Ilgi nāca, drīz aizgāja…

Tā varētu teikt par pašvaldību vēlēšanām, kuras paliks atmiņā ar zemo aktivitāti.

Diena bija kā izredzēta, silta, saulaina. Uz vēlēšanām gāju kā uz svētkiem, ar zināmu atbildību un teikšu pat godbijību, jo bija taču svarīgs notikums- ievēlēt vietvalžus. Jutos kā skolā velkot biļeti, ar to atšķirību, ka biju jau mājā izdomājusi, par ko atdot savu balsi. Četrus gadus uzticēsimies tiem, kuri jau paspējuši mūs pieradināt.
Zināms pavārs, zināma ēdienkarte, tāpēc jau daudz nebija jādomā. Manā skatījumā viss noritēja ļoti mierīgi, bez lieka trokšņa, ievērojot visus noteikumus. Cilvēki nāca pa vienam, diviem. Patīkama atmosfēra. Tobrīd pat nenāca prātā, ka būs zema vēlētāju aktivitāte. Manuprāt, tam par iemeslu vairāk vai mazāk varētu būt COVID-19 ietekme uz cilvēku veselību. Pandēmija kopumā nogurdināja cilvēkus, radīja apātiju. Tad vēl tā neziņa- vakcinēties vai atlikt tomēr.
Nenoliedzami arī sēras ģimenēs, kurus šī slimība aizsauca. Iespējams arī, ka daļa veco cilvēku, kuri paši saviem spēkiem nespēja tikt līdz vēlēšanu iecirknim, dzīvo vieni un kautrējās saukt mājās, lai nobalsotu, tā arī palika. Cik cilvēku tik iemeslu. Es gāju, bet vai to varēšu vēl pēc laika? Tāpēc priecājos par to mirkli, kas tika dots un arī par tiem, kuri atnāca. Brīnumus negaidu jo viss ir atkarīgs, diemžēl arī no naudas. Tomēr cerība, ka pastāvēs slimnīca, pietiks medicīnas darbinieku, darbosies skolas, sakārtota autoosta, ielas un ceļi un galvenais būs darbavietas un vēl, ka pastāvēs joprojām Alūksnes novads. Mums arī jācenšas darīt labu, cik nu katram spēka, kaut ar labām domām, aizlūgumiem stiprināt deputātus. Turamies!