Vēl vasara stāv uz Septembra sliekšņa.
Aiz loga āboli krīt.
Rudens, rudens, vārpas vēl liec
Un laukā kartupeļi briest.
Rudeni, rudeni, tu vēl tuvāk man nāc
Vasara paliek kā viešņa.
Tikai neraudi, neraudi vasara.
Mēs vēl tiksimies citu gadu.
Tagad rudens ar dienām brien tuvāk
Bet tu jau paliec sirdī aizvien!
