Turpinās komentāri par kūkinu

Alūksnes novadā krietni izskanējis Veclaicenes kūkina vārds, kas prezentē aizsargājamo ainavu apvidu “Veclaicene” (Veclaicenes, Jaunlaicenes un Ziemera pagasti) īpašo un unikālo dabu. Kūkina – kā kūkas sauc malēnieši – receptes izcelsme meklējama šajā apvidū, taču pēc tās izcelšanas saulītē dalās domas – kur precīzi. Redakcija turpina saņemt komentārus.

Par kūkinu kariem ar interesi laikrakstā un portālā lasījusi un savu viedokli pauž arī alūksniete Vizma Supe. “Izlasīju par kūkinu kariem. Pazīstu publikācijās par kūkinu pieminēto ģimeni, jo bijām tuvi kaimiņi manās bērnu dienu mājās pie Ķauķu kalna. Mans viedoklis arī ir – kūkins piederīgs Jaunlaicenei, jo mājas “Popji” ir Jaunlaicenes pagastā, bet Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ir teritorija ar citu nozīmi, funkciju un liegumiem. No “Popjiem” Opekalns, kas piederīgs Jaunlaicenei, ar roku aizsniedzams, un Veclaicene kudī vēl aiz kalniem. Man pret Veclaiceni, kā tagad mēdz teikt – nekā personīga. Bet savu dzimto pusi pārzinu un ģeogrāfiski “Popji” no seniem un neatminamiem laikiem ir piederējuši Jaunlaicenes muižai un visus gadus no Ulmaņa, padomju un tagadējiem laikiem ir Jaunlaicenes pagastā. Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ir juridiska valsts izveidota institūcija ar saviem noteikumiem, un Jaunlaicenes puse, kā laikraksta publikācijā minēts, ir ietverta visos šajos liegumos, statusos utt. Tas ir kas cits. Ja jautātu veclaiceniešiem, ko par to domā viņi, pieļauju, ka atbilde arī būtu: “kūkins”- ar Jaunlaicenes vārdu,  Edītes un viņas māsu Lijas un Gitas (vēl ir arī brālis Juris, tikai citā Latvijas pusē) vecmāmuļu, jaunlaiceniešu gatavotais kārums. Ja nu nē, tad visiem zināms, ka malenieši ir tiepšas un,”kuo smejīs, tod tīptūs, kamert acs izspruogtu nuo pašu pīres, leidz tiktu pī sovas tīsas. Tuo, vot.” (kā smejies, tad tieptos, kamēr acis izsprāgtu no pašu pieres, līdz tiktu pie savas taisnības. Tā, lūk!”),” saka V. Supe. Viņa rosina kūkina autori Dainu Vītumu “izvest tautās” arī citas mūspusei raksturīgās receptes, ja tādas glabājas senču recepšu kladē, jo arī maltīšu tradīcijas ir ļoti interesanta vēsture.