Reiz dzīvoja divas māsas Steiga un Nesteiga. Abas bija dvīnes, taču nelaime bija tā, ka māsas nekad īsti kopā nebija. Lai kā viņas to vēlējās, tas nekādi nesanāca. Izgāja abas pastaigāties. Nesteiga lēni lika soļus, izbaudīja dabu, bet pietika tikai pienākt Steigai, kad pastaiga izjuka. Steigai nebija laika, visu laiku bija jāsteidzas un Nesteiga palikusi viena lēnām devās uz māju. Citā reizē abas norunāja pasēdēt kafejnīcā. Nesteiga mierīgi malkoja savu kafiju, bet Steigai atkal nebija laika, ar vienu steigu viņa kafijas garšu pat nejuzdama to izdzēra un aizsteidzās. Tā visu laiku. Viena māsa nesteidzās, otra steidzās. Reiz abas norunāja aiziet uz mežu sēņot. Aizgāja. Nesteiga katru atrasto sēni apskatījās, notīrīja, bet Steiga kaut kā pa roku galam lauza sēnes, meta grozā, citas bija tārpainas, viss juku jukām krita grozā. Viņai bija jāsteidzas.
– Laiks taču skrien, un to panākt var tikai viņa- mūžīgā Steiga ar tādu nesteidzīgu soli kāds ir Nesteigai nekas labs nevar sanākt, – tā domāja Steiga un atkal aizsteidzās savā lielajā steigā, jo vēl taču ir tik daudz darāmā. Tā visu laiku. Nesteiga visu darīja lēnām, akurāti, Steiga visu laiku steidzās, aiz viņas palika nenovākts galds, drupačām piebārstīta grīda arī pati viņa izskatījās nogurusi un nevīžīga. -Māsiņ, pagaidi taču, dari lēnām, tālāk tiksi!,- Nesteiga lūdzās. Taču Steiga to pat nedzirdēja un dusmīgi aizrādīja, ka atkal viņa tūļājās. Taču visam ir sākums un arī beigas. Steiga smagi saslima, lai kā viņa steidzās, atveseļošanās ieilga, jo steigā neizdzēra zāles vai arī to aizmirsa. Nesteiga atnāca ciemos, un pirmo reizi abas bez steigas izrunājās. Nesteigas pavadībā Steiga iemācījās gaidīt, akurāti izpildīja ārsta norādījumus, kārtīgi paēda un pati brīnījās, kāpēc viņa tik ļoti steigusies. Kad Steiga beidzot tika vesela, abas māsas roku rokā izgāja dārzā. Nebija vairs Steigas, nebija arī Nesteigas. Dārzā strādāja nosvērts cilvēks, darīja visu precīzi un paskatījies laikrādī, pasteidzās, lai līdz pusdienām nodomātais tiktu izdarīts. Steiga un Nesteiga abas māsas ir vajadzīgas, galvenais, lai abas dzīvotu harmonijā, tad arī darbi veiksies.
Reklāma