Klāt svētā Valentīna diena!

Dzīve zieds. Mīlestība- šā zieda medus. (V. Igo)

Ar darbiem pārņemtais cilvēks vairs nav atvērts mīlestībai, lai gan tieši, pelnot naudu, grib saturēt mīlestību. Bet mīlestība tikmēr ar nobrāztām kājām dodas projām uz to vietu, kur to pieņem tāpat. Jā, var jau domāt, ka bagātie vai stipru gribasspēku apveltītie ir vairāk mīlēti. Tomēr vairāk tiek mīlēta nauda, nevis tas, kurš šo naudu pelna… Tieši tāpēc ir apgalvojums, ka mīlestība par naudu nav nopērkama vai arī „ar varu mīļš nebūsi’’. Mīlestība ir nevis čakla darba rezultāts, bet, tēlaini izsakoties, Dieva dāvana. Tā ir sirds atvērtība otram cilvēkam. Tas nozīmē nelielu atraušanos no darba un kaut uz brīdi pievērsties mīļotajam cilvēkam. Atraut acis no datora ekrāna, no dokumentu kaudzes, no plīts, no veļas kalniem, no televizora ekrāna. Varbūt tieši tajā brīdī mīlestība kā nosalusi dzērve meklē tieši tevi. Tāpēc atsaucies tai kaut uz mirkli.

,, Mīlestība ir galvenā, tāpēc tai jāatrodas priekšplānā it visam, ko darām, ko sakām un ko jūtam’’- uzskata Maija Kadiķe, eņģeļu praktiķe un terapeite.

Kas ir mīlestība?

Ja kāds to zinātu, tad šajā sakarā rastos daudz pārpratumu. Nereti ar vārdu “mīlu” patiesībā ir domāts „ gribu padarīt par savu īpašumu, jeb mūsdienu valodā runājot “privatizēt” kā dzīvokli vai citu īpašumu. Tāpēc nav jābrīnās, ka sievietes nepakļaujoties šādai “privatizācijai”, šķir laulību. Tomēr, kas tad ir mīlestība? Konversācijas vārdnīcā dotā definīcija skan: “Mīlestība ir tīksmju jūtu pavadīta, ilgstoša tieksme būt kādas personas, materiāla vai ideāla priekšmeta tuvumā, stāties sakarā, turēt savā varā, apvienoties ar to.’’ Zinot šo definīciju var izskaidrot to, kāpēc mīlestība nav jebkurš seksa sakars. Tālāk vārdnīca atzīmē: “Atkarībā no tieksmju vispārējās dabas, kā arī no iekšējiem un ārējiem šķēršļiem, kas stājas ceļā, mīlestībā var ietilpt arī ciešanu momenti, kas padara to dziļāku.” „Kā nav rožu bez ērkšķiem, tā arī mīlestība ļoti reti trāpās bez ciešanām’’.

Mīlestības vēsture

Jau senie romieši svinēja mīlas jeb Luperkāliju svētkus. Kādā no šiem svētkiem, 269. gada 14. februārī tika sodīts ar nāvi kristiešu bīskaps Valentīns, kas bija aicinājis romiešus labāk palikt mājās pie sievām nekā doties karagājienos, un pamats Valentīna dienai bija ielikts. Simts gadus vēlāk Valentīns tika pasludināts par svēto.

Latviešu kultūrā vārds “mīlestība” nav bijis svešs jau 16. un 17. gadsimtā, kad tas tika lietots paralēli vārdam “mīlība”. 1768. gadā “Latviešu ārste” pirmoreiz minēta arī ”mīla”, ko vēlāk literārajā valodā ieviesa Rainis.

Šrī Čimnojs izdevumā ,,Prieka spārni’’ par mīlestību raksta: “Ir viegli vienam cilvēkam otru mīlēt, ja viņš otrā saskata dievišķo. Vienmēr ieteicams pievērsties pašai būtībai, tas ir, Dievam. Ja kāda cilvēka trūkumi un sliktās īpašības ir acīmredzamas, centieties sajust, ka tās nepārstāv viņu pilnībā. Viņa patiesā būtība ir bezgalīgi labāka par to, ko redzat pašreiz. Centieties saskatīt dievišķo citos par spīti viņu trūkumiem. Uzlūkojot kāda trūkumus, mēs nekādā ziņā šim cilvēkam nepalīdzam. Mēs tikai kavējam savu izaugsmi. Ja meklēsim kādā vainas, viņa nedievišķās īpašības nepazudīs, nedz arī mūsējās ies mazumā. Gluži otrādi, viņa nedievišķās īpašības, viņu aizstāvot, iznāks priekšplānā. Arī mūsu lepnums, augstprātība un pārākuma izjūta izvirzīsies priekšplānā. Mums jāuzlūko citi ar mīlošu sirdi, nevis ar kritiķa aci. Lai redzētu dievišķo citos, mums jāmīl. Patiesi teikts: “Kas mīl, tas otrā neredz nepilnības”. Mīlestība nozīmē vienotību. Māte, neskatoties uz to, ka zina sava bērna neskaitāmos trūkumus, nebeidz viņu mīlēt, jo ir nodibinājusi savu vienotību ar viņu. Ja bērnam ir kāda nepilnība, māte šo nepilnību sauc par savu. Ja mums grūti mīlēt cilvēcisko kādā, tad mīliet dievišķo viņā. Dievišķais viņā ir Dievs. Dievs mīt šajā cilvēkā gluži, tāpat kā Dievs mīt jūsos. Mīlēt Dievu ir ļoti viegli, jo Dievs ir dievišķs un pilnīgs. Ja, skatoties uz cilvēku, ik reizi spēsiet apzināties Dieva esamību viņā, tad jūs nekad neaizskars viņa nepilnības vai trūkumi.”

Klāt Svētā Valentīna jeb visu mīlētāju diena. Diena, kad uz brīdi noliksim malā nekad nepadarāmos darbus un kaut uz brīdi uz saviem mīļajiem paraudzīsimies ar dievišķo aci, jeb, kā mēdzam sacīt, ar rozā brillēm… Tomēr, kādēļ jāgaida svētki? Katru dienu var pārvērst par svētkiem, apliecinot savas patiesās jūtas, nevis iekāri un šķietamību, sniegt uz saņemt mīlestību no līdzcilvēkiem un Dieva.

Mīlestība – sārtas avenes krūzē

Aka ar rīta sauli pildītu,

Liktenīgā upe zvaigznēm bārstīta,

Dzirkstošs vīns,

Pleca sajūta un rokas spiediens silts,

Acu glāsts un uzticības pilnā sirds.

Mīlestība- domu spiets,

Saule uzlecoša,

Mēnesnīcas vārais tilts.