Martā!

                                     “Nes marta vēji pavasara vēsti,
                                      Un rūsganāks jau kļuvis ezerkrasts.
                                       Vai visi parādi nu beidzot dzēsti,
                                       Vai sirdij miers un gandarījums rasts?
                                         Kā gājputni ir aizsteigušies gadi,
                                          Un tie nekad vairs nenāks atpakaļ.
                                           Tik sarmas sudraba ir piebiruši mati,
                                                 Un atmiņas kā dzenis kaļ un kaļ….”

Dzejolis: “Martā”- Lūcija Sāgameža- Nāgele