Alūksniešiem.lv redakcija
Šos mazos uzdevumus mūsu skolotāji veic ik dienu, nedomājot ne par garīgo, ne fizisko veselību. Bet, jāatceras, ka pasaulē nav neviena cita darba, kurā cilvēks “sadeg” tik ātri, kā skolotāja darbā. Mēs esam vecā kaluma skolotāji un zinām, ko tas nozīmē. Tieši tāpēc, aizstāvot šobrīd tos, kuri, iespējams, zaudēs darbu, vai būs spiesti pielāgoties citiem apstākļiem, apelējam pie mūsu novada deputātu sirdsapziņas un lūdzam domāt par likvidējamo skolu pedagogu un viņu audzēkņu likteņiem.Visi zinām, ka mūsu novadā skolas tika dibinātas pirms vairāk nekā 300 gadiem un tās bija skolas tieši zemnieku bērniem, un tās bija pirmās skolas mūsu valstī, kurās bērniem mācības notika latviešu valodā. Neaizmirsīsim to. Šajos gadsimtos ir mainījušās daudzas varas un valdības, bet skolas šeit pastāvēja vienmēr.Pagājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs mēs visi, kopā ar vietējiem uzņēmējiem, lauksaimniecības kolektīviem organizējām un uzcēlām skolas Māriņkalnā, Mālupē un Jaunannā, bērnudārzus Alūksnē, veicām kapitālos remontus, pilnveidojām mācību materiālo bāzi. Galvenie strādnieki šajā procesā kopā ar celtniekiem bija paši skolotāji, skolu vadītāji, bērnu vecāki. Visās skolās tika iekārtoti mācību priekšmetu kabineti, daudzi tika atzīti par labākajiem visas valsts mērogā, īpaši no Alūksnes 1. vidusskolas, kā arī no vairākām lauku skolām. Skolotāji no visām rajona skolām dalījās sava darba pieredzē, ieviesa jaunākās metodiskās atziņas un rezultāti neizpalika. Skolēni zināšanas un praktiskās iemaņas papildināja dažādos pulciņos un sabiedriski derīgā darbā gan skolā, gan ārpus tās. Darbojās mācību – ražošanas kombināts, kurā vidusskolas audzēkņi apguva iemaņas jaunāko pārdevēju, bērnudārzu audzinātāju, šuvēju darbā, arī sakaru tehnoloģiju jomā, auto vadīšanā, žurnālistikā un sabiedriskajā ēdināšanā. Rezultātā Alūksnes novada un pilsētas skolās, bērnudārzos, slimnīcā strādā bijušie absolventi, kuri veiksmīgi šīs profesionālās ievirzes apguva tālāk augstākajās mācību iestādēs.Naudas arī tolaik bija ļoti maz, bet rajona Tautas izglītības nodaļa, kura pārzināja un taupīgi sadalīja finanses, kopā ar skolām un skolu “šefiem”, kā arī citiem rajona uzņēmumiem panāca, ka vismaz materiālo pusi pilnveidojam paši. Un, lūk, šodien izrādās, ka darbs, ko skolas kopā ar uzņēmumiem veica, vairs nerūp. Galvenais – likvidēt!Zinot, cik liels darbs no skolotāju puses tika ieguldīts, ar kādām pūlēm un neskaitāmām pārbaudēm no IZM un Izglītības inspekcijas darbinieku puses tika panākts, ka 1995. gadā Alūksnes 1. vidusskola ieguva Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas statusu, mēs nedrīkstam pieļaut, ka izglītības ieguves iespējas mūsu novadā tiek nonivelētas. Valsts ģimnāzijai ir jāpastāv tādai, kāda tā ir šobrīd, jo tā ir visu mūsu augstākās kvalitātes kadru kalve. Par plānotās apvienotās vidusskolas Valsts statusa iegūšanu tuvākajos piecos – desmit gados nav ko sapņot, zinot, cik daudz darba un cilvēkresursu ir jāiegulda. Savulaik Alūksnes 1.vidusskolas direktors Gunārs Stradiņš kopā ar savu kolektīvu daudzu gadu garumā strādāja, lai panāktu tiesības skolai iegūt Valsts ģimnāzijas statusu. Tas bija milzīgs sasniegums. Cienīsim to!Tāpat domāsim par to, kā no Pededzes un citām lauku skolām jaunāko klašu skolēni nonāks Alūksnē un varēs šeit normāli mācīties. Lūdzu, deputāti, domājiet loģiski!
Vairāku bijušā Alūksnes rajona Tautas izglītības nodaļas darbinieku, Alūksnes 1. vidusskolas skolotāju un absolventu, lauku skolu skolotāju domas uzklausīja Maija Toka, TIN metodiskā kabineta vadītāja un skolu inspektore
Reklāma