Ne viss ir salds, ko acis redz

,,Kāpēc jūs glabājat vecas biļetes?’’ Tā vēl nesen man jautāja šoferis, kad iekāpusi autobusā parādīju ne to biļeti. Paliku atbildi parādā, taču viela pārdomām radās. Kāpēc cilvēkiem patīk „apaugt’’ ar dažādām nevajadzīgām lietām?

Vai tā būtu nevērība, negribēšana, aizmāršība, taupība vai tukšuma aizpildīšana?

Reiz kādā sarunā paziņa pažēlojās, ka visa bēniņu telpa esot piekrauta ar tukšām pudelēm un citām nevajadzīgām lietām? Sākumā domājuši, ka noderēs. Vēlāk nav gribējies mest ārā, tad viss palicis pieradumā dēļ, jo mājā vietas pietiek. Tagad neesot, kur likt, taču tīrīt arī neesot laika.

Tā „apaugam’’ ar domām, kuras rada nemieru, zog vietu tām labajām, tīrajām. No pieredzes atceros, ka pirms pārcelšanās uz citu vietu nervozēju par to, ka vajadzēs krietni papūlēties, lai piespiestu sevi sadedzināt, izmest atkritumos saimniecībā nederīgas lietas. Tas radīja stresu un laupīja prieku par izredzēm dzīvot citur. Neviļus iedomājos, cik labi, ka nedzīvoju tādā vietā, kur ir plūdi. Vai arī laikā, kad karš plosījās, kad izveda cilvēkus. Tad tiešām vajadzēja izlemt, ko ņemt, ko atstāt. Kāds ir tas vērtību mērs? „Kur ir tava manta, tur ir tava sirds,’’, saka Dieva vārds. No otras puses- tā nav nekāda manta. Latviski sakot, atkritumi, drazas, kuras būtu metamas konteinerā. Diemžēl par tādu konteineru pārvēršam savu māju, maku, beigās arī dvēseli. Jā, arī dvēseli. Ar domām, kuras ne lūgtas, ne aicinātas atnāk ciemos. Ar informācijas plūsmu, kura kā palu straume appludina cilvēka prātu. Varbūt, ka vajadzēs. Taču īstajā brīdī nākas ilgi rakņāties pēc padoma. Ja atrodas- labi, ja ne- paliek nožēla. Tukšuma sajūta, kura jāpiepilda. Sākas atkal viss no gala.

,,Apaugt’’ var ātri. Taisni jābrīnās, kur viss rodas. Visa diena pagāja, kamēr veicu ģenerāltīrīšanu dzīvoklī. Nekā sevišķa, tomēr liekā bija gana. No tā vajadzēja atbrīvoties, lai netraucētu. Kad darbs bija galā arī domās ienāca cits svaigums. Parastā dienā mani pārņēma svētku noskaņojums. Sirds atvērās labestībai. Izjutu savu niecību Dieva priekšā, reizē arī piesārņotību sevī.

Nav jāgaida svētki. Māju var iztīrīt jebkurā laikā, lēnām. Izmeklēt savu sirdsapziņu, un attīrīt dvēseli. Ielaist tur gaismu, mīlestību, baltu dienu. Lai nevajadzētu dzirdēt jautājumu, kāpēc krāj vecas lietas, kuras traucē pašam un vēlāk cietiem?