Alūksniešiem.lv redakcija
Vienmēr ar interesi sekoju līdzi savas pilsētas notikumiem, ziņām un dažādai informācijai, kas to skar. Arī šī jaunākā, par bijušās VEF teritorijas pārdošanu, manī raisīja pārdomas. Neviena mudināta, ne pierunāta vai kā citādi ietekmēta, nolēmu savās domās un ar viedokli dalīties ar Alūksnes un novada cilvēkiem.
Jā, baseins pilsētā ir vajadzīgs, var piekrist. Jā, arī tas, ka tiks sakopta senā vēsturiskā teritorija, lieliski. Bet vai peldbaseins tur iederas, ja pēdējā laikā šī pilsētas daļa arvien biežāk tiek dēvēta par kultūras kvartālu? Peldbaseins un tam pieguļošās telpas ēkās Dzirnavu un Parka ielās, kurās tiks plānotas, piemēram, pirtis, skaistumkopšanas kabineti un cits plašs pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai, tomēr vairāk būs saistīti ar uzņēmējdarbību un izklaižu aktivitātēm. Bet, ja pagrieztu iecerēto projektu savādāk, bibliotēkas plānošana un vēsturisko telpu piemērošana tās vajadzībām (kā to jau ir minējušas lasītājas) ir risinājums, lai šis kvartāls tiešām iegūtu Kultūras kvartāla statusu.
Ja vēlamies, lai pilsētā notiktu pozitīvas pārmaiņas, bibliotēka Alūksnei tomēr šobrīd ir viena no prioritātēm, lai tā kļūtu par mūsdienīgu, pievilcīgu kultūrvietu. Daudzi novadi un pilsētas šajā ziņā mums ir priekšā un lepojas ar savu ieceru īstenošanu.
Ikviens alūksnietis un novada cilvēks to sen ir pelnījuši, arī tie, kuriem šī iespēja vispār liegta, jo fiziski stāvo kāpņu dēļ piekļuve bibliotēkas un lasītavas telpām vairākus desmitus gadu ir ierobežota. Mums, mūsu kopienas visu vecumu cilvēkiem – bibliotēkas apmeklētājiem, ir vajadzīgs atbalsts no novada vadības, lai rastos piemērota vieta ar iespēju paplašināties un baudīt iespējas telpās, ko dod mūsdienīgi dizaina risinājumi un piekļuve tām ikvienam. To ir gaidījušas vairākas alūksniešu paaudzes.
Nezaudējot seno izjūtu Fītinghofu un R. Šlosa ēkās, ko vēsture mums ir atstājusi mantojumā, būtu iespēja izveidot laikmetīgas un plašas bibliotēku, lasītavu, krājuma, pētniecisko darbu veikšanas, īslaicīgo izstāžu, kino zāles, konferenču un semināru telpas. Brīnišķīgs, baudāms skats lasītājiem visos gadalaikos pavērtos, plānojot stiklotu terasi ar skatu uz mūsu ezeru.
Jebkurā variantā, bez nekustamā īpašuma iegādes finansējuma 550 000 eiro, vēl papildus būs nepieciešamas lielas investīcijas, lai to pilnībā nodotu sabiedrībai. Ņemot vērā ekonomisko situāciju pilsētā, valstī, pasaulē un laika atskaiti, kāda tad ir iedzīvotāju izpratne par peldbaseina vai tomēr bibliotēkas nepieciešamību. Kam par labu?
Vispiemērotākā peldbaseina vieta, ja kompleksi būtu bijis paredzēts un plānots, būtu pie jaunā sporta centra Jāņkalna ielā. Tāpat ilgus gadus pilsētā novārtā stāv teritorija aiz ēkas, kur kādreiz bija veikals “Agre”. 80. – 90. gados zemajā pļavā tika dzīti neskaitāmi pāļi, lai notiktu kādas būves celtniecība. Pārmaiņas valstī atstāja nerealizētu šo objektu. Kādas tagad ir iespējas šo zemesgabalu izmantot?
Esmu pārliecināta, ka izdosies paveikt paliekošus darbus un alūksnieši sagaidīs to dienu, kad novada vadība un deputāti lems un balsojumos atbalstīs, ka kādreiz īstenosies viens no centrālajiem kāda cita gada jaunās bibliotēkas atklāšanas notikumiem un būs neaizmirstama akcija “grāmatu draugu dzīvā ķēde” no Lielā Ezera ielas 24, kur ceļos alūksniešu roku rokā nodotās grāmatas uz jauno bibliotēkas mājvietu. Varbūt tā būs Dzirnavu iela 7 un Parka iela 2A?
Ar nelielu skaudību un siltu prieku vēroju apeniešus par jauniegūto Amatu māju savas pilsētas, savas puses ļaudīm. Protams, par to arī ir prieks ciemiņiem. Kāpēc to pieminu? 20. novembra laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” informē, ka 2022. gadā organizētais metu konkurss ar plānu bibliotēku būvēt Ojāra Vācieša ielā 2a, ēkā blakus Alūksnes Mākslas skolai, ir bijis neveiksmīgs. Skices atzītas par nepiemērotām realizācijai un nav pieņemtas.
Lūk, varbūt šī Alūksnes novada pašvaldībai piederošās ēkas pārbūves iecere Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā būtu piemērota Alūksnes novada Amatu mājas tapšanai ar ēkas pievienoto vērtību, kurā iepazīt seno arodu prasmes, darboties tematiskās meistarklasēs, novērtēt mājamatnieku un mākslinieku darinājumus.
Izveidojot daudzpusīgu labiekārtotu brīvā laika pavadīšanas teritoriju visu vecumu cilvēkiem, tiktu veicināta sabiedrības iesaistīšanās vietējā kopienā. Šai vietai, kur satiktos paaudzes, ir potenciāls un savdabīga vēsturiskā pievilcība. Tad tiešām šī pilsētas daļa, godam cēli visos ceļvežos, varētu saukties Alūksnes pilsētas Kultūras kvartāls.
Alūksniete,vēlējās publiski palikt anonīma
Reklāma