Alūksniešiem.lv redakcija
Februāra sākumā plaši izskanēja ziņas par Alūksnes novada pašvaldības aktivitātēm, kas skar novada izglītības iestāžu tīkla nākotni. Ar mērķi pārskatīt izglītības funkciju novadā tika izveidota darba grupa, kas februāra vidū pašvaldībā iesniedza ziņojumu “Par priekšlikumiem kvalitatīvas izglītības pieejamībai novadā”, kurā starp citiem priekšlikumiem paredzēta arī Strautiņu pamatskolas reorganizācija par sākumskolu ar pirmsskolu un reorganizētās iestādes pārcelšana pirmsskolas ēkā. Darba grupas ziņojumam sekoja pašvaldības attiecīgās komitejas lēmums virzīt uz Alūksnes novada domes sēdi divus lēmumprojekta variantus, un tie abi Strautiņu pamatskolai paredz vienu – augstāk minēto – likteni.
Neapšaubāmi, starp iesaistītajām vai ieinteresētajām pusēm tik būtisku izmaiņu gadījumā ir arī attiecīgās skolas absolventi, tāpēc jūtos tiesīgs, kā novadnieks un Strautiņu pamatskolas 2004. gada absolvents, paust savu viedokli par minētās darba grupas priekšlikumiem.
Saprotams, citos politiski ekonomiskajos apstākļos veidots izglītības iestāžu tīkls neatbilst aktuālajai situācijai. Vairāki parametri rāda, ka arī ar iepriekš veiktām skolu tīkla optimizācijas darbībām nav pieticis, jo demogrāfiskā situācija turpina pasliktināties, un ekonomģeogrāfiskā loģika ir dinamiska. Lauku skolas slēgšana ir iesaistītajām pusēm nepatīkams un lēmuma pieņēmējiem nepopulārs, taču bieži nepieciešams lēmums, tādēļ atzīstama ir Alūksnes novada pašvaldības politiskā griba skolu tīkla jautājumu risināt un saprotama ir emocionālā, dažos gadījumos pat galēji nekonstruktīvā attiecīgo skolu audzēkņu vecāku reakcija, kas, protams, ir politiskās opozīcijas “iespēju” laiks (sveicieni Lindai Liepiņai un Alūksnes ZZS).
Lai arī man sāp sirds par Pededzes pamatskolu, ar kuru saistīta mana ģimene, ir skaidrs, ka turpināt to uzturēt nebūs racionāli pat īstermiņā. Tik mazs skolēnu skaits pat Ulmaņa laikam pierobežai pompozajā ēkā objektīvi nav ilgtspējīgs modelis. Zinot, kāda nozīme ir lauku skolai vietējā kopienā, Alūksnes novada pašvaldībai noteikti jārod aizvietojoša platforma, ap kuru koncentrēt vietējo sadzīvi, un jānovirza daļa tās jaudas, ar kādu tiek izstrādāti un īstenoti dažādi projekti novada centrā, Pededzes unikālajā kultūrvidē un tradīcijās balstītu tūrisma produktu izstrādē un uzturēšanā, pat ja tos nāksies daļēji subsidēt!
Un tomēr, par skolu tīklu runājot, redzu, ka šeit ir diskutējams ne vien izmaiņu temps (vai tiešām pusgads būs pietiekami, lai visas iesaistītās puses pielāgotos plānotajai situācijai jau 2022./2023. mācību gadā; kas liedz tik apjomīgas izmaiņas ieviest vairākās kārtās?), bet arī lēmumu pieņemšanas pieeja. Jautājums par skolu tīklu ir tik daudzšķautņains, ka šai pieejai jāatšķiras no tā, kā risināmi saimnieciskās darbības jautājumi, proti, lēmuma par skolas saglabāšanu vai slēgšanu izejas punktam uz racionāls-emocionāls skalas vai, ja gribiet, uz “prāts-sirds” skalas jāatrodas, manuprāt, pat ne vidū… Attiecīgi, diskutējami ir augstāk minētās darba grupas noteiktie kritēriji skolu atbilstības vērtēšanai.
