Alūksniešiem.lv redakcija
Darba grupas 2022. gada 16. februāra ziņojuma1 kvalitāte un darba ētikas standarti Izglītības pārvaldē nav uzlabojušies kopš 2018. gada, kad tika sagatavots iepriekšējais skolu tīkla ziņojums2. Netiek ievērota labā prakse pētniecības dokumentu sagatavošanā3, vērojama manipulācija datu vizualizācijās4. Labā prakse būtu pārskatāma Valsts kontroles revīzijās5. Darba kvalitāte un saturs rosina uzdot jautājumu: kādā mērā caurviju prasmes6 izmantotas sastādot šo ziņojumu. Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēde nozīmēta 18. februārī (4 par, 3 pret, 1 nebalso), domes sēdes balsojums paredzēts 24. februārī, kas mūsu ieskatā nav uzskatāma par savlaicīgi sniegtu informāciju par izglītības iestāžu darbības izmaiņu nepieciešamību un iecerētā rezultāta pamatojumu. Vienīgā vecāku informēšana par darba grupas ziņojumu un paredzētajām rīcībām ir bijusi publiski, bet ne sazinoties ar vecāku pārstāvjiem.
2021. gada 26. oktobrī izveidotās darba grupas sastāvā ir iekļautas 7 locekles un darba grupas vadītāja. 7 darba grupas locekļu vidū ir viena deputāte, sociālās, izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja vietniece un skolas direktore, izglītības pārvaldes vadītāja, trīs pilsētas izglītības iestāžu vadītājas, viena interešu izglītības iestādes vadītāja, viena pagastu skolas vadītāja. Salīdzinājumā darba grupas sastāvā 2018. gadā nav neviena izglītības iestāžu vadītāja. Sastāvā ir bijuši sociālās, izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja vietnieks, izglītības pārvaldes vadītāja, pašvaldības izpilddirektore, plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja, īpašumu nodaļas vadītājs, finanšu nodaļas vadītājs, jaunatnes lietu speciāliste. Abos šajos ziņojumos nav skaidroti darba grupas locekļu izvēles kritēriji. Ņemot vērā sociālo, ģeogrāfisko un izglītības pieejamības aspektu nozīmīgumu mācību kvalitātes sasniegšanā katram bērnam, šajā darba grupā, mūsuprāt, būtu jāietver pašvaldības darbinieki vai speciālisti no malas, kas spēj izvērtēt ne tikai izglītības un finanšu rādītājus, bet ar spēcīgām zināšanām sociālās vienlīdzības nodrošināšanā, spējām strādāt ar ģeotelpiskajiem datiem, kā arī adekvāti apstrādāt pašvaldības un valsts rīcībā esošos datus. Dokumentā norādīts, ka tai svarīga ir ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība, bet neviens no darba grupas locekļiem nav ar iegūtu izglītību vai ievērojamām zināšanām ilgtspējībā.
Darba grupas ziņojumā nav uzskaitītas darba grupas tikšanās ar vecākiem, skolotājiem, direktoriem, citām lobiju grupām. Šīs tikšanās nav protokolētas un nav izsekojams kādus ieteikumus un iespējamos uzlabojumus katra interešu grupa ir norādījusi. Tāpat nav izsekojams šo grupas locekļu ieguldījums ziņojuma sagatavošanā, tikšanos organizēšanā, pētnieciskajā darbā. Vērojot publiskos izteikumus no grupas locekles7: “Paldies par iedziļināšanos! Tev vienmēr ir bijis analītisks prāts un pašam sava nostāja. Tu esi arī nesis EGAVĢ vārdu valstī! Prieks par Tevi!!!”, nerodas pārliecība, ka darba grupas locekļi ir iepazinušies ar sagatavoto dokumentu pirms parakstīšanas un, iespējams, tā sagatavošanā faktiski nav piedalījušies.
