Ieva Pētersone
Ir atkal Maijs un es šo rindu autore esmu sociālās aprūpes centrā „Pīlādži’’, lai satiktos ar tagadējo sociālo aprūpētāju Andrianu PREIMANI. Pirms gada Andriana spēra dzīvē nozīmīgu soli un drosmīgi pieteicās uz vakanto sociālās aprūpētājas darbu. Pirms tam Andriana strādāja šeit par aprūpētāju un bija jau iepazinusi kolektīvu un iemītniekus. Tomēr, ka pati atzina, tagad viņai ir atbildīgāks amats tas prasa nevien rūpīgu attieksmi pret darbu, bet attiecīgas zināšanas. Jau pirms gada topošā sociālā aprūpētāja apsolījās studēt un iegūt attiecīgās profesijas diplomu.
Andriana savu solījumu pilda. Tajā pašā gadā viņa iestājās Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžā, kur apgūst sociālā aprūpētāja profesiju ir pirmā kursa studente un 15. Jūnijā aizstāvēs pētniecisko darbu „Klientu dzīves kvalitāte sociālās aprūpes centros.’’ Pajautāju kā mācības apvieno ar darbu? Uz to optimistiski noskaņotā Andriana atbildēja, ka vienu nedēļu mācījusies, otra darbā, kad pārnākusi mājās, tad pildījusi mājas darbus.-Esmu priecīga, ka man laba ģimene, citādi būtu pagrūti tikt ar visu galā, teic viņa. Andriana iesaistās arī sociālās rehabilitācijas procesos, plāno pasākumus, tagad pirmais lielākais ir Vasarsvētki, tad Jāņu ielīgošana.
Mūsu sarunas dienā 27. Maijā viņa piedalījās Pareizticīgo dievkalpojumā jo pati piederīga pie šīs konfesijas. Ir atbildīga arī par citu konfesiju dievkalpojumu norisi.
Lietus ir pārstājis, un mēs izejam ārā, tur zem ziedošās vēl mazās ābelītes tapa arī foto. Tas reizē arī ir zināms simbols, ābele stiepsies garumā, ziedēs, nesīs augļus, priecēs darbiniekus, iemītniekus. Tāpat kā jaunā speciāliste. Lai veicas ziedus nest un augļus briedināt.
Patīkami bija vērot sakopto apkārtni, arī to iemūžināju. Pie Ziedoša cidoniju krūma tapa foto ar centra iemītnieci Lilitu.
Reklāma