Jau minēju situāciju ar Pededzes pamatskolu; Bejas un Malienas pamatskolu situācija ir līdzīga, taču zemāka prakticisma pieeja, manuprāt, ļauj diskutēt par vienas no abām skolām reorganizāciju par sākumskolu un/vai pirmsskolu novada dienvidu daļas bērniem, un šāds modelis būtu dzīvotspējīgs vidējā termiņā.
Par Strautiņu pamatskolu. Vai kāds/-a var konvertēt naudā to, ka mūsu dienās sākotnējā ēkā vitāli (skat. zemāk) dzīvo 19. gs. otrās puses lauku skola, kas saistīta ar latviešu pedagoģijas vēsturē zelta burtiem ierakstīto Gresti, ar novada pedagoģijas dižgariem Jaunslavieti, Akmentiņu un citiem? Turpinu aizstāvēt zemāka prakticisma pieeju, un tā nosaka arī šos kultūrvēstures, novada un lokālās identitātes un tradīciju jautājumus kā ar ekonomisko būtiskumā salīdzināmu vērtību. Strautiņu pamatskola ir novada lielākā lauku skola ar vairāk kā 100 audzēkņiem (kopā ar pirmsskolu), bez apvienotajām klasēm un turpmākai darbībai vismaz vidējā termiņā atbilstošu prognozi (skolas attīstības plānā). Skola atrodas nedaudz vairāk kā 10 km no Alūksnes, kas varētu šķist mūsdienu mobilitātes apstākļos pārāk neliels attālums, taču šis ir arī vairāku potenciālu priekšrocību faktors, pat nerunājot par Strautiņu skolu kā izglītības funkcijas punktu novada dienvidrietumu daļas bērniem (attālums no Zeltiņiem līdz Alūksnei ir aptuveni 20 km, no Jaunzemiem – gandrīz 30 km). Nelielais attālums no Alūksnes ļauj izvērtēt kādas/-u pamatizglītības profesionāli orientētā virziena programmas/-u īstenošanu arī novada centrālās daļas bērniem Strautiņos, ja tam ir mazāk optimāli apstākļi pilsētā. Iespējams, no pilsētas relatīvi nelielā attālumā esoša spēcīga lauku skola pavērs citas iespējas, izglītības procesam transformējoties (pie apvāršņa – Eiropas zaļais kurss).
Gan citu apstākļu dēļ, tomēr esmu piemērs šāda virziena kustībai, – absolvējot Alūksnes sākumskolu, vispārējo pamatizglītību ieguvu Strautiņu pamatskolā, kas man iedeva atbilstošu pamatu tālākam izglītības ceļam. Arī pēdējās akreditācijas rezultāti kopumā liecina, ka mācību un mācīšanās procesi Strautiņu pamatskolā nebūt nav kritiski, kaut, protams, vienmēr uzlabojami. Uzskatu, ka Strautiņu pamatskola ir saglabājama esošajā statusā, un tas būs ilgtspējīgi vismaz vidējā termiņā.
Kā jau augstāk minēju, Strautiņu pamatskola esošajā ēkā ir dzīvs novada skolu vēstures piemineklis un tajā balstīto tradīciju turpinājums, un neatņemams lokālās identitātes elements. Pārceļot skolas darbību no vēsturiskās ēkas uz padomju funkcionālisma tipveida projekta ēku, vieglprātīgi tiks pazaudēta finansiālā izteiksmē neizsakāma, bet citādi milzīga pievienotā vērtība. Turklāt augstāk minētā darba grupa savā ziņojumā nav sniegusi pamatojumu investīciju esošās pirmsskolas ēkas pielāgošanai sākumskolas darbībai prioritātei pret investīcijām esošās skolas ēkas uzlabojumos līdz apmierinošam līmenim, bet, kā daudzkārt augstāk minu, ar lauku skolām saistītos lēmumus nedrīkst balstīt tikai finansiālos apsvērumos.
Izglītības iestāžu tīkla reforma ir nepieciešama, bet lēmumu par skolas reorganizāciju vai slēgšanu nedrīkst pieņemt ne bez prāta, ne bez sirds, tāpēc aicinu Alūksnes novads domes deputātus ļaut izglītības funkciju vērtējošai darba grupai atrast optimālu novada skolu tīkla modeli un izmaiņu plānu, izvērtējot arī pirmajā ziņojumā neietvertos aspektus!
Ar cieņu Juris Metums
Reklāma