Kad nebija ne gaismiņas nedz rieta
Un gaišām domām zuda vieta
No tumsas pagalmiem, kāds šurpu nāca
Un aizsegu ar stiprām rokām vāca.
Balts Eņģelis tad pārlidoja zemi
Un ganiem paziņoja prieka vēsti-
,,Pats Pestītājs kā cilvēk bērniņš dzimis’’!
Lai vēlāk zemes ļaudīm palīdzētu nenorimis.
Un tā aizvien, kad dabā tumsa
Arī dvēsele kā akla.
No tumsas pagalmiem,
Tad steidzas Pestītājs
Un stiprām rokām
Atkal paceļ mūs!
Foto: Pexels.com/ Attēlam ilustratīva nozīme
