Jautājumi par Mālupes skolu

Pēc rakstu sērijas “Deputātu revīzija” intervijas ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Fominu (Vidzemes partija) ar redakciju sazinājās Mālupes pamatskolas kādreizējais direktors Broņislavs Andranovs, kurš tagad strādā izglītības iestādē Rīgā, vēloties uzdot A. Fominam dažus jautājumus.

Telefonzvans

B. Andranovs stāsta: “2017. gadā likvidēja Mālupes pamatskolu, 2018. gadā mēs ar sievu pārcēlāmies dzīvot uz Rīgu. Joprojām pārdzīvojam par notikumiem, kad skolu slēdza.

Pirms divām nedēļām portālā www.aluksniesiem.lv izlasīju interviju ar A. Fominu, kas uzjundīja vecos notikumus. Intervijā viņš atceras arī laiku, kad likvidēja Mālupes skolu, un saka, citēju: “Es joprojām nesaprotu, par ko toreiz protestēja cilvēki, kad gribējām likvidēt Mālupes skolu, jo tā savā darbībā mocījās.” Mēs toreiz arī A. Fominu aicinājām uz šo sapulci, kur iedzīvotāji un vecāki piedalījās, bet viņš to neapmeklēja. Tāpat arī A. Fomins intervijā pauž prieku, ka tagad vismaz Mālupē esot darbavietas – tas esot fantastiski, jo skolas ēkā iekārtots pansionāts. Nē, fantastiski būtu, ja, piemēram, Mālupē atvērtu tirdzniecības parku kā “Alfa”, jo arī skolā bija darbavietas,” saka B. Andranovs.

“Pēc intervijas izlasīšanas piezvanīju A. Fominam, jo gribēju izprast, ko viņš ar vārdiem “tā savā darbībā mocījās” domājis. Jutu, ka viņa balss tonis sāka paaugstināties, un viņš pateica: ja 2017. gadā nebūtu likvidēta Mālupes skola, tad nebūtu pansionāta! Jautāju tālāk, bet A. Fomins sāka mani pazemot, norādot, ka viņam nav paticis mans kā skolas direktora vadības stils; viesojoties skolā, viņš esot redzējis nepielīmētu tapeti pie sienas. Tālāk viņš ar mani nevēlējās runāt, noteica, ka ar mani neesot, ko runāt, un pārtrauca telefonsarunu,” stāsta B. Andranovs.

Grēkāzis

Viņš uzsver, ka Mālupes skolas pēdējā darbības gadā nepārtraukti brauca komisijas, pārbaudes no novada. “Klusi, pēkšņi, visu laiku kontrolēja, uzrunāja augstprātīgi un norādoši. Neatceros nevienu šādu viesošanos, kad mēs apsēstos pie galda un normāli visu izrunātu. Cilvēciskas attieksmes nebija arī iepriekš. Toreiz tas viss bija zemiski, ar mērķi iznīcināt skolu, un grēkāzis biju es. Savulaik Alūksnes pilsētas sākumskolas direktors Dainis Svārups arī bija “slikts” un tika noņemts no amata. Arī Mālupē tad varēja toreiz nomainīt direktoru, ja neapmierināja, bet skolu atstāt. Toreiz blakus skolās – Bejā un Mālupē – bija līdzīgs skolēnu skaits, kā Mālupē. Kāpēc viss netika izvērtēts daudzpusīgi? Piemēram, Mālupē pie skolas bija sporta zāle – savulaik labākā novadā! -, bet Malienā un Bejā nebija un nav joprojām.” Sarunas noslēgumā B. Andranovs atzīst, ka abus ar sievu stiprina Mālupes skolas absolventi, kuri joprojām ar abiem skolotājiem sazinās, stāsta, kā pašiem klājas, saka paldies par sniegtajām zināšanām.

Ne pansionāts

B. Andranovs vēlējās, lai ar laikraksta starpniecību A. Fomins atvainojas par rupjo uzvedību un “pasaka visai sabiedrībai, ar kādu mērķi iznīcināja Mālupes skolu – jo vajadzēja vietu pansionātam.”

A. Fomins uzsver – mērķis nebija likvidēt skolu, lai ēkā ierīkotu pansionātu. “Visi apstākļi, kad skolu slēdza, tostarp skolēnu skaits, B. Andranovam ir vēl labāk zināmi, nekā man. Toreiz arī vēl nedomāja šajās telpās izvietot pansionātu. Alūksnes vecāki skolēnus vēlējās vest mācīties uz Beju vai Malienu, lai arī tur nav sporta zāles – domāju, tas ir viens no aspektiem, kā direktors organizē savas iestādes darbu, kādu kolektīvu veido un visu pārējo, īpaši mazās skolās. Tas, ka tagad ēkā ir pansionāts, ir ieguvums, jo arī pagasta cilvēkiem tur ir darba iespējas.

Intervijā pausto B. Andranovs bija uztvēris kā aizvainojumu, un sarunā es viņam pateicu, ka nebija labākais skolas direktors, kā piemēru minot gadījumu par Mālupes skolas pieņemšanu pirms 1. septembra, kad virs tāfeles karājās tapetes pāris kvadrātmetru platībā – tas neliecināja, ka bērnus tur gaida. Savukārt ārā, pie laternu stabiem, karājās izjukuši, sapuvuši putnu būrīši… Turklāt vēl šodien nav samaksāts parāds – likvidējot Mālupes skolu, tā arī vecāku maksās palikuši nesamaksāti vairāki simti eiro.

Jā, telefonsarunas laikā diemžēl nesavaldījos, bet vienīgais, ko pateicu, ka viņš bija slikts skolas direktors, neko rupju nepateicu. Pašlaik ar to nelepojos – nevajadzēja tā tomēr teikt,” saka A. Fomins.

Foto: Publicitātes