Darba grupas mērķis ir nodrošināt demogrāfiskajai situācijai un jaunā mācību satura ieviešanas prasībām atbilstošu un kvalitatīvu izglītības funkciju pieejamību novadā. Izglītības kvalitāte tiek uztverta kā atrauta vienība pakalpojumu kopumā, kas pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem. Vairāki darba uzdevumi netiek sasniegti. Lai gan 1.1. punktā (2. lpp.) rakstīts, ka jāizveido situācijas apraksts par pirmsskolām, pamata, vidējās, profesionālās un interešu izglītības nodrošinošajām iestādēm, tomēr pilnīgākais situācijas apskats veikts tikai par pamata un vidējās izglītības iestādēm, turklāt nav skaidrots kā veiktajos aprēķinos ņemts vērā, ja izglītības iestāde veic ne tikai pamata vai vidējās izglītības nodrošināšanu. Vispār nav apskatīta profesionālās izglītības iestāde PIKC “Smiltenes tehnikums” Alsviķu teritoriālā struktūrvienība, kura īsteno izglītības programmas, kas dod iespēju ikvienam neatkarīgi no spējām, vecuma, veselības stāvokļa vai citām atšķirībām iegūt profesionālo pamatizglītību vai arodizglītību. Nav ietverta Latvijas Universitātes filiāle Alūksnē, kur iespējams apgūt koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas. Ņemot vērā, ka Latvijā mūžizglītībā iesaistījušos iedzīvotāju īpatsvars ir zems8, būtiski būtu apskatīt gan mūžizglītības nodrošināšanas iespējas novada iedzīvotājiem, gan pamata un vidējās izglītības iegūšanas iespējas arī vēlākos dzīves posmos.
Darba uzdevumos ietverts punkts par to, ka jāietver Ministru kabineta rīkojums Nr. 9929, kas pieņemts 2 mēnešus pēc darba grupas izveides. Mulsina darba uzdevuma nozīme: “Sagatavot priekšlikumus kvalitatīvas izglītības paaugstināšanai”. Ņemot vērā darba grupas vadītājas un domes publiskos izteikumus, pārsteidz, ka darba uzdevumos netiek aptverta obligātās izglītības pieejamība ģeogrāfiskā kontekstā, sagatavojot priekšlikumus transporta tīkla nodrošināšanai, sociālajā kontekstā, ģimeņu nevienlīdzības pētīšana. Būtiskāk samazinoties skolēnu skaitam vidusskolas posmā, netiek pētīti iemesli kādēļ ģimenes un bērni izvēlās vidējā un cita līmeņa izglītību neiegūt Alūksnes novadā.
Iepriekšējo skolu tīkla izvērtējumu un rīcību vērtējums Alūksnes novadā veikts vienas rindkopas garumā (4. lpp.), šeit netiek ietverta pilnīga informācija, nav uzskaitīti fakti laika griezumā, lai varētu izvērtēt dažādus aprēķinus posmā, kas ietverts šajā izvērtējumā. Nekādā mērā nav izvērtēta katras iepriekšējās skolas aizvēršanas ietekme uz izglītības kvalitāti, pieejamību un skolēnu skaita palielināšanos kādā citā skolā. Sagatavotajā ziņojumā vērojama nekonsekvence laika nogriežņos, papildus vērība nav bijusi uz pandēmijas laika ietekmi izglītības pieejamībā, kvalitātes nodrošināšanā, skolēnu psihoemocionālo veselību, izvērtējot iegūtos rādītājus par šiem gadiem.
Daudzos aprēķinos pēc būtības salīdzinātas vērtības, ko nav korekti salīdzināt: skolēnu skaita pilsētu un lauku teritoriju kontekstā (3. att., 4. lpp.) ņemts vērā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības posmu skolēni, lai gan kopš 2019. gada vidējo izglītību var iegūt tikai pilsētā, turklāt grafikā nav redzami gadi par ko informācija attiecas. Nav skaidrs kāpēc izglītojamo skaita aprēķinos vairumā izvēlēts 2010. gads, jo zināms, ka Alūksnes novads teritoriālās reformas veidā tika izveidots 2009. gadā, informācijas avotu izvēle nav skaidrota. Piemēram, kopējā skolēnu skaita (2. att., 4.lpp.) informācijas avots ir VIIS, bet sadalījumā pa teritorijas tipiem (3. att., 4. lpp.) informācijas avots ir Izglītības pārvalde. Šādi, apstrādājot un iegūstot datus, tiek radītas neloģiskas situācijas, kad skaitļi neatbilst summām. Kopējais izglītojamo skaits šobrīd vietām tiek minēts kā 1386 skolēni, bet citviet dokumentā 1412, 1369, 1374.
