Kā dzīvot labāk?

Parunāsim – padomāsim?

Kā dzīvot labāk? To arī es vēlējos uzzināt. Ar šiem ieteikumiem arī dalīšos.

Novērtē to, kas tev jau ir!

Ja gribi tikt uz priekšu mācies no kļūdām. Kļūdas un neveiksmes ir neizbēgamas. Kļūdas un neveiksme ir pamācība, solis pretī kaut kam labākam.

Pagātnē piedzīvotās neveiksmes nedrīkst atturēt no turpmākajiem pūliņiem.

Pēc grūtas darba dienas atalgojiet sevi vislabākajā veidā, kādas kuram ir iespējas.

Dienu iesāciet ar patīkamām domām. Neskumstiet par sīkām neveiksmēm. Lai visā dienas garumā pavada ticība brīnumam. Smaidiet! Mūsu panākumu un neveiksmju pamatā ir domāšana un attieksme- tas, kā mēs paši vērtējam savas iespējas, drosmi, varēšanu. Labas domas nes labus augļus, bet sliktas.- sliktus.

Mūsu dzīve ir tāda, kādu paši ar domām to veidojam. Viss, kas mēs esam, radies no tā, ko esam domājuši. Prāts nosaka visu. Kā mēs domājam, par to arī kļūstam. Zemu vērtēdams sevi un savas dotības, jūs sevi nolemjat neveiksmei.

Lepnība, iedomība, lielība un augstprātība ir milzīgs kaitējums sev pašam. Ja mēs paši varētu redzēt, cik niecīgu vietu aizņemam uz zemes, mēs mazāk domātu par sevi un vairāk- kā varam palīdzēt citiem.

Pasaulē nav taisnības un nebūs. Neērtības, šķēršļi un aizvainojumi nedrīkst padarīt par pesimistu. Nešaubīsimies par saviem nākotnes plāniem un izredzēm. Jel piedod, Dievs, kad gaužos es!

Lai ikdienu nekad vairs nepiepilda nevērtīga, neauglīga rosība, atvēliet laiku un telpu izaugsmei.

Aizmirstiet vakardienas neveiksmes un neraizējaties par rītdienu. Dzīvosim šodienai- tas ir vienīgais, kas mums pieder! Centīsimies sev dāvāto laiku neizniekot, lai vakarā, noliekot galvu uz spilvena, zinātu, ka esmu izdarījis visu, kas ir mūsu spēkos.

Pratīsim pasmieties par sevi un dzīvi! Pasmaidīsim par savām likstām. Cilvēks ir vienīgais radījums, kas apveltīts ar spēju smieties. Smiesimies un rūpju nasta vairs neliksies tik smaga.

Ik rītu sagaidi ar smaidu! Priecājies par katru jaunu dienu kā par dāvanu! Esi pats sev iedvesmas avots. No pieredzes zinu, ka cilvēkam nepatīk būt atkarīgam, tāpēc, sevišķi sociālās aprūpes centros, iemītniekam jāliek darīt pašam, saskaņojot gan ar medicīnas darbiniekiem par aktivitātēm. Pilsētā ļoti daudz cilvēku paši pārvietojas, dara to lieliski, arī laukos. Te nu darbiniekam der atcerēties, ka visu nevar izdarīt un nevar par visu atbildēt. Katram jāzina savi pienākumi un atbildība. Galvenais zināt kāpēc daru, ko daru un nedrīkst ņemt virsroku emocijām. Jau iepriekš jāzina uz kādiem noteikumiem notiek sadarbība.

Sargā savu dzīvi no ļaunuma. Dienas ir pārāk vērtīgas, lai tās izšķiestu, cīnoties ar naidu. Ignorē ciniķus un skauģus. Ļaunvēļi ir visur! Volta Vitmena moto: nekam ārējam nav pār mani varas.

Bet jebkurā gadījumā der saglabāt prieku, es to mācos darīt arī tagad un saprast, ka Pūķis, kuru nosauc vārdā vairs nav bīstams. Tālab vērtīgi un veselīgi ir paskatīties šādiem pūķīšiem acīs.

Vispatiesākā laime mīt dvēselē! Laimīgs ir tas, kas spēj dot, nedomājot, ko saņems pretī. jo laime ir cilvēkā pašā, viņa domāšanā. Laimes izjūta būs atkarīga no tā, kā tu izturēsies pret tiem, kas tev blakus. Veltiet pēc iespējas vairāk laipnības, rūpju, iejūtības, mīlestības.

Varam mācīties no puķēm- tās pavasarī tiecas pretī saulei, kļūst skaistas un smaržīgas, ar to viņas priecē mūsu dvēseli. Lai mūsos piedzimst līdzīga gudrība: meklēt, iepazīt un iemīlēt mūžīgo Mīlestību, lai tās piepildīti, darītu labi cilvēkiem un priecētu Dievu.

Pārdomās un pieredzē dalījās Ieva Pētersone