Ieva Pētersone
(Pārdomas pēc raksta avīzē par ģimenes konfliktu Māriņkalnā)
Izlasīju vairākas reizes un sapratu, ka visā nelaimē trūkst galvenā – cieņas un mīlestības pret savu tuvāko. Te ir izveidojies apburtais loks. Visa sākums ir māja, lai kādā ceļā tā arī nebūtu ienākusi, šajā gadījumā mantojums sievietei no tēva un vēlāk konflikts ar mazmeitu. Māja, kurai vajadzētu būt patvērumam, miera ostai tagad naida cēlonis.. Ikviena dzīva radība tiecas nodalīties – ligzdā, alā vai mājoklī. Arī cilvēks nav izņēmums, kur jūtas aizsargāts, drošs, kur var nomierināties, uzkrāt spēkus un laimīgi pavadīt vecumdienas. Kas notiek Māriņkalnā? Ar nemitīgiem strīdiem, naidu, mantkārību no tuvāko puses mājā ielauzies svešs gars. Tā vairs nav bruņas, kura pasargā no ļaunuma tai ir atņemta būtiskākais – aizsardzība. Ļoti šaubos, vai tajā mājā mierīgi pēc tādiem ilgstošiem konfliktiem, pēc emocionālajām traumām, arī pēc tiesas lēmuma, varēs mierīgi dzīvot. Cilvēkam tas tik ļoti ir sāpējis, ka nekad netiks tam pāri. Dusmas, aizvainojums, naids, sāpes iekrāso cilvēku dzīvi kopumā. Tas nekur nepazudīs, arī tad, ja ģimenē nepieņemtā stāsta varone aizietu mūžībā. Tas paliek mazmeitā un tālāk viņas radu rados, jo mājai, kā jau teicu, noņemta aizsardzība.
Es saprotu arī Skaidrīti, viņas nevēlēšanos pieņemt sociālos pakalpojumus jo kālab gan tas jādara, ja no savas mājas to padzen pašas mazmeita? Grūti dot padomus. Mūsu dzīves stāsti ir kā pasakas, kurās baigi notikumi mainās ar jaukajiem. Kā beigsies šī pasaka? Mēs pavadām savus gadus kā pasaku, tomēr tie nav pasaka. Tā ir Dieva dāvana, par to reiz būs jādod norēķins Dievam par katru nodzīvoto dienu. Aizvadītais laiks nav vairs atsaucams un labojams, tāpēc jāievēro Bībeles vārdi “Tad nu raugāties nopietni uz to, kā dzīvojat nevis kā negudri, bet kā gudri, izmantojiet laiku jo šis dienas ir ļaunas!” (Vēst. ef. 5:15:16) Jālūdz ar 90. psalma vārdiem “Māci mums dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!’”
Konflikts ir aizgājis ļoti tālu un izpleties dziļā sāpju un naida ielejā, tādējādi abām pusēm sirds tiek vēl vairāk apcietināta.
Ir tikai vienas risinājums – mierīgi izrunāties pašiem ģimenē, ritināt kamolu atpakaļ jo māja laimi nenesīs, kamēr nebūs piedošana no abām pusēm. Tad ienāks prieks, atvieglojums un sirdī ienāks Mīlestība, kas darīs brīvus no tagadējām, nelāgajām dienām.
Pārdomās dalījās Ieva Pētersone
Reklāma