Datu apstrādes neprecizitātes vērojamas arī turpmāk dokumentā. Tekstā tiek aprakstīta cita situācija kā vērojams grafikos – kā piemērs pirmsskolu audzēkņu sadalījumā (5. att., 5. lpp.) – šeit grafikā attēlota situācija 2020./2021. mācību gada sākumā, tomēr tekstā minēts nākamais gads, šeit minēts, ka bērni vecumā līdz 2 gadiem ir 20 %, tomēr aprēķinot tie ir 6,2 %. Šādas kļūdas ir visā dokumentā un vairāk netiek uzskaitītas.
Aprakstot situāciju par interešu izglītību novadā (6. lpp.), uzsvars tiek likts uz Jaunannas Mūzikas un mākslas skolu, nav skaidrs, kādēļ tiek pieminēts, ka Mūzikas skolai un Alūksnes Bērnu un jauniešu centram (ABJC) ir nepieciešama telpu paplašināšana, ja šādas nepieciešamības pamatojuma analīze nav veikta šajā ziņojumā attiecībā uz interešu izglītības iestādēm.
Nav skaidrots vai nepiepildīto vietu skaita tehniskajā aprēķinā iegūtās vērtības atbilst faktiskajām situācijām katras skolas ēkās, šie aprēķini nav fiksēti attiecībā uz situāciju pamatizglītības posmam un vidējās izglītības posmam, ņemot vērā, ka ne visas pamatizglītības posma klases var izmantot vidusskolēni un otrādi. Nav skaidrs kādēļ jau ilgstoši ir tāda situācija, kad vairākas vienā administratīvi teritoriālā vienībā esošas izglītības iestādes strādā saspiežoties, bet cita iestāde var lepoties ar plašāko platību uz vienu izglītojamo. Analizējot situāciju par pirmsskolas izglītības iestādēm un to telpu noslogojumu faktiski tiek izcelta viena pirmsskolas izglītības iestāde, nav skaidrs cik brīvu vietu ir skolās, kur tiek nodrošināta pirmsskolas izglītības iegūšanas iespēja. Var redzēt, ka ir problēma ar bērnudārzu pieejamību pilsētā, tomēr nevar lasīt kādā veidā šī situācija ir tikusi risināta gadu laikā. Nav skaidrs, kurās skolās ir atvērtas pirmsskolas izglītības grupas un aizverot skolas tiktu izveidotas neērtības arī pirmsskolu audzēkņiem.
Izvērtējot deklarēto bērnu un jauniešu skaitu (9. att., 8. lpp.), izvērtētas tikai 2 vecuma grupas (0-6, 7-18), kaut Latvijā ir pieejami dati gan viengadīgās vecuma grupās, gan sīkākā teritoriālā griezumā un garākā laikrindā, šeit izmantotajos datos 2019. gada situācija 1. jūlijā, 2020. un 2021. gadā 1. janvārī, kā arī vēršam uzmanību, ka deklarēto personu skaits neatbilst faktiskajam un Latvijā jaunieši ir personas vecumā līdz 25 gadiem10. Turklāt izvēlētajos skaitļos ieskaitītas arī personas, kurām ir ne tikai deklarēta dzīvesvieta, bet arī norādīta, reģistrēta dzīvesvieta vai nav spēkā reģistrācija dzīvesvietā. Virspusēji aprakstīti procenti un skaits ar skolēniem, kuri mācās ārpus novada. Tāpat norādīts skaits skolēnu, kuri deklarēti Alūksnes novadā, bet ir izbraukuši uz ārzemēm, diemžēl jāatzīmē pašvaldības un sociālo dienestu neieinteresētība šo datu kvalitātes uzlabošanā. Izvēlēto datu neprecizitātes, liek apšaubīt arī veiktos īpatsvara aprēķinus, prognozes aprēķinu korektumu, jo nav norādīts kā šo prognožu dati ir aprēķināti. Ir aprakstīta situācija par skolēniem, kuri mācās tālmācībā, bet nav norādīts datu avots.
