Ieva Pētersone
Pārdomas
Daudz ir atkarīgs no mums pašiem. Jā, gads atkal tuvojas izskaņai. Aizsteidzies skrienot, lemjot, rēķinot, drudžaini iepērkoties, bet nekad neapstājoties. Un drīz pavisam drīz tumšie un gaišie brīži tiks ierakstīti vēsturē.
Apstaigāju pilsētu apejot peļķes. Dīvains laiks, ziema uzliek smagu eksāmenu ceļu uzturētājiem, sētniekiem, braucējiem un gājējiem.
Šodien diena miglaina, sniega nav un patiesībā labi jo sniegs nav tikai izprieca, bet gan eksāmens.
Paeju tālāk no egles skaistās egles ,kura šogad uzstādīta pārdomāti pie Jaunās pils. un jautāju sev- ko darīt tālāk? Jā, daudz kas atkarīgs no mūsu pašu izraudzītajiem prātiem- pa kādu ceļu vai taciņu tie mūs vedīs. Uz kurieni vedīs? Kas sagaida turpmāk, jo gaišo prātu ķīviņos dominē praktiski vairāk savtīgas intereses, lai cik meistarīgi tās būtu slēptas. Varbūt tāpēc arī vajadzīgs gaidīšanas laiks, lai racionāli pārdomātu, kā izlietot naudu turpmāk, lai būtu labāka dzīve visiem.
Jādzīvo, protams un jāmēģina otrā viest cerību, iedrošināt katrai jaunai dienai. Jo visi esam Dieva bērni un ar priecīgu sirdi pateiksimies par katru jaunu dienu.
Vēl ir 2024. gads. Mēs dzīvojam šodien un šodienai. Mēs nevaram ietekmēt pasaules procesus, bet varam uzlabot savu dzīvi. Ar godīgu darbu, ar rūpēm par saviem tuviniekiem, savu veselību. Tik daudz neskatīties mobilajās vietnēs, bet pavērot dabu. Ar savu negribēšanu neapslāpēt labo gribu. Protams, ka nemeklēt viltus laimi alkoholā un nebraukt dzērumā. Apaukstēšanās gadījumā labāk neiet cilvēkos. Mēs taču varam būt cits citam eņģeļi- gaismas avoti. Tas nemaksā nenieka, vienīgi draudzīgu uzmundrinājumu, smaidu un labu vārdu noskumušajiem. Darīt un mācīt prieku vājākajiem. Te nu jāuzteic vispirms abi sociālās aprūpes centri „Alūksne’’ un ,,Pīlādži’’, tur patiešām strādā Dieva sūtņi cilvēki- eņģeļi, sākot ar vadību, medicīnas māsām un pārējo apkalpojošo personālu. Tāpat savu „paradīzi’’ slimības gadījumā atrodam slimnīcā un gaidām kā Dieva sūtņus neatliekamo palīdzību. Tādi ir atrodami arī sociālo lietu pārvaldē un tās paspārnē paplašinātais dienas aprūpes centrs pieaugušajiem ,,Saules stars’’ un Māras Podkalnes vadītajā ,Saulstariņi’’
Patiesībā mēs varam lepoties ar savu Alūksni, novadu, kurā ir tik daudz skaista, laba. Mēs varam priecāties, ka nav kara, neciešam badu, nav plūdu nedz sniega vētru. Ko vajadzētu Jaunajā gadā? Man, piemēram, piedot vispirms tiem, kuru vairs nav. Samierināties ar likteni jo to kas bijis nevar padarīt par būs. Daļēji tas ir noticis jau šajā gadā tomēr vēl pie tā, jāpiestrādā. Aizvien vēl gribētos, lai Alūksnē būtu kāda tualete vairāk, vismaz uz Pils ielas.? Vēl ļoti sāp sirds par pamestajiem dzīvniekiem. Labi, ka ir „Astes un Ūsas’’’ Protams, lai mazinātos vardarbība ģimenēs. Lai vairāk nemazinātos iestādes. Cik tad var? Domāsim ar savu galvu! Ne jau atbraukušie ministri izprot mūsu patiesās vajadzības., Ļoti ceru, ka nebūs lielu trokšņu vecgada vakarā. Ņemot vērā politisko un ekonomisko situāciju valstī, netērēsim lieku naudu arī novadā. Troksnis rada nemieru vispirms suņiem un patvēruma meklētājiem, kuriem tas atgādinātu kara šausmas. Neklausīsimies tikai sliktās ziņas, kura ne vienmēr ir patiesas Pasaudzēsim sevi un savus mīļos.. Pasaule ir mainījusies, un mainās arī cilvēku domāšana, diemžēl vairāk uz slikto pusi. Klausoties sliktas ziņas katru mīļu dienu nezini ko domāt, zūd garša skaistajām. Tomēr dzīve tieši šajā nesaprotamajā pasaulē, šķiet, ļoti interesanta, arī grūta, bet vienmēr daudzsološa. Ar nosacījumu, ja tiek baudīta un lietota jēdzīgi. Bet cilvēks grib, lai viņam būtu rezervēta laime- prieks, miers. Prieku cilvēks vēl var sev sarīkot, bet ar mieru ir citādi- to ļoti ietekmē ārpus notiekošais Karš Ukrainā, citur pasaulē izšķīdina mieru. Tas izšķīst kā medus siltā pienā. Lai vai kā Jaunais gads pienāks tāpat. Tomēr ir apjaušams, ka nākamais gads nesīs lielas pārmaiņas sabiedrībā. Tāpēc novērtēsim to, kas mums pieder, bet nekurnēsim par to, kā mums nav. Tas, kas ir, to bieži nemākam ieraudzīt un pateikties..
Lai Jaunais ir svētīgs visiem iedzīvotājiem- sevišķi medicīnas darbiniekiem, aprūpes darbiniekiem, sētniekiem, veikalniekiem, pārdevējiem preses kioskos, skolotājiem, pastniekiem, žurnālistiem, mūsu deputātiem. Mūsu draudžu ganiem. Kapu sargiem, apstāvētājiem jo mūža mājas paliek aizvien vairāk, diemžēl.
Visiem kas dzīvo bailēs un trūkst padoma, vientuļajiem, slimajiem, bāreņiem, Lai Dievs dod, ka vairāk būtu jaunu darbavietu Alūksnē un novadā. Protams, miers Ukrainā un visā pasaulē.
Aiziet dienas pa vienai vien un pirms vēl nav pārkāpts vecgada slieksnis padomāsim kā un kur iet, lai Alūksnē, novadā, visā Latvijā būtu dzīvot labi.
Laimīgu Jauno 2025. gadu! Turamies!
Reklāma