Ieva Pētersone
Ir dzīvē tādas dienas, kad gribas atstāt ierasto vidi, lietu kārtību, atveldzēt sirdi un
domas citā vidē. Tā bija arī man, kad 2.augustā iesēdos autobusā un aizbraucu uz
Balviem ne jau iepirkties, bet, kā jau minēju, devos tādā kā sirds svētceļojumā uz sen
kapos dusošās mammas dzimto pusi, kur nebiju bijusi vairākus gadus. Staigājot pa
baznīcu dārziem un iegriežoties arī baznīcā es no jauna noslēdzu līgumu par saullēktu
un sapratu, ka man vēl dotas dienas un gaišums ap tām, lūdzu Dievam piedošanu par
to, ka neuzticos Viņam. Sapratu, ka nekad es nebūšu pilnība, bet varu pēc tādas
sniegties, ja sirdī man ienāks Golgāta un sevi aprakšu tur. Ar izlīdzināšanos ar sevi
Dieva priekšā varēju ar klusu prieku apstaigāt pilsētu un tā radās arī šī Mirkļu rotaļa.
- Šodien: 17.11.2024
- Sveiki! Pieslēgties
Reklāma