Trīs no četriem izdarītajiem secinājumiem (9. lpp.) neizriet no veiktās analīzes, bet būtībā ir jauni fakti. Viens no secinājumiem ir vispārīgs un nav balstīts veiktajā analīzē, drīzāk ir darba uzdevums.
Interešu izglītības pieejamība (10. lpp.) un piedāvājums izvērtēts tikai vienā mācību gadā, kas ir arī pandēmijas gads, turklāt nav skatīta ģeogrāfiskā griezumā. Nav skaidrots pēc kādiem kritērijiem tiek iedalītas programmas, kas slēpjas zem kategorijas cits. Nav skaidrots kādi ir iemesli tam, ka novada skolās audzēkņiem nav iespējams apmeklēt Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolu un kādas rīcības ir bijušas, lai interešu izglītību padarītu pieejamu visiem. Nav skaidrots kādēļ 47 % no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķdotācijas tiek novirzīts ABJC un kādas rīcības ir bijušas, lai šīs mērķdotācijas līdzekļi būtu vienlīdzīgi pieejami visa novada bērniem un jauniešiem. Nav skaidrots kādi apsvērumi ir pašvaldības rīcībā, kad 40 % tās finansējuma interešu izglītībai ir novirzīti vienas izglītības iestādes pulciņam, savukārt 48 % sportam, kad jau iepriekš ir fiksēts, ka ne visiem audzēkņiem ir iespējams apmeklēt sporta skolu. Nesaprotami ir attēli 12. lappusē no 14. līdz 16., jo šis iedalījums nesaskan ar iepriekšējā lapā esošo, nav skaidrs kopējo finanšu apjoms, ko sniedz mērķdotācijas no IZM un pašvaldības interešu izglītībai. Nav skaidrs kādā apmērā šī nauda sasniedz skolēnus un vai interešu izglītība ir faktiski pieejama jebkuram skolēnam. Nav skaidrs apjoms kādu līdzfinansējumu sniedz ģimenes, lai nodrošinātu interešu izglītību saviem bērniem. Vispārīgi tiek minēts, ka nepieciešams atbalsts nepiemērojot dalības maksu, tomēr nav skaidrs, kurās aktivitātes šis faktiski ir nepieciešams. Nav zināms cik ģimenes kvalificētos šādiem atvieglojumiem un 16. attēlam (12. lpp.) nav saistības ar šiem apgalvojumiem. Lasāms, ka interešu / profesionālā izglītība tiek finansēta arī no Kultūras ministrijas līdzekļiem, bet nav zināms to apjoms, kā arī nav zināms skolēnu skaits, ko šie līdzekļi sasniedz. Nav vērtēti interešu izglītības sasniegtie rezultāti. Nav veikta analīze par telpu piemērotību interešu izglītības iestādēm, savukārt, 10. lappusē tiek rakstīts, ka telpas nav piemērotas atsevišķām interešu izglītības iestādēm, kas ir pretrunā ar apgalvojumu, ka izglītības iestādes darbojas atbilstošās telpās (Alūksnes Mūzikas skola un ABJC).
Izdarītie secinājumi (14. lpp.) atkal nav faktiski sniegti no veiktās analīzes, ir veikti jauni aprēķini, kuru pamatojums nav iepriekš skaidrots, ņemot vērā, ka viens skolēns var apmeklēt dažādas interešu izglītības iestādes. Nav skaidrs kā ir radusies situācija, ka puse no skolēniem, kuri iegūst vidējo izglītību pilsētā, nav iesaistīti interešu izglītībā. Nav skaidrs vai šeit tiek ņemts vērā, ka skolēni iesaistās gan vietējo, gan nacionālo, gan starptautisko nevalstisko organizāciju, interešu grupu un kopienu darbībā, arī neesot biedru vai brīvprātīgo statusā.
