Ieva Pētersone
Oktobra ziedu kalendārā
Miķelītes un Mārtiņrozes cēlās.
Vēlziede dullā ziedētāja,
Zīļu lietus spēlētāja.
Vasaras dzīres beigušās
Un veļu godi sākušies,
Tik saule pa mākoņu lūku
Pabāž vēl kādu staru.
Oktobris uzliek sev sīpolu kroni,
Atmiņām atstājot Jāņu kroni.
Starp sārtajiem pīlādžu ķekariem
Vēl gribas būt jauniem un mīlošiem.
Ir sācies Lapkriša, Lietus, veļu jeb zemlikas mēnesis.
Tas atnāca ar 14. Saeimas vēlēšanām. Esam novēlējuši, ar cerību, ka nākamie Tautas Kalpi vismaz daļēji piepildīs to, ko solījuši, jo būsim reālisti, ka pat labākie nodomi nav cilvēka spēkos izpildāmi. Tāpēc lūgsim Augstākos spēkus, lai palīdz viņiem un mums līdz ar to visai Tautai! Dievs svēti Latviju un Ukrainu!
Mūsu pusē 1. datumā bija svecīšu vakars. Rāms un patīkams, kā visa diena. Ticēsim, ka tāds pārsvarā būs viss rudens.
Ticējums saka, ka -Kāds ir 14. Oktobris, tāda ziema.
Bet mūsu senči 28.oktobrī atzīmēja Simjūda dienu. Tā ir centrālā veļu laika diena.
Simjūdos nebrauca, negāja un arī neaicināja ciemos. Ja kāds viesis tomēr ieradās, viņu nemieloja. Tieši oktobris bija veļu godināšanas laiks. Tas ir laiks, kad veļi viesojas virszemē- visvairāk naktīs, bet miglainā laikā arī dienās. Tas ir laiks, kad mirušo gari nāk apciemot mājās, kurās dzīvojuši, ieskatās pa logiem, jo grib zināt kā jūtas dzīvie.
Vēl 30. Oktobris- diena, kura paģērē pāreju uz ziemas laiku. Pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ
Rudens
Kāds rudenī skaists zaļums.
Dzīvības stīgas kvēlo-
Sirds vēl neizkvēlo,
Saulrietam pretī tiecas.
Mīlestībā sevi nepazemo
Liecas pie zaļās zāles
Rudenī dāvātās.
Viršu medaino saldumu meklēdama,
Tvīkdama, mīlēdama sevi nesadalīdama.
Kļavu lapa apsedza taku, pa kuru eju.
Pie tevis mana diena-
Priekšā migla, cieta kā siena.
Es viena-
Kāds vārdā sauca.
Tā bija viņa- Mīlestība.
Caur sārtu kļavas lapu nāca.
Pavērās siena.
Saule sēdēja, līdzās mīlēdama…
Reklāma