Pacietības mērs ir pilns – tā saka Alūksnes dārzu kooperatīva “Sīļi” dārza mājiņu īpašnieki, kuri vairs nespēj izturēt ceļa putekļus, ko rada automašīnas. Laikraksta redakcijā vērsās Iveta Tuča, kura vaicā, kādēļ šogad ceļš “Sīļu” rajonā ir putekļains. Ilgstošo neapmierinātību saasināja 16. jūlijā veiktie greiderēšanas darbi, pēc kuriem vairākas dienas nesekoja tālāki grants ceļa apstrādes darbi, un brīvdienas nācās pavadīt putekļu mākoņos. “Lai arī mašīnas brauc ar nelielu ātrumu, putekļu pēc greiderēšanas vienalga bija ļoti daudz. Četras dienas pēc greiderēšanas atbrauca traktors, taču pretputekļu materiālu grants ceļu segumam jeb sāli izkaisīja tikai līdz vārtiem, kur ir pietura, bet tālāk gar dārza mājām nebrauca. Visi bijām šokā, jo tas situāciju neuzlaboja. Ceļu atstāja neapstrādātu, un ikreiz, kā brauc mašīna, ceļas putekļi četru metru augstumā. Šādā situācijā mūs atstāja tieši brīvdienās. Visu vasaru ciešam putekļus. Vai putekļu elpošana nav bīstama veselībai? Pieļauju, ka ir. Jālaista ūdens uz ceļa, ko darām par savu naudu, vai tas ir normāli?” teic I. Tuča.
Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis apstiprina, ka tiešām ceļš ar pretputes materiālu nokaisīts tikai līdz pieturai, jo beidzies materiāls. Līdzko materiāls saņemts, tas izdarīts. “Visus gadus šo ceļu apstrādātājām un plānojām arī šogad, bet materiāla pietrūka ne mūsu vainas dēļ. Visā valstī bija problēma ar pretputes materiālu jau kopš vasaras sākuma. Tā nav mūsu neizdarība, bet darbi aizkavējās no mums neatkarīgu iemeslu dēļ,” skaidro A. Dukulis. Pret putekļiem neesot apstrādāti arī ceļi pagastos. “Diemžēl, dzīvojot grants ceļu tuvumā, ir jārēķinās, ka putekļi būs. Jautājums ir arī par to, vai autovadītāji ievēro ātruma ierobežojumus, redz izvietotās zīmes. Uz zīmēm skatās maz. Ir atšķirība, vai brauc ar 30 vai 60 kilometriem stundā. Vai, braucot pa valsts nozīmes grants ceļiem, ievērojam noteikto ātrumu? Tie nav 90 kilometri stundā,” saka A. Dukulis.
Reklāma