Analizējot pedagogu nodrošinājumu veiktā analīze (14. lpp.) ir haotiska. Bažas rada tiesiskais pamatojums pedagogu personas datu apstrādē, cik personām šie dati personu līmenī ir bijuši pieejami un aizvien atrodas personīgajos vai darba datoros, e-pastos. Atsauces uz attēliem nesaskan ar saturu, nav iespējams izsekot līdzi veiktajiem apgalvojumiem. Nav skaidrota izglītības iestāžu un pašvaldības nozīme pedagogu piesaistē. Vispārīgie secinājumi par skolotāju novecošanos ir pastāvoši visā Latvijā. Nav izvērtēts pedagogu izglītības līmenis un kvalifikācija.
Vērtējot pirmsskolas izglītības kvalitāti novadā (17. lpp.) tā nav iedalīta pēc iepriekš analizētajiem kritērijiem: pirmsskolas izglītības iestādes un skolas, kurās darbojas pirmsskolas izglītības grupas. Šī kvalitāte nav izvērtēta arī katrai no iestādēm un izglītības programmām. Nav skaidrs, kā šī brīža situāciju tiek plānots uzlabot, lai pirmsskolas izglītība būtu pieejama no 1,5 gadiem, kas šeit ir fiksēts kā sasniedzamais mērķis. Nav zināms cik plašai sabiedrības grupai un kā ģeotelpiski ir pieejams šis izglītības pakalpojums. Nav citēts neviens pētījums, kas varētu skaidrot kaut vienu no veiktajiem apgalvojumiem, cēloņsakarībām. Manipulēšanas piemērs datu vizualizācijās (22. att., 18. lpp.), salīdzinājums:
Aplūkojot skolu akreditācijas (19. lpp.), redzams, ka izlaistas atsevišķas izglītības iestādes un nav skaidrs nolūks informācijas slēpšanai, ja gala kritērijos šī atbilstība ir vērtēta visām iestādēm, neskatot rezultātus atsevišķām izglītības programmām. Šī ir pirmā un šķietami vienīgā reize, kad paskaidrots vispārējs process izglītības sistēmā divu rindkopu garumā, šāda konsekvence būtu sagaidāma visa dokumenta garumā, pretējā gadījumā rodas sajūta, ka ticis vākts lappušu skaits. Nav sadalījums vērtējot izglītības programmas pamata un vidējās izglītības posmā, interešu izglītībā. Nav skaidrs, kurām interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādēm ir nepieciešama akreditācija. No darba grupu vizītēm nav skaidrs kāda ir faktiskā situācija, kuri aizrādījumi skolām jau tikuši novērsti un nebūtu jāņem vērā šobrīd, kādas jaunas situācijas un potenciālie riski ir radušies. Nav skaidra laika posma izvēles kritēriji izvērtējot mācību sasniegumus valsts līmeņa olimpiādēs (21. lpp.), nav iedalījuma pa izglītības posmiem. Vispārīgi tiek pieminētas naudas balvas skolēniem, tomēr nav skaidrs to apjoms, kritēriji, izlietotās naudas lietderība.
Ikdienas mācību darba vērtējuma (22. lpp.) kritēriji nav skaidri. Tie izvērtēti visām mācību programmām un skolām. Izvērtējot mācību sasniegumus izvēlēti trīs mācību gadi, kur divi no tiem ir Covid-19 pandēmijas ietekmēti. Zināms, ka pandēmija visus nav ietekmējusi vienādi un šāda vērtējumu analīze bez papildus veiktas pētniecības ir amorāla. Trīs gadu periodā vidējās atzīmes starpību 0,05 nosaukt par pieaugumu nav korekti. Mācību atzīmju vērtējumi šobrīd Latvijā ir subjektīvi un atkarīgi no skolas un skolotāja11. Izdarīts apgalvojums, ka apvienotās klases ietekmē skolēnu mācīšanu un mācīšanos, kā rezultātā nav vērojams zināšanu, prasmju pieaugums, tomēr šim apgalvojumam nav datos balstītu pierādījumu šī ziņojuma saturā. Nav skaidrs kādēļ aptuveni 100 skolēni neturpina vidējās izglītības ieguvi pēc 9. klases (28. lpp.). Nav veikta pilnīga valsts pārbaudes darbu rezultātu analīze. Nav skaidrs kādu salīdzinājumu domāts sasniegt attēlā bez numura 30. lappusē un 39. attēlā 31. lappusē. Izvēlētie laika periodi gandrīz katrā attēlā vai tabulā atšķirās. Šajā sadaļā arī izdarīti vispārīgi apgalvojumi, kas neizriet no veiktā pētījuma apjoma, kas turklāt speciāli izdalīti atsevišķās rindkopās. Iespējams šī sadaļa nav tikusi pabeigta un izdarītajiem apgalvojumiem nav piemeklēta attiecīga informācija, kas īsti nav veids kā veic analīzi. Iespējams, šādi tiek radīts ziņojuma lappušu apjoms.
Analizējot izglītības kvalitāti profesionālās ievirzes izglītības iestādes, izvēlētie laika periodi gandrīz katrā attēlā vai tabulā atšķiras, tie šajos sagatavotajos datu griezumos nav salīdzināmi starp iestādēm. Nav skaidrs akreditāciju atkārtotās analīzes iemesls un būtiskuma kritēriji. Nav skaidrs kāds statuss un vērtība kopējā sistēmā ir ABJC, ņemot vērā, ka tas saņem 47 % no IZM mērķdotācijām novadā.
Lielāko ziņojuma daļu aizņem izglītības nozares finansiālo aspektu izvērtējums. Ņemot vērā izlietoto finansējumu izglītības nozarē (35. lpp.), netiek atšifrētas pozīcijas, kuras rada patieso tēriņu pieaugumu. Saviem aprēķiniem nevarējām izmantot izmaksas uz vienu izglītojamo, jo publiski nav pieejami dati par ēdināšanas pakalpojumu izmaksām atsevišķās iestādēs, kā arī nav zināms skolēnu skaits pa vecuma posmiem izglītības iestādēs. Izmantojot pašvaldības saistošos noteikumus12 par pašvaldības budžeta plānu attiecīgajos gados un veicot aprēķinus, lai redzētu, kur radies izglītības īpatsvara pieaugums budžetā, redzam, ka laika posmā no 2019. gada lielākais pieaugums ir profesionālās ievirzes izglītībai, kas 2022. gada plānā sastāda 26,84 % un pieaugums ir 560,54 % (22,05 procentpunkti). Šajā pozīcijā 23,64 % sastāda “Izglītības un sporta centra izveide”13. Otrs ievērojamais pieaugums ir ES projektu īstenošanas sadaļā zem pamatizglītības, vidējās izglītības valdības funkciju koda – 360,85 % (8,44 % procentpunkts). Šī pozīcija 2022. gada budžetā sastāda 11,34 % un no tās lielāko daļu jeb 10,65 % no gada budžeta sastāda “ESF projekts “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” (Ernsta Glika Alūsknes Valsts ģimnāzija)”. Vēl pieaugums vērojams pamatizglītības, vidējās izglītības pozīcijā, neieskaitot ES projektu īstenošanu, gada budžetā tas sastāda 9,98 % (0,52 procentpunktu samazinājums), 2020. un 2021. gada budžetos ap 11 %. Šeit lielākais budžeta īpatsvars ir pilsētas skolām, kas skaidrojams ar lielāku skolēnu skaitu: Alūksnes pilsētas sākumskola, Alūksnes novada vidusskola, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, bet lielākais pieaugums 0,42 procentpunktu apmērā, sastādot 0,42 % 2022. gada budžeta ir jauna pozīcija “Pašvaldības investīciju projekti”, kas ir aptuveni vienas skolas gada budžeta vērtībā. Viena skolēna izmaksu aprēķinos netiek ņemtas vērā tā patiesās izmaksas ēku uzturēšanā, ēdināšanā, atalgojumam personālam, piemēram, atsevišķām izglītības iestādēm ieskaitot un citām neieskaitot pirmsskolas izglītības budžetu un izglītojamos, papildus projektu ieguldījumus un citām iestādēm – pirmšķietami ieskaitot. No ziņojumā minētā pieauguma, patiesībā vērojams, ka pieaugums nav ne uz obligātās pamatizglītības rēķina, bet vidējās izglītības posma ēku uzturēšanas un uzlabošanas un sporta centra būvēšanas rēķina, kas ir privilēģija. Nav pārliecība, ka šādu aprēķinu veikšana, kāda bijusi šajā ziņojumā, ir ētiska un vienlīdzību veicinoša.
Visa augstāk minētā rezultātā, apšaubām, ka šīs darba grupas ziņojums ir kvalitatīvs un uz šī pamata varētu izdarīt spriedumus kāda reorganizācija būtu nepieciešama Alūksnes novada skolu tīklā. Šī ziņojuma datu un analīzes kvalitāte ir ļoti zema14. Ņemot vērā, ka ne visi skolu skolotāji ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedri, konsultācijas būtu jāveic ne tikai ar vienu organizāciju. Pašvaldība publiski apgalvo, ka tās sasniedzamie mērķi ir:
- Laimīgs, gudrs skolēns,
- Mācības neapvienotās klasēs,
- Moderni mācību līdzekļi,
- Atbilstoši iekārtota skolas vide un klašu telpas,
- Kreatīva mācību vide,
- Visiem pieejama profesionālā un interešu izglītība,
- Drošs un ērts transports skolēniem uz skolu un mājām,
- Digitālās tehnoloģijas,
- Motivēts un labi apmaksāts pedagogs, saimnieciskais un atbalsta personāls,
- Mūsdienīgi sanitārie apstākļi,
- Uzlabota ēdināšanas kvalitāte,
- Jauna, mūsdienīga sporta infrastruktūra,
- Drošība, disciplīna,
tomēr šī darba ziņojumā nav nodrošināta informācija kā šo mērķi ir plānots sasniegt, turklāt plānotās rīcības balstītas kļūdaini veiktos aprēķinos, nepilnīgi izmantotā informācijā. Mūs uztrauc, ka attālumi līdz nākošajām skolām pēc skolu slēgšanas tiek mērogoti no esošās skolas, ne tālāko ceļu mērojošā skolēna, atskaites punkts visiem nav viens un tiek palielināta nevienlīdzība uz lauku teritoriju bērnu rēķina. Atskaites kritēriji no Ministru kabineta rīkojuma Nr. 992 netiek ņemti konsekventi, bet subjektīvi koriģējot ar vidējām vērtībām vai optimālo uztverot par maksimālo. Kritēriju atbilstība/neatbilstība, ne visos gadījumos ir korekta vai precīza un nav skaidrs kā izvirzītie kritēriji sasniedz sākotnēji izvirzīto darba grupas izveides mērķi, tie ir pretrunā ar izvirzīto kvalitatīvas izglītības ietvaru, netiek ņemti vērā ģeogrāfiskie, socioekonomiskie kritēriji pamatizglītības posmā, kas līdz ar mācību kvalitāti ir svarīgi mācību rezultātu sasniegšanā15. Darba grupas ziņojuma nosaukumā ietvertā izglītības pieejamība vispār nav vērtēta.
Nav skaidrs kā izvēlētas skolas, kuras slēgt vai reorganizēt, ja zināms, ka potenciālo skolēnu skaits novadā tuvākajos gados ir stabils. Ziņojumam trūkst struktūras un konsekvences. Lai uzlabotu izglītības kvalitāti arī tās izvērtējumam ir jābūt kvalitatīvam. Rodas sajūta, ka vecāki, sagatavojot šo atbildi, ir ieguldījuši vairāk laika un resursu, nekā darba grupa izvērtējot situāciju visā novadā. Nevajadzīga spriedze pandēmijas vidū radīta arī bērniem, jo arī viņi gatavojoties noslēguma un diagnosticējošajiem darbiem saka: ”Visi jau saka, ka tas lai saprastu – cik bērns ir apguvis, bet es tak saprotu, ka skolas arī pēc tam savā starpā vērtē.” Diemžēl šis skolu vērtējums nav godīgs un grūti skaidrojams. Skolēniem, vecākiem un skolotājiem nav sagatavotas ceļa kartes ar kādiem papildus izdevumiem ģimenēm jārēķinās, cik ilgi ceļā būtu jāpavada līdz skolai, vai būs iespējams apmeklēt interešu izglītības programmas jau esošajā apmērā un par cik palielināsies to nodrošināšanas izmaksas. Nav veikts finansiālā aspekta aprēķins par izmaksu pieaugumu vai samazinājumu, pielāgojoties paredzētajām skolu tīkla izmaiņām. Ir publiski solījumi, ka kaut kas būs, bet šiem aprēķiniem būtu jābūt jau gataviem un publiski pieejamiem, ņemot vērā izvēles kritērijus par kādas izglītības iestādes atstāšanu, reorganizēšanu vai slēgšanu.
