Ieva Pētersone
Caur ievu ziediem, Jāņu ugunī, caur rudens miglu, kupenām esam atnākuši līdz 2022. gada decembra pēdējām dienām. Stāvu un vaicāju, ko darīt tālāk? Jā, gads tuvojas izskaņai. Tas atkal būs aizsteidzies, skrienot, staigājot, iepērkoties, bet nekad nesastājoties un skaties vien aiz nelaimju kukuržņiem aizķeroties, bet gana piepildīts ar priekiem, arī savu reizi skumjām tūlīt viss tiks ierakstīts vēsturē.
Un sāksies atkal jauns gaidīšanas laiks un šajā gaidīšanā atkal būs kustība, jo citādi nemaz nevar būt, jo pastāv cerība, ka arī turpmāk dzīvē būs kustība uz priekšu- uz saulaināki dzīvi, laimīgāku nākotni, patiesāku mīlestību vienam pret otru.
Stāvu netālu no Glika ozoliem un jautāju, ko darīt tālāk? Jādzīvo, protams un jāmēģina otrā viest cerību, iedrošināt katrai jaunai dienai. Jo visi esam Dieva bērni un ar priecīgu sirdi pateiksimies par katru jaunu dienu.
Vēl ir 2022. gads. Patiesībā mēs varam lepoties ar savu Alūksni, novadu, kurā ir tik daudz skaista, laba. Mēs varam priecāties, ka nav kara, neciešam badu, nav plūdu nedz sniega vētru. Ko vajadzētu Jaunajā gadā? Man piemēram, pacietību, kuras reizēm pietrūkst. Gribētos, lai Alūksnē būtu kāda tualete vairāk, vismaz uz Pils ielas. Nerunātu par to, bet kārtējā pastaigā, priecājoties par tīrajām ietvēm, mani panāca, kāda sieviete, ne mūsu tautības, izmisīgi jautāja pēc tualetes, bet līdz autoostai vismaz vēl 300 metri ejami. Šajā brīdī gāja garām sunītis, skaists, kopts ar saimnieku, sunītis rātni piestājās pie koka un pačurāja. Sunītis savu izdarīja, bet kā līdz galam tika minētā svešiniece? Godīgi sakot, arī vīriešiem tādā ziņā vieglāk, pati redzu pa logu, ka kāds no viņiem aizstājas aiz koka un izdara savu vajadzību. Es nedusmojos, ko lai cilvēks dara? Tas nozīmē, ka trūkst labierīcību. Vēl ļoti sāp sirds par pamestajiem dzīvniekiem. Labi, ka ir „Astes un Ūsas’’’. Man pašai no turienes ir mīlīgs runcis un tomēr kaut būtu mazāk pamestu dzīvnieku. Protams, lai mazinātos vardarbība ģimenēs un nebrauktu alkohola reibumā. Mūsu pašu pilsētā ir fiksēti vairāki tādi gadījumi. Par to prieku vēl gribu piebilst, ka šogad pilsēta ir samērīgi izpušķota, bez liekas greznības, bet skaisti, ņemot vērā saspringto situāciju valstī. Ļoti ceru, ka nebūs lielu trokšņu Vecgada vakarā. Jaunais gads pienāks tāpat. Gribas, lai jaunajā gadā vairāk mācētu saskatīt pozitīvo un izmantot to kā ieroci pret visu slikto, kas notiek mūsu sabiedrībā. Jā, daudz kas atkarīgs no mums pašiem no mūsu pašu izraudzītajiem gaišākajiem prātiem- pa kādu ceļu vai taciņu tie mūs vedīs. Uz kurieni vedīs, kas būs tajā vēl nezināmajā gadā? Tomēr ir apjaušams, ka nākamais gads nesīs lielas pārmaiņas sabiedrībā. Novērtēsim to, kas mums pieder, bet nekurnēsim par to, kā mums nav. Tas, kas ir, to bieži nemākam ieraudzīt un pateikties. Nelamāsim valdību, neizdarīsim pāragrus spriedumus viņu rīcībai. Jo viņi tāpat ir dzīvi cilvēki.
Lai Jaunais ir svētīgs visiem, sevišķi medicīnas darbiniekiem, aprūpes darbiniekiem, skolotājiem, pastniekiem, žurnālistiem. Tiem, kas dzīvo bailēs un trūkst padoma, vientuļajiem, slimajiem, bāreņiem, Lai Dievs dod, ka vairāk būtu jaunu darbavietu Alūksnē un novadā. Protams, miers Ukrainā un visā pasaulē.
Aiziet dienas pa vienai vien un pirms vēl nav pārkāpts Vecgada slieksnis padomāsim kā un kur iet, lai Alūksnē, novadā, visā Latvijā būtu dzīvot labi.
Laimīgu Jauno 2023. gadu! Turamies!
Reklāma