībā noliecu galvu sētnieku priekšā un citiem labas gribas cilvēkiem par sakoptību. Tā ir sirds dāvana Pilsētai. Eju garām primārās aprūpes centram, logos deg gaisma un es esmu lepna par tiem, kuri tur strādā un dara mūsu dzīvi gaišāku. Mēs varam lepoties ar savu pilsētu, novadu, Latviju un ticu, ka savā gaismā mēs visi to uzplaucēsim vēl krāšņāku arī dienās, kad nebūs svētki. Ar mīlestību, iecietību, sapratni citam pret citu. Uzsmaidīsim!
Lai Dievs svētī Latviju katru no mums un savu žēlastību neliedz Ukrainai un vietās, kur plosās karš. Sargāsim savas vērtības!
Lai izdodas!
Ieva Pētersones teksts un foto
Reklāma