Mēs saprotam, ka darba grupas locekļi un izglītības pārvaldes darbinieki ir darījuši savu labāko, bet neuzskatām par iespējamu, ka, izmantojot šo darba grupas ziņojumu, šobrīd varētu izlemt par bērnu nākotni un Alūksnes novada skolu tīklu. Par komunikācijas neesamību, lēmumu neskaidrību un skolu tīkla izvērtēšanas kopējo kvalitāti liecina arī 2 stundu laikā savāktie 1000 paraksti sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv16.
Neapšaubām skolu tīkla attīstības nepieciešamību un vajadzību pielāgoties faktiskajai situācijai. Aicinām izveidot jaunu un neatkarīgu darba grupu, veikt kvalitatīvu, visaptverošu ziņojumu par skolu tīklu Alūksnes novadā, neizraujot atsevišķas izglītības līmeņu un budžeta sadaļas, ar konkrētiem piedāvājumiem, kas tiek plānots un kas būs nodrošināts katram izglītotājam, izglītojamajam, vecākiem un sabiedrībai. Aicinām ziņojumā veikt precīzu un korektu datu atlasi, apstrādi un analīzi, sarunāties ar sabiedrību, skolām, citām pašvaldības un valsts institūcijām, lai skolu tīkls būtu iekļaujošs un vienlīdzīgs!
Strautiņu pamatskolas vecāku vārdā
Iveta Bukovska,
Strautiņu pamatskolas skolas padomes priekšēdētāja
1 https://aluksne.lv/wp-content/uploads/2022/02/zinojums.pdf
2 https://aluksne.lv/wp-content/uploads/2018/11/zi%C5%86ojums.pdf
3 https://www.ppmf.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/ppmf/Studijas/Prasibas_nosleg-dabiem/Prasibas-nosleg-darbu-izstradei-aizstav-LU_nr38_groz-26-02-2015.pdf
4 https://www.datuskola.lv/index.php/2019/08/27/manipulacija-datu-vizualizacija/
5 https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas
6 https://www.skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/caurviju-prasmes
7 https://www.facebook.com/viesturs.levada/posts/6920496298020375
8 https://lvportals.lv/norises/314133-pieauguso-izglitiba-parmainas-norisinas-bet-leni-2020
9 https://likumi.lv/ta/id/328677-par-konceptualo-zinojumu-par-priekslikumiem-pedagogu-darba-samaksas-finansesanas-modela-pilnveidei
10 https://likumi.lv/ta/id/175920-jaunatnes-likums
11 https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/skolas-direktors-vienota-vertesanas-sistema-ir-neiespejama-subjektiva-vertesanas-dala-paliks.a440463/
12 https://aluksne.lv/index.php/pasvaldiba/dokumenti/saistosie-noteikumi/
13 šeit un turpmāk oriģinālais sadaļas nosaukums pašvaldības saistošajos noteikumos
14 https://aluksne.lv/index.php/2022/02/10/lemums-par-izglitibas-iestazu-tiklu-bus-datos-un-analize-balstits/
15 https://doi.org/10.1177/14749041211022202
16 https://manabalss.lv/skolu-tikla-saglabasana-aluksnes-novada/
Ļoti korekti un pareizi. Labs darbs paveikts!