Ieva Pētersone
Pirmais pavasara mēnesis sevi pieteicis. Ēnas kļuvušas zilganākas, bērzi brūnganāki. Naktis gan vēl auj sudraba zābakus un kupenas arī netaisās sarukt. Taču saule spīd pavisam citādi, to nevar salīdzināt ar janvāra skopajiem stariem. Šī jau dāsni lej gaismu pār zemi un atmodina arī cilvēku.
Būsim jau ievērojuši, ka katram gadalaikam piemīt sava smarža, starojums. Taču pavasaris ir kaut kas īpašs. Tas nāk ar jaunām domām, satraukumu, dvēseles nemieru. Sākas zemes atmoda. Cilvēka domās ienāk gaišums. Paātrinās vielmaiņa, asinis virmo, uzplaukst mīlestība. Tieši pavasarī jāsāk lieli darbi, tad pazudīs depresija un tās kaites, kuras nomocīja ziemā.
Pavasarim vienalga, kāds mums noskaņojums. Par spīti pandēmijai, dažādiem ierobežojumiem, cenu kāpumam, karu Ukrainā, bažām vai pietiks naudas zemes apstrādei, sēklu iegādei, pavasaris pēc dabā noteiktās kārtības atnāks. Tomēr pasīviem labāk nepalikt, domāsim par nākotni, pirmo vagu tīrumā, sapurināsimies paši. Metīsim ārā veco, nederīgo, no savām domām- iztīrīsim māju. Drīz jau varēs no baudīt sulas no kāda piesaulē auguša bērza. Kādi baudīs kļavu sulas un priecāsies par pavasari.
Arī putni atgriezīsies no tālajām zemēm. Mēs viņus varam iepriecināt ar jaunu būrīti. Vēl gan ir tikai marts, bet cik nu ilgi, un strauti čalos. Drīz vien ziedēs snieg pulkstenīši. Pavasara saule modina uz darbu siltumnīcā, ārā.
Marts. Tā senākie no saukumi ir sērsnu, baložu, gavēņu mēnesis. Jaunākais nosaukums- pavasara mēnesis.
Sakāmvārds par Martu: „ Ko marts negrib, to aprīlis izdara’’. Ir arī laika un ražas prognozējumi. Lai gads būtu auglīgs, vajadzīgs sauss marts, mitrs aprīlis un pavēss maijs. Kaķis, kas martā saulītē sildās, aprīlī līdīs uz krāsns; arkls, kas martā iecelts tīrumā, aprīlī no tā būs jāizceļ. Cik martā miglainu dienu, tik vasarā lietus dienu. Marta pērkoni sola ogu bagātību.
Mosties, mosties, dienvidu saule, ābeles tevi piekalnē sauc!